Kā Rīga kļuva par dīdžeju metropoli? 10 interesanti fakti par latviešu dokumentālo filmu «Deju laikmets»

Atzīmējot Berlīnes mūra krišanas 30 gadus un atceroties radikālos pagrieziena punktus pasaules vēsturē 1980. gados, piedāvājam noskatīties filmu "Deju laikmets". Tajā aplūkoti tehno mūzikas pionieri no visas pasaules, politisko pārmaiņu vēji Berlīnē, leģendāras personības to fanātiska aizrautība. 

Kas patiesībā bija "Eastbam"? Kā skan tehno? Kā latviešiem izdevās sevi parādīt Berlīnē? Uzzini to 10 interesantos faktos!

1. Tehno mūzikas žanrs ir radies 20. gadsimta 80. gados Detroitā, organiski savienojoties džeza elementiem, elektroniskajai mūzikai un pat ASV tolaik populārās zinātniskās fantastikas idejām. Dēvēts par “nākotnes mūziku”, tehno žanrs kļuva strauji populārs 90. gadu sākumā, kad Eiropas metropolēs sāka organizēt reiva naktis klubos, rūpnīcu teritorijās, fabrikās.  Tehno žanra pamatlicēji ir detroitieši Deriks Mejs, Huans Atkinss (Juan Atkins) un Kevins Saundersons (Kevin Saunderson), kuri zināmi kā "The Belleville Three". 

 

2. Vācu izcelsmes latvietis, mūzikas žurnālists un elektroniskās mūzikas entuziasts Indulis Bilzēns kļuva par biežu viesi toreizējā Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā (LPSR). Kopš 70. gadiem Bilzēns vietējiem mūzikas entuziastiem atklāja Rietumberlīnes ierakstus un video ierakstītas dīdžeju tehnikas, parādot dīdžeja kā autentiska mākslinieka potenciālu.  

Indulis Bilzēns 1984. gadā

 

3. Viens no zināmākajiem latviešu dīdžejiem 80. gadu vidū bija Roberts Gobziņš, kurš diskotēkās darbojās ar lenšu magnetofoniem un kļuva sevišķi populārs kā “Eastbam”. Viņa radošie eksperimenti ar Induļa Bilzēna gādību kļuva populāri otrpus “Berlīnes mūrim”, Rietumberlīnē, kas rezultējās ar Maksimiliana Lenca jeb “Westbam” viesošanos Rīgā un abu kopējai sadarbībai. 

 

4. Dokumentālās filmas režisors un scenārija autors Viktors Buda ir ilggadējs elektroniskās mūzikas scēnas darbinieks, pasākumu veidotājs, žurnālists un filmu režisors.

Filmas vajadzībām režisors ir vācis arhīva materiālus vairāk nekā 12 gadus.

Latviešu jaunā filmu veidotāja, režisora un operatora Ritvara Blukas mudināts, Viktors visbeidzot sācis darbu pie filmas.

 

5. Filmas operators un montāžas režisors Ritvars Bluka sadarbojas ar latviešu mūziķiem un veido videoklipus, viņu vidū ir Mesa, Justs, Patrisha un citi. Līdzīgi kā Viktors dokumentālā kino veidošanu Ritvars apguvis pašmācības ceļā, par galveno izejas punktu izvēršot aizrautību ar deju mūziku.

 

6. Jaunās deju mūzikas ienākšana PSRS radīja radošu apvērsumu, un tieši Jānis Krauklis kļuva par pirmo vinila plašu dīdžeju bijušajā PSRS teritorijā, kurš arī 1990. gados turpināja būt “līdzvainīgs” deju mūzikas attīstībā Latvijā.  Viņš muzikāli un profesionāli ir ietekmējis daudzus Krievijas un Latvijas pirmā viļņa dīdžejus.

 

7. Krievijas mūzikas žurnālists Artemijs Troickis, kurš spilgti papildina filmu ar personiskām atmiņām un vērojumiem, 80. gadu sākumā ir vadījis arī Latvijas Televīzijas mūzikas raidījumu “Video ritmi”. Tas bija laiks, kad viņa darbību Krievijā apturēja par pretvalstisku darbību, bet Krievijas dzīvoklī kratīšanu veica Valsts drošības komiteja (VDK).

 

8. Viens no filmas varoņiem Deriks Mejs ar vācu dīdžeju un producentu “Westbam” iepazinās 80. gadu beigās un kļuva par vienu no pirmajiem amerikāņu elektroniskās mūzikas dīdžejiem, kuri spēlē DJ sesijas Eiropā. Par "techno innovator" dēvētais Deriks Mejs ir viena no lielākajām elektroniskās mūzikas pasaules autoritātēm un tehno kultūras nozīmīgākajām personībām. Detroitas tehno pionieris šo mūzikas žanru attīstījis kopš 80. gadu beigām ar pseidonīmu “Mayday” un “Rhythm is Rhythm”. Viņš ir palīdzējis izaugt daudziem jaunās paaudzes mūziķiem.

 

9. Rīga kļuva par reiva kultūras epicentru, kur vienlaikus satikās nākamie dīdžeji, elektroniķi un komponisti. Pēc tam no Rīgas šis virziens izplatījās uz toreizējo Ļeņingradu, kur planetārijā tika rīkotas pirmās elektroniskās deju mūzikas naktis Krievijā.

 

10.

"Patiesībā [Berlīnes] mūris tika nojaukts pamazām. Vairāku gadu garumā, sākot ar andergraundu,"

saistību ar Berlīnes mūra pakāpenisko bojāeju komentē Roberts Gobziņš jeb “Eastbam”, viens no pirmajiem Latvijas skatuves māksliniekiem, kurš izmantoja analogās lentas dīdžeju uzstāšanās laikā.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Izklaide
Kultūra
Jaunākie
Interesanti