Dienas ziņas

Apmales nogruvums kavē rekonstrukcijas darbus

Dienas ziņas

Kuldīgā svin kulturālo kartupeļu lauka ziedēšanu

Latvijā atzīmē Jūras svētkus

Jūras svētki Engurē kupli apmeklēti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Jūlija otrajā sestdienā jau kopš 1936. gada piekrastes ciemos un pilsētās tiek atzīmēti Zvejnieku svētki, ko mūsdienās zina kā Jūras svētkus. Engurē jau sen vairs nedarbojas osta un nav arī flotes, tomēr Jūras svētki joprojām tiek svinēti un ir kupli apmeklēti.

Piekrastes ciemu iedzīvotājiem jūra daudzās paaudzēs bijusi darba un maizes devēja. Un teju katram tā laika puikam ar bezgalīgo ūdens klajumu saistās bērnības atmiņas un sapņi.

"Man tētis gāja jūrā. Es vairāk viņu neredzēju, nekā redzēju. Pusgadu Atlantijā viņš bija, mājās atbrauca kamēr kuģis bija remontā. Man knapi 18 gadi palika, kad viņš mani iesauca jūrā," stāsta kādreizējais matrozis Gunārs.

Šodien situācija būtiski izmainījusies, un kādreizējie jūrnieki vien ieraduma pēc allaž palūkojas jūras virzienā.

"Nu tagad ir tā diezgan pabāli. Te jau kādreiz flote bija, gāja kuģi jūrā. Tagad vairs nav, neviens kuģis vairs neiet. Tagad te jahtas pavizinās," saka kādreizējais kuģa mehāniķis Ivars Skudra.

Engurē esot palikuši arī vairs tikai kādi pieci piekrastes zvejnieki, pie kā esot vainojams zivju trūkums un kvotas jeb zvejas ierobežojumi.

"No septiņiem gadiem gāju jūrā. Tagad inspektori (..), nevar nekur zvejot, zivis iznīkušas," klāsta kādreizējais piekrastes zvejnieks Juris.

Joprojām gan saglabāta Zvejnieku svētku tradīcija, kas aizsākusies 1936. gadā. Vien tagad tos dēvē par Jūras svētkiem.

"Faktiski zvejnieku svētki jau bija visu laiku, jo pamats jau bija zvejnieki, bet padomju laikos, cik es atceros, zvejnieks tika godināts Jūras svētkos, jo tad sākās bula laiks. Laivas nolika malā, kuģus nolika malā un visi atpūtās," stāsta Engures Tūrisma informācijas punkta pārstāve Jolanta Kraukle.

Gluži kā kādreiz, kad Engurē vēl bija sava osta un kuģi, arī šodien pa ciemata galveno ielu uz jūru vijas daudzskaitlīgs svētku gājiens. Krastā tiek dziedātas dziesmas un sagaidīta pati jūras māte.

Jūras tematika arī radošajās darbnīcās, un gluži kā kādreiz puikas atkal būvē kuģus, un vismaz pašreiz ir pārliecināti, ka  labprāt dotos arī jūrā.                                                                

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti