Ideja izveidot Liepājā mežģīņu izstādi pirms dažiem gadiem radās Francijas Institūta Latvijā vadībai, uzzinot, ka šajā pilsētā uzņēmums "Lauma" nostiprinājis gadu desmitiem senas mežģīņu rūpniecības tradīcijas.
Galvenā doma bijusi parādīt, ka mežģīņu vēsture Eiropā ir vēl daudz senāka, tāpēc gan Francijas privātkolekcijās, gan Rundāles pils, Tukuma, Jēkabpils un Liepājas mzueju krājumos piemeklēti dažādu laikmetu mežģīņu paraugi.
"Visvairāk es lepojos ar garīdznieku mantijām no 16. un 17. gadsimta. Tās ir ļoti vērtīgas. Savukārt no Latvijā atrastajām mežģīnēm man vislabāk patika tās, ko atradu Rundāles pils kolekcijā. Jāuzsver, ka tās ir roku darinājums, daudzu tūkstošu darba stundu rezultāts,” saka izstādes kuratore Anne Kamijī.
Izstādes kuratore stāsta, ka aptuveni 3/4 mūsdienās rūpnīcās izmantoto mežģīņu rakstu nāk no vairākus gadsimtus senas pagātnes, kad sievietes tos iztamborēja ar rokām. Līdz ar to nezinātājam pat ir grūti atšķirt, vai mežģīni darinājis cilvēks vai mašīna.
"Atšķirt ir grūti, jo mašīnas apzināti mēģina atdarināt roku darbu. Interesanti, ka mežģīņu vēsture attīstījusies tik daudzās valstīs. Tas pierāda to nozīmīgumu," skaidro Francijas Institūta direktors Žils Bonviāls.
"Mežģīnes vienmēr tērpiem bijis kā rotājums. Bieži šīs mežģīnes atstāja no paaudzes paaudzē, jo, ja novalkājās pats apģērbs, tad mežģīnīti varēja piešūt citam apģērbam," norāda Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.
Izstādē var izsekot mežģīņu darināšanas vēsturei līdz pat mūsdienām, kad tās top ne tikai no diegiem, bet arī, piemēram, karstās līmes un citiem materiāliem.
