Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja (LNVM) Dauderu nodaļas krājuma glabātāja Margarita Novikova stāsta: “Jā, mēs to uzskatām par Sarkandaugavas pērli. Tā ļoti izceļas uz Sarkandaugavas tipveida industriālās apbūves fonā. Ēka tapusi 19. gadsimta beigās, 1897. gadā kā Ādolfa fon Bingnera “Waldschlößchen” jeb tagadējās “Aldara” fabrikas īpašnieka villa.”
“Par Dauderu namu tas tiek saukts, jo pirmais alus darītavas īpašnieks, vēl pirms nama uzcelšanas, bija Johans Dauders. Šī ir ēkā, kurā iespējams aplūkot, kā tad savulaik dzīvojuši turīgi ļaudis,” viņa turpina.
“Cik zināms no aprakstiem, Bingnera virtuve bija viena no modernākajām un šeit bija visdārgākie priekšmeti, kā jau pienākas fabrikantam. Bet, runājot par īpašo šī nama vēsturi, ir kāds laika periods, kuru nevar nepieminēt un kas piešķir šim namam pavisam citu auru,” ieintriģē krājumu glabātāja.
Viņa atklāj nama īpašo nozīmi: “Kārlis Ulmanis Dauderu namā sāka dzīvot no 1937. gada, kad šī māja tika pasniegta viņam kā dāvana no Latvijas kredītbankas.
Ulmanis šeit ieradās gan vasaras laikā, gan ziemas laikā. Pateicoties Kredītbankas pūlēm, kas ļoti gribēja izpatikt autoritārajam vadonim, šeit tika ierīkots parks ar dzīvniekiem.”
“Ulmaņa guļamistaba speciāli tika pielāgota viņa vajadzībām. Tika mainīts parkets un tika ievietoti papildu radiatori, lai vadonim būtu silti gulēt,” Novikova izrāda telpas Dauderu namā.
“Padomju laikos šeit tika ierīkots bērnudārzs. Uzreiz pēc kara šīs telpas nemaz nebija atbilstošas bērnu vajadzībām. Šeit bija auksts, nebija bērniem nepieciešamā inventāra. Tikai 1948. gadā to iepirka. Vēlāk kādu brīdi šeit atradies arī aģitpunkts, kur politiski audzināja strādnieku šķiras ļaudis,” viņa iepazīstina ar nama daudzšķautņaino vēsturi.
Pēc neatkarības atgūšanas Dauderu nams tiek restaurēts, tas atgūst savu kādreizējo spozmi. Šeit ir izvietots muzejs un telpas tiek izīrētas dažādiem saviesīgiem pasākumiem.
