Marijas Naumovas spilgtā uzstāšanās un uzvara 2002. gada Eirovīzijas konkursā, kas norisinājās Igaunijā, Tallinā, radīja Latvijā sen nebijušu nacionālo pacilātību un sajūsmu. Lai izrādītu pateicību, pēc atgriešanās dzimtenē dziedātāju Vecrīgā, Doma laukumā, ar gavilēm sveica atbalstītāju pūlis un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Šie notikumi risinājās pirms 19 gadiem. 15. jūnijā Marija Naumova Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam uzdāvināja leģendāro sarkano kleitu un balto žaketi, kas bija daļa no dziedātājas tērpa Eirovīzijas priekšnesumā.
Mūzikas kritiķi savulaik pieļāva, ka tieši tērpa transformācija priekšnesuma laikā nesa Marijai veiksmi konkursā.
Kleitas dizainere Odetta Birmane atzina, ka tērpa tapšanas procesā notikušas neskaitāmas pielaikošanas un desmitiem kustību mēģinājumu. “Pēc pirmā eksperimenta, kas notika Ventspilī, mēs sapratām, ka jāpieiet tam visam nopietni, jo kā nekā uzvara Ventspilī liecināja par to, ka jāpiedalās pasaules mērogā. Un tad jau mēs centāmies to visu izdarīt daudz smalkāk,” atceras Birmane.
Savukārt Marija Naumova atzīmēja: “Par transformāciju – tā ir mana ideja! Pēc tam, ir vēl viens cilvēks ļoti svarīgs – Irina Saveļjeva. Viņa Daugavpilī strādā teātrī par galveno horeogrāfi un režisori. Tas bija tāds kopīgs projekts.”
Pēc dāvinājuma līguma parakstīšanas un pozēšanas fotogrāfiem, Marijai Naumovai tika dota iespēja aplūkot vietu, skapi un kasti muzeja krātuvē, kur kleita tiks glabāta nākamajām paaudzēm.
Muzeja direktora vietniece krājuma darbā Anita Meinarte uzsvēra: “Muzejs jau glabās ne tikai pašu šo skaisto priekšmetu, šo skaisto kleitu. Muzejs saglabās arī visu to stāstu, un tur ir ļoti daudz emociju.
Par to uzzinās muzeja apmeklētāji un cilvēki, kas brauks uz Latviju no visām pasaules malām pēc 50, 100, 300 gadiem. Jo muzejā šī vērtīgā lieta glabāsies mūžīgi.”
Marijas Naumovas Eirovīzijas uzvarētājas kleita muzeja krājumā piepulcēsies tādiem nesenās vēstures lieciniekiem kā Latvijas vēstnieces Annas Velēdas Žīgures vakarkleitai un Augstākās padomes prezidija priekšsēdētājas Kārinas Pētersones lietišķajam kostīmam no deviņdesmito gadu sākuma.
