Dzejas dienās «cepinās» Raini

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem un 3 mēnešiem.

Raiņa un Aspazijas māja Raiņa un Dzejas dienu dzimšanas dienai šogad velta divus savstarpēji saistītus pasākumus, kuros aicina ne tikai runāt, bet arī jokot par Raini un Raiņa lugu “Uguns un nakts”, informēja Memoriālo muzeju apvienībā.

7. septembrī pulksten 18.00 notiks Raiņa ''cepiena'' brīvais mikrofons, kurā uzstāties aicināts ikviens interesents. 11. septembrī pulksten 17.30 paredzēti zinātniski lasījumi, bet pulksten 20.00 – “Raiņa cepiens ugunī un naktī”, kurā Raini ''cepinās'' pieredzējuši komiķi.

Zinātniskie lasījumi 11. septembrī pulksten 17.30 būs veltīti Raiņa lugas “Uguns un nakts” tapšanas gaitai, tulkojumiem, iestudējumiem. Ar priekšlasījumiem uzstāsies pētnieki Gundega Grīnuma, Jānis Zālītis, Zane Šiliņa, Astrīda Cīrule, Raimonds Ķirķis, ar performatīvu lasījumu – aktrise Guna Zariņa. Savukārt pulksten 20.00 nezinātniskajā stendapā uzstāsies komiķi Aiva Birbele, Maksims Trivaškevičs, Anete Konste un Katrīna Rudzīte.

Memoriālo muzeju apvienībā uzsvēra, ka “Rainis bija ne tikai nopietns politiķis, ģeniāls dzejnieks, dramaturgs, bet arī pazīstams satīriķis, kurš labprāt pasmējās par sava laika cilvēku vājībām.

Tādēļ nav pamata domāt, ka viņam trūktu spējas un humora izjūtas pasmieties arī par sevi.”

Pasākumu organizatori arī atzīmēja: “Ne vienmēr piemin to, ka Raiņa pirmais dzejoļu krājums patiesībā bija “Apdziedāšanās dziesmas III vispārējiem latvju dziesmu svētkiem”, ko “sakrājis Jāns Jasēnu Plikšis”.” Krājums iznāca 1889. gadā, tūlīt pēc studiju beigšanas Pēterburgas universitātē. Jau skolas un studiju laikā Rainis mēdza vākt kāzu apdziedāšanās dziesmas Jasmuižas apkārtnē, un, uzzinājis, ka šis tautasdziesmu žanrs ir iekļauts 1889. gada Dziesmu svētku repertuārā, Rainis nolēma radīt pats savas dainas un mazliet pavilkt aiz zoba dalībniekus un jo sevišķi Dziesmu svētku rīkotājus. Taču interese par humoru un satīru nezuda arī vēlāk, Rainis regulāri publicēja humoristiskus tekstus periodiskajos izdevumos, no kuriem vienu pats vadīja (“Mazie Dunduri”) kā arī rakstīja komisko epu “Septiņi malēnieši”. “Kopumā izsmejoša satīra bija Raiņa iemīļots žanrs, tas, viņaprāt, palīdzēja atmaskot nolaidību un muļķību atbildīgo personu rīcībā, ar to veicinot pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā,” skaidroja Memoriālo muzeju apvienībā.

Mūsdienās par vienu no satīras žanriem var uzskatīt tā saukto “cepienu” (angļu valodā – “roast”), tas ir vairāku komiķu stāvizrāžu kopums, kas visas veltītas kādai personai. “Rainis nodzīvojis tik piepildītu mūžu un atstājis aiz sevis tik daudz, ka nudien ir arī, par ko pajokot. Tas gan nenozīmē, ka tādēļ Raini uztveram mazāk nopietni, vienkārši gribam atgādināt, ka Rainis bija apveltīts ar spēju paraudzīties uz pasauli arī no smieklīgās puses,” uzsvēra ''cepiena'' rīkotāji.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti