Brīvdabas muzejā Mārtiņdienu svinēs 13. novembrī

Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 13. novembrī no pulksten 11.00 līdz 15.00 tiks svinēta Mārtiņdiena – ar jautru Mārtiņu masku gājienu, Mārtiņdienas gaiļu izstādi, masku, puzuru, sveču darināšanas darbnīcām, kalēja amata demonstrējumiem, rotaļām, dančiem. Apmeklētāji tiek gaidīti ierodamies latviešu tradicionālās maskās, bet būs iespēja tās pašiem darināt arī uz vietas, informēja muzejā.

Mārtiņi Saules gada ritā iezīmē pusceļu no Miķeļiem līdz Ziemassvētkiem. Atbilstoši gadalaiku un zemnieka darba dzīves ritējumam, Mārtiņi noslēdz rudens lauku darbus un atver vārtus ziemai. Tas nozīmē, ka saimniecībā zemei bija jābūt apartai, beidzās ganu un pieguļas laiks, gatavojot krājumus ziemai, tika kauti lopi, bet labība – noglabāta klēts apcirkņos.

13. novembrī no pulksten 11.00 pie Priedes kroga sāks darboties Mārtiņdienas masku darbnīca, no turienes pulksten 12.00 un 14.00 būs Masku gājiens etno kompānijas "Zeidi" vadībā. Kurzemes zemnieku sētā no pulksten 11.00 būs Mārtiņdienas gaiļu izstāde un Puzuru darbnīca, no pulksten 13.00 dziedās ansamblis "Stiprās sievas". Pie Nidas dūmistabas būs vaska sveču liešanas darbnīca, savukārt pie Mērsraga smēdes būs kalēja meistardarbnīca un no pulksten 12.00 izjādes bērniem ar zirgu. Vidzemes zemnieku sētā no pulksten 12.30 būs Mārtiņdienas rotaļas un danči. Būs atvērta arī Liepājas ostas noliktava, kurā varēs apskatīt vairāk nekā 100 muzeja krājuma lādes, bet muzeja izstāžu zālē izstādes "Ziemas transports zemnieka sētā 18.-20. gadsimtā" autore Una Bērente būs gatava pastāstīt par slieču liekšanu un ragavu darināšanu.

"Cilvēks jūtas droši sakārtotā un saprotamā pasaulē. Tāpēc gan senatnē, gan šodien cilvēki sev atbilstošā veidā strukturē telpu un laiku. Zemnieka laika ritējumu noteica debesu ķermeņu – Saules, Mēness un Zemes – savstarpējā kustība, kas vērojama dabas norisēs – dienas un nakts mijā, gadalaiku maiņā, gadu ritējumā… Dabas cikli veidoja zemnieka darba un atpūtas ritmu, kurā svētki kalpoja par atskaites punktiem laika mērīšanai. Būtībā latvieši svin gaismu, precīzāk – iezīmīgus brīžus Zemes un Saules kopīgajā riņķa dancī. Vai tā būtu gada garākā diena un īsākā nakts, kā tas ir Jāņos, vai otrādi – īsākā diena un garākā nakts, kā Ziemassvētkos, katri gadskārtu svētki daudzina Saules dievišķo gaismu, ikreiz piešķirot tai citu tēlu un vārdu – Metenis, Lieldiena, Ūsiņš, Jānis, Miķelis, Mārtiņš…" stāstīja Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja pedagoģe Ieva Bērziņa.

Mārtiņdienas simbols ir gailis. Gailis ir gaismas saucējs, tā dziesma atskan kā vēstnesis saules lēktam. Savukārt sarkanās krāsas simbolika saistīta ar uguni un dzīvību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti