Atkal steigā un vieglā izmisumā jādomā, ko paspēt nopirkt draugiem, kolēģiem, radiņiem, lai dāvana vienlaikus būtu gana praktiska, mīlīga, it kā ar Ziemsvētku noskaņu, bet derētu arī pēc tam, vienlaikus stilīga un eko-freko, bet arī ar zināmu personalizāciju, un lai tev tam visam pietiktu naudas. Tad vēl kaut kur jādabū egle un jāapkarina ar spīdīgām bļembiņām, un pēc tam interneta tīklos šī tradicionālā instalācija jānoprezentē atbilstoši savam sociālajam avatāram. Papildus, ja vēl esi iepinies Ziemassvētku kulinārijas elles lokos, un tev tie pīrāgi tāpat nekad nav ne izdevušies, ne garšojuši...
Pilnīgi iespējams, ka tev šis svētīgais laiks ir piegriezies, un var labi saprast, kāpēc.
Ja paskatās uz visu no malas, tik augstas malas kā ap miljons kilometru, mēs ap divdesmito decembri pēc Zemes kalendāra redzēsim vien to, ka Zilās Planētas ziemeļu pols kārtējo reizi atrodas vistālāk no saules, un tūlīt jau rullēsies tās virzienā. Ja atkal pielidosim tuvāk – satelītu augstumā, tad novērosim, ka 23. decembra naktī nebūt ne visos pilsētu laukumos mirdz Ziemassvētku egles un salavecīša ziemeļbriežu pajūgs trauc vienīgi virs noteiktu valstu robežām.
Patiesībā gada skaistākos svētkus pasaulē svin mazākums, bet lielākā citu kultūru un reliģiju ļaužu daļa vienkārši dodas savās ikdienas darīšanās.
Rietumu pasaules spiediens svinēt Ziemassvētkus ir ārkārtējs. Šī svētku virtene cieši sajož kristīgās vēstures saistītās, bet mūsdienās atšķirīgās teritorijas, kurām pievienojas arī citas, kas pārņēmušas globalizēto Ziemassvētku (amerikāņu filmu) atsevišķas tradīcijas. Līdz ar to, ja tu nevēlies iesaistīties, daži uz tevi skatīsies – labākajā gadījumā – kā uz dīvaini. Taču tas nekas, ka tu negribi šogad svinēt. Tev ir savi iemesli. Iespējams, ka tev ir apnikusi svētku komercializācija, kas aicina pirkt un tā izpirkt savus grēkus tuvāko priekšā. Tev ir līdz kaklam, ka visi pēkšņi kļūst tik labiņi un piepeši parādās neskaitāmas labdarības kampaņas, bet būtu vienam otram jāpalīdz ne tikai decembrī. Varbūt tu negribi doties uz ikgadējo ģimenes sanākšanu, kur eglītes fonā, ar rasola garšu mutē tiks izspēlētas pasīvas agresijas ainas, un atkal kāds dosies prom klusi pie sevis aizvainots. Var gadīties, ka tev nemaz vairs nav mīļo tuvinieku, ar ko priecīgi pavadīt svētkus, un visas gaismiņu spēles tāpēc sāpina vēl vairāk. Tikpat labi tu vienkārši vairs nespēj sevi redzēt laimē smejot un dejot visā šī brīža pasaules notikumu kontekstā, bet, iespējams, tev vienkārši gribas nolīst un veltīt pāris oficiālās brīvdienas tikai un vienīgi sev. Visi šie iemesli ir pilnā mērā derīgi, lai atteiktos no svētkiem, ja vien tā jūties labāk.
Protams, pilnībā izvairīties no svētkiem Latvijā kļūst arvien sarežģītāk. Pāris mazumtirdzniecības veikalos Ziemassvētku preču stendi šoruden parādījās jau pirms jelkāda saprāta robežās – pat pirms 18. novembra. Lai arī cīņa ar Ziemassvētku garu ir sīva, tomēr LSM.lv portāla Grinčs ir radis dažus ieteikumus, kā pamukt no decembra trakuma.
Pirmā stratēģija. Bēgšana
Ja tev kontā ir pietiekoši daudz līdzekļu un Tevi nebiedē šī brīža kovidneskaidrība, tad
iesaku tev iegādāties biļetes uz kādu pasaules vietu, kur vienkārši netiek svinēti Ziemassvētki. Uzreiz jābrīdina, ka tas nebūs lēts prieks, jo visas mums apkārtējās valstis ir sparīgas svinētājas.
Tev būs jādodas prom no Eiropas – vislabāk uz Āfriku vai Āzijas austrumiem. Šis varētu būt labs laiks, lai, piemēram, apskatītu Laosu. Šī ir valsts Dienvidaustrumāzijā ar bagātu un mums nezināmu vēsturi un kultūru. To caurvij budisma un seno dievību godināšanas tradīcijas, un, dubults neplīst, Laosa ir valsts, kur joprojām spēkā sociālisma iekārta. Tātad Ziemassvētkus varbūt ieraudzīsi kādā Vjančanas internacionālās viesnīcas recepcijā, bet citādi jūs noteikti nesatiksieties. Tāpat tur šobrīd nav nopietnu militāro saspīlējumu, un kovidsituācija ir apmēram tāda pati kā Latvijā. Biļetes spontānam braucienam gan nav lētas, ap tūkstoti, tāpēc varbūt jāizvēlas kāds no citiem antisvētku ieteikumiem.
Otrā stratēģija. Paslēpšanās
Šis ir labs variants tiem, kas dzīvo vienatnē, jo, ja tev apkārt būs svinētgriboši ģimenes locekļi, paslēpties fiziski nav iespējams. Ja vēlies patiešām patverties no Ziemassvētkiem, tad vajadzēs savu atvaļinājumu plānot netipiski – decembrī. Ap pirmo mēneša datumu aizcirst durvis ciet svētku degungalā, un ārā nerādīties līdz pat Jaunā gada pirmajai dienai. Par laimi, mūsdienās visu var pasūtīt internetveikalos un komentārā pie apmaksas norādīt, lai kurjers nekādā gadījumā neuzdrošinās tevi apsveikt svētkos.
Šo trīsdesmit vienu noslēgtības dienu var pavadīt, pārskatot netflikšus, koncentrējoties uz filmām par slepkavām, karu un politiku, jo tad svētku noskaņa noteikti tevi nepārņems.
Ja zvanās radi un draugi, lai laba vēlētu, tad vienkārši necel. Aizsūti ziņu, ka tagad esi aizņemts (ha, ar sevi!) un vēlāk atzvanīsi. Nākamgad.
Trešā stratēģija. Aizstāšana
Protams, ir situācijas, kad šajā gaismas pielietajā laikā nevari ne aizbraukt uz Laosu, ne arī ieslēgties savā dzīvoklī. Tāpat ir jāiet uz darbu un jāpiedalās brīvprātīgajās-obligātajās svētku sezonas aktivitātēs. Šajā gadījumā tev atliek vienīgi paļauties uz sava iekšējā ES plašumiem. Lai jau apkārtējie redz, kā tu smaidīgs skaiti "Zem eglītes mazs zaķītis" vai sukā iekšā kolēģītes štovētos kāpostiņus. Patiesībā tu esi citur. Tu esi bruņinieks spožās bruņās, kas ar savu saprāta zobenu svētku egļu biezoknī cērtas ar bezgaumības, rijības un uzbāzības dēmoniem Ziemassvētku vecīšu veidolā.
Viņi pret tevi spļauj štovētu kāpostu versmes (jā, jā, to pašu pārsālīto kāpostu, kurus tu tikko biji spiests apēst) un apmētā ar egļu mantiņu šrapneļiem, bet tu aizsargā sevi ar dimanta vairogu, uz kura rakstīts "Ziemassvētki ir tikai sociāla fikcija".
Ziemassvētku ceļvedis
