Ar savu neatkārtojamo skaņu koris sen ieguvis starptautisku autoritāti. Tieši savā dzimšanas dienā – 29. novembrī – Sigvards Kļava viesojas raidījumā "Daudz laimes, jubilār!"
Sigvarda metode jeb: kad kori var nodiriģēt pat ar acīm
"Ja kāds saka, ka tur neko nevar darīt, tad tieši tā būs lieta, ko mēģināšu! Tas būtu manā dabā," teicis izcilais diriģents, kas Radio kori izveidojis ne tikai par mūzikas profesionāļu, bet arī par domubiedru grupu, komentēdams, "ne jau es izveidoju Radio kori, nē! Tas izveidojās pats. Mūsu attiecībās."
Patiešām! Sigvarda, nereti par ģeniālu sauktā, oriģinālā metode balstās nevis autoritatīvā vadībā, bet mīlošā, ļoti personiskā pieejā katram koristam tā, ka, šķiet, viņam nemaz nav jāpaceļ rokas diriģenta žestam.
Veroties Kļavas eņģeļiem līdzīgajā atvērtajā un vērīgajā skatā, rodas sajūta, ka viņš varētu savu kori diriģēt tikai ar acīm vien: "Mūzikas brīnums var uzšķilties pēkšņi - šķiet, pat negaidījām! Un tas ir tas brīnumainais brīdis, kad tu esi trāpījis uz kādu vertikāli - ne tādu, kā sākumā biji iedomājies."
"Pasaules līmeņa lietas ir jātaisa mums pašiem!"
Sigvards ir no tām lielajām personībām, kas Latviju izvedis pasaulē. Viņš ir no tiem, kuru dziļā iekšējā zināšana tālu pāraug tikai savas – šajā gadījumā mūzikas – profesionālās zināšanas, bet balstās ilgu gadu pētījumu empīriskā pieredzē, kas raksturīga mākslas augstākajiem līmeņiem.
Šķiet, viņš ir no tiem cilvēkiem, kas zina - kā? Ne velti, skaidrojot sava kora īpašo, ne ar vienu citu nesajaucamo, dzidri latvisko skanējumu, viņš atbildi paplašinājis, sacīdams: "Lielās lietas, pasaules līmeņa lietas ir jātaisa mums pašiem!"
Radio koris Kļavas līderībā jeb: kāpjot mūzikas Everestā
Radio korī Kļava nonāk pēc kora iepriekšējā mākslinieciskā vadītāja Jura Kļaviņa aicinājuma, un, protams, ne jau uzvārdu līdzības dēļ! Gan Kļava, gan Kļaviņš ir empātiski mākslinieki, kas prot strādāt tandēmā, taču drīz vien Kļava arvien biežāk tā laika muzikologu vērtējumos tiek saukts par jauno kormūzikas līderi, pat mesiju, "kura izaicinošajām idejām koris pagaidām netiek līdzi"!
Nav šaubu: pie Latvijas kormūzikas debesīm ir dzimusi ne tikai jauna diriģēšanas mākslas izcilība, bet arī jaunu, nebijušu ideju ģenerators, kas piedāvā sintezēt kormūziku, scenogrāfiju, teātra mākslu, procesā ļoti personīgi iesaistot katra kora dalībnieka individualitāti. No 1992. gada Kļava ir Radio kora mākslinieciskais vadītājs, kā otru diriģentu aicinot Kasparu Putniņu, līdz šī gada sākumam, kad abi apmainās vietām: gluži nesen, pēc ilgu gadu radošā maratona, Sigvards kora līdera funkcijas ir nodevis Kasparam, pats turpinot veidot savas koncertprogrammas.
Šķiet, Kļavas sirds var būt mierīga: Latvijas Radio koris kļuvis par vokāli spilgtu un neatkārtojamu muzikālu vienību, ar kuru sadarbības krustpunktus meklē gan pasaules izcilākie mūziķi un diriģenti, gan arī slavenāko festivālu rīkotāji.
"Šis ir muzikālais ekvivalents uzkāpšanai Everestā ar savām kājām un rokām vien," tā par vienu no Latvijas Radio kora sniegumiem – ierakstu "John Cage. Choral Works", kas veltīts leģendārajam amerikāņu komponistam un modernās mūzikas pionierim Džonam Keidžam, par ko koris saņēmis arī prestižo britu mūzikas žurnāla ‘‘Gramophone" gada balvu -, sajūsmināti izsaucies izdevums "BBC Music Magazine".
Latvijas mūzikas mīļotāju privilēģija
Kamēr daudzi pasaules mūzikas gardēži gadiem cauri meklējuši iespēju noklausīties Radio kori viņu ārzemju koncertturneju laikā, mums, Latvijas klausītājiem, šī iespēja bijusi daudz vienkāršāk pieejama.
Līdzās jau minētajam "Latvijas Gredzenam", mūsu "publikas īpašu mīlestību iemantojuši koncertuzvedumi ar Imanta Kalniņa un Artura Maskata mūziku, programmas, kas veltītas Broņislavai Martuževai un Mārtiņam Braunam. Pēc Sigvarda Kļavas iniciatīvas 2014. gadā īstenojās projekts "Bahs. Pasija. Rīga", kad Rīgas dievnamos izskanēja visas Johana Sebastiana Baha pasijas. Kļavas vadībā koris radis īpašu sinerģiju ar latviešu komponistiem - Maiju Einfeldi, Ēriku Ešenvaldu, Arturu Maskatu, Kristapu Pētersonu, Santu Ratnieci, Juri Karlsonu, Andreju Selicki, Pēteri Vasku – tā, ka pirmatskaņojumu un ierakstu skaits neesot pat saskaitāms," kora radošā jauda raksturota tā mājas lapā.
Un, ja arī būtu? – ne jau skaits! Daudz vairāk pasaka starptautiski atzītu mūziķu, sadarbības partneru, vārdi.
Kad Erenštreita zēnu koris ir kā glābiņš
Sigvarda ceļš mūzikā sākās pavisam parasti, ja neskaita to, ka viņš piedzima mūziķu ģimenē: "Pēc Mediņa skolas trim neveiksmīgām klasēm pianistos – klavieres man burtiski riebās! – mani vecāki padevās, un es nokļuvu Dārziņos - zēnu korī pie Erenštreita!" par saviem mūzikas apmācības sākumiem ironizē Kļava, atzīstot, ka, piedzimstot mūziķu ģimenē, citas profesionālās izvēles nemaz netika izskatītas.
Skološanās ceļš turpinājies kordiriģēšanā: pie Edītes Kokares. Un tad – pie leģendārā Maestro Imanta Kokara: "Vēlāk mācījos diriģēšanu arī Pēterburgas Mūzikas akadēmijā, kā arī Vācijā – Štutgartes Baha akadēmijā, kā arī meistarklasēs Oregonas Baha festivālā."
Kad šķiet, ka Providencei ir, ko teikt
Raidījuma "Daudz laimes, jubilār!" aicinājumam sveikt Sigvardu Kļavu dzimšanas dienā mīļuprāt atsaucies gan ilggadējais radošais kompanjons, diriģents Kaspars Putniņš, gan arī koristi. Un kā gan ne? Kaspara vārdiem: "Ja es nebūtu saticis Sigvardu, mans radošais mūžs, un arī personīgais, būtu veidojies pavisam citādāk! Mēs esam atšķirīgi, taču ar gadiem mūsu izpratne un metodes ir tuvinājušās."
Kopā pārdzīvoto vārdos grūti izteikt gan Putniņam, gan koristiem, lai minām kaut tikai uzstāšanās pieredzes pasaules lielajās koncertzālēs: Londonas Karaliskajā Alberta zālē, Elbas filharmonijā, Amsterdamas "Concertgebouw" un "Muziekgebouw, Koncerthaus Berlin", Berlīnes filharmonijā, Ņujorkas Linkolna zālē un vēl, un vēl.
Savulaik koris veltījis Sigvardam garu pateicības odu, kas sākas ar vārdiem:
"Dievs laikam ilgi nēsājis
Bij savā sirdī domu skaistu,
Lai beidzot šajā pasaulē
Kā jaunu dziesmu Tevi laistu!"
Reizēm, skatoties dažu cilvēku likteņlīnijās, šķiet, ka Providencei ir savi īpaši plāni!
