Daudz laimes, jubilār!

Daudz laimes, jubilār! Mūziķis, komponists Juris Kulakovs

Daudz laimes, jubilār!

Daudz laimes, jubilār! Diriģente Aira Birziņa

Daudz laimes, jubilār! Komponists Juris Kulakovs

Juris Kulakovs – komponists bez balss, bet ar absolūto dzejas dzirdi

Viņš ir akadēmiski izglītots rokmūziķis, viena no skandalozākajām un arī talantīgākajām Latvijas mūzikas personībām; Ieva Akuratere viņu savulaik nodēvējusi par Latvijas anarhistu karali, kura daiļrades moto: "Galvenais, lai tevī pašā saplaukst sapumpurots zars!" – tā stāstu par komponistu, grupas "Pērkons" dibinātāju Juri Kulakovu uzsāk raidījums "Daudz laimes, jubilār!"

"Cik pulkstens? – pusdesmit!"

Kulakovs uz interviju ierodas smalki – aristokrātiskā melnā samta ancukā, pār pleciem krītošiem garajiem matiem, melnā kreklā, kas elegenti saspēlē ar pelēko kaklasaiti un tajā iestiprināto piespraudi, un tumšpelēkā vestē, pie kuras svarīgi šūpojas senlaicīga pulksteņa ķēde. "Mans pulkstenis, kas karājas vestes ķēdē, ir butaforija," savā omulīgi murminošajā humorā Juris no vestes kabatas izvelk arī pašu pulksteni. "Tas ir sakarā ar "Pērkona" dziesmu "Cik pulkstens? – pusdesmit!".  Šajā laikā – uz pusdesmitiem – pulkstenis ir arī apstājies!"

Grupa "Pērkons"
Grupa "Pērkons"

"Mākslas darbi rodas mokās"

"Mākslas darbi rodas mokās" tas ir citāts no Jura dziesmas (teksts: Māris Melgalvs), kas vislielākajā mērā attiecas arī uz pašu komponistu. Jura sieva Laura Kulakova atklāj, ka komponists ļoti ilgi un skrupulozi sēž pie katras muzikālās frāzes, nostrādājot to līdz perfekcijai. "Pērkonietis" un Jura cīņu biedrs jau no grupas "Menuets" laikiem, ģitārists un vokālists Juris Sējāns atzīmē, ka tieši šī iemesla dēļ Jurim nav neveiksmīgu dziesmu. "Līdzīgi kā "Bītliem", kam ir ļoti dažādas dziesmas, bet visas ir hiti, – tā arī Jurim," komentē Sējāns, atceroties, ka agrā jaunībā, pirmo reizi ieraugot garmataino Mediņskolas taustiņinstrumentālistu Kulakovu, pirmā asociācija bijusi ar tieši ar "Bītliem" – konkrēti, Džonu Lenonu: "Gari mati, apaļās brillītes – viņš patiešām izskatījies līdzīgs slavenajam bītlam."

Talanta mistērijas

Kulakova talants, iespējams, ir lielāks par viņu pašu, tas komponistu brīžam vedis pa ļoti grūti izstaigājamiem ceļiem. Muzikoloģe Daiga Mazvērsīte fiksējusi, ka padomju laikā Jura izveidotā grupa "Pērkons" tika aizliegta divas reizes, "pret komponistu pašu tika vērstas represijas, Kultūras ministrijas sistēmā viņam nebija iespējams atrast darbu, pat tika ieteikts emigrēt uz ārzemēm. Konservatorijā Kulakovu nepielaida pie valsts eksāmena, viņš saņēma diplomu ar izziņu, ka ir noklausījies pilnu teorētisko kursu, un norīkojumu darbā uz Jelgavas rajona kultūras namu par deju ansambļa koncertmeistaru", ko Juris pats smejoties sauc par varas piešķirtu kapelmeistara amatu. "Augstskolas diplomu mūziķis saņēma 1984. gadā", un aizlieguma periodu izmantoja ļoti racionāli – iestājās konservatorijā atkārtoti, lai studētu kompozīciju pie Pētera Plakida.

"Galvenais, lai tevī pašā uzplaukst sapumpurots zars!"

Jautāts par "Zaļo dziesmu" (teksts: Māris Melgalvs): "Vai tava daļa ir zaļa?" – Juris atbild: "Arīdzan! Taču mūsu [grupas "Pērkons"] mērķis nebija taisīt revolūciju, mani, pirmkārt, interesēja muzikālie izaicinājumi. Jo tad, kad es ienācu mūzikā, vieglajā žanrā kā augstas virsotnes, protams, spīdēja Raimonds Pauls un Imants Kalniņš, bet blakus viņiem bija ļoti daudz sēnalu," saka akadēmiski izglītotais mūziķis. "Es gribēju radīt ļoti kvalitatīvu mūziku latviešu valodā, un no šiem standartiem nekad neesmu atkāpies."

Savukārt uz jautājumu "Vai tu esi anarhistu vadonis, karalis?" Kulakovs atbild: "Neapzināti, bet kaut kādā mērā tā ir sanācis. Bet ir arī teiciens: anarhija ir kārtības māte. Par šo varētu pafilozofēt: mākslinieciska nekārtība, kurā tai pašā laikā ir sava stingra kārtība, kurā orientējos tikai es..."

"Viena alga, kas tev priekšā – draugu pulks vai zvēru bars. Galvenais, lai tevī pašā uzplaukst sapumpurots zars!" – šīs ir rindas no vēl vienas Kulakova dziesmas, kas pirms desmit gadiem bija liktas Kulakova jubilejas koncerta nosaukumā: "Jā, šis zars ir jāuzplaucē. Vienmēr ir jāpārvar sevi, arī tad, ja kaut kas neiet. Nedrīkst vainot citus, tikai jāmeklē vaina sevī," ļoti personiski dzejnieka Māra Melgalva tekstu komentē komponists pats. "Par to runā dažādas filozofiskas sistēmas, tai skaitā – Austrumu gudrie. Lai tevī pašā saplaukst sapumpurots zars, lai tas nes daudz mīlestības augļu."

Komponists bez balss

"Laimīgi atkal pie loga es smejos, manā sētā kretīni dejo" – ir viena no retajām dziesmām, kur solo dzied pats komponists. "Šo dziesmu izpildu es, jo neviens cits grupā "Pērkons" tik slikti nodziedāt nevarētu," dziesmas tapšanas vēsturi smaidot raksturo Juris, pie tam vārdi jau arī šādu, ne pārāk labu dziedāšanu, pieļauj vai gandrīz pat pieprasa. "Tas ir diezgan amizanti, ka, neskatoties uz manām divām augstskolas izglītībām mūzikā, es nevaru savaldīt savu balsi un tīri nodziedāt. Bet, ja kāds cits izpildītājs kaut mikro niansē dzied netīri, to es uzreiz dzirdu."

Interesanti, ka šī iemesla dēļ savulaik Juri gandrīz nav uzņēmuši arī Līvānu bērnu mūzikas skolā, solfedžo skolotāja toreiz teikusi: "Ja Kulakovu uzņems, pie manis viņam būs tikai divnieki", ko Juris papildina, smejoties: "Savā ziņā es pa blatu iestājos, mammai bija pazīstams skolotājs, ļoti erudīts un gudrs vīrs Jānis Griezāns, kas mammai tika teicis: "Ja puika grib, es ņemšu! Es, puika, gribēju."

Maestro Pauls

Latvijas Televīzijas arhīvs glabā vēl kādu Jura iedziedātu hitu, – gan ne paša, bet Raimonda Paula komponētu. "Krodziņā pie Paula" Juris Kulakovs ir, Paula vārdiem, "ieklepojis" savulaik Edgara Liepiņa" radīto un dziedāto "Lora": "Kādreiz Edgars Liepiņš, rakstot šo dziesmu, ļoti asprātīgi ironiskā veidā bija izmantojis savas franču valodas zināšanas," stāsta Kulakovs. "Arī es esmu studējis franču valodu. Raimonds Pauls, apstrādāja šo Liepiņa melodiju, veidojot programmu kopā ar Liepiņu, un kādā no saviem LTV "Krodziņiem..." uzticēja to arī man."

Interesanti, ka Juris Kulakovs savulaik pats pie Maestro Paula studējis "džeza klavieru muzicēšanu" – kā to nodēvē pats. "Bet diriģēšanu – pie Aļņa Zaķa." Nav šaubu, ka Maestro novērtējis Jura Kulakova talantu un darba spējas, un aicinājums uz "Krodziņu" ir neliels apliecinājums tam.

Edgars Liepiņš

Juris Kulakovs turpina par sadarbību ar Edgaru Liepiņu, ko savulaik bija iesācis viņa skolotājs Pauls. "Viss sākās laikā pēc "Pērkona" pirmā aizlieguma," stāsta Juris, kas tajā laikā atradies neapskaužamā situācijā, kā pats savulaik izteicies – "pārtiku no mammas sūtītiem kartupelīšiem". "Kādu vakaru pēkšņi atskan tālruņa zvans: "Vai komponista dzīvoklis? Te viens aktierītis zvana!" – izrādījās, ka tas ir Edgars Liepiņš," smaida Kulakovs. "Viņš vaicāja, vai mēs varētu satikties? Liepiņu tolaik neapmierināja mūziķi, lauku kapella, ar ko viņš tajā laikā koncertēja, Edgars vēlējās kaut ko ekstrēmāku. Un tad es izveidoju komandu trīs cilvēku sastāvā – es, Juris Sējāns, Valdis Muktupāvels, kas abi ir profesionāli skoloti mūziķi. Valdis tagad ir arī profesors, apbrīnojami talantīgs cilvēks dažādās jomās. Mēs ar viņu, starp citu, jau Līvānos, vidusskolā kopā mācījāmies: viņu pārcēla vienu klasi uz augšu, pārāk gudrs viņš bija. Valdim viss padevās, viņš mācījās ķīmiju, pēc tam satikāmies Mūzikas akadēmijā. Es studēju pie Paula klavierspēli, Valdis apguva ģitāru," atceras Juris Kulakovs, ko ar Valdi Muktupāvelu vieno vēl kāda lieta – abi spēlē ļoti daudz un dažādus instrumentus.

Juris Kulakovs un Valdis Muktupāvels
Juris Kulakovs un Valdis Muktupāvels

Papiņš un māja mežā

Lai arī Līvāni tiek saukti par Jura Kulakova dzimto pilsētu, precīzāk būtu teikt, ka komponists ir dzimis lauku vai pat meža teritorijā. "Mans papiņš bija mežzinis. Un pirmais ieraksts manā darba grāmatiņā, kura sen pazudusi, ir Līvānu mežniecības ugunsdzēsējs," savu bērnību pieredzi raksturo Kulakovs pats. "Ugunsdzēsējam bija jābūt pie mājas, kas mums bija mežā, un, ja tu ieraugi dūmus, tad ir jādrāžas ar lāpstām uguni kaut kā lokalizēt," ugunsgrēkus gan Juris īpaši neatceroties, "jo es nebiju vienīgais ugunsdzēsējs, bija vēl pāris veču."

Līvāni

Vidusskolā Juris gan mācījās Līvānos, jo "vēlāk arī papiņš uzcēla māju pie Dubnas upes, tā saucamā Ubaglīča". Juris ir arī Līvānu Goda pilsonis, par ko var kļūt ikviens, kas devis nozīmīgu ieguldījumu pilsētas attīstībā. Pie pārējiem nopelniem Kulakovs sarakstījis gan Līvānu vidusskolas, gan pilsētas himnu: "Vidusskolas himna laikam izrādījās pārāk sarežģīta. Rakstot Līvānu pilsētas himnu, nodefinēju, kādai tai ir jābūt: vienkārši, viegli izdziedamai. Jo, es atceros Amerikā, kādos valsts svētkos, viens policijas virsnieks viens pats balkonā virs Taimskvēra! Viņš viens pats varēja dziedāt, tikai solo balss. Un apkārt milzīgi pūļi. Un tas bija iespējams tāpēc, ka šī himna ir vienkārša. Pašam enerģētiskajam graudam un saturam ir jābūt salīdzinoši vienkāršam," himnas panākumu atslēgu atklāj komponists.

Mamma

Ar siltiem vārdiem Juris Kulakovs atceras arī savu mammu, kas nodzīvojusi dižu mūžu un pēc profesijas bijusi skolotāja: "Mamma aizgāja tai saulē deviņdesmit piecos gados, šī gada februārī. Es tā jokojos šad tad: ja mani vecāki būtu iestājušies komunistu partijā, tad es varbūt būtu dzimis kā izglītības un lauksaimniecības ministru dēls, bet viņi atteicās kļūt par padomju nomenklatūras darbiniekiem. Viens no maniem mīļākajiem stāstiem ir, kā mana mamma atšuva partijniekus, kas mācās virsū ar aicinājumiem iesaistīties viņu organizācijā. Tie, kas kaut ko zina par partijas tīrīšanu, sapratīs, ka tas bija ļoti svarīgs sauklis tajā laikā. Un tad mana mamma viņiem bija teikusi: "Labi, es stāšos partijā, bet tikai tad, kad būs notikusi tīrīšana partijā, jo ar tiem dzērājiem, kas tur tagad ir, es partijā kopā nestāšos," smejas Kulakovs. "Un tā viņi nobijās kaut ko viņai vēl teikt un lika mammu mierā."

Juris ar mammu
Juris ar mammu

Vārds un vārdos neformulējamas lietas

Arhīva materiālu par Juri ir ļoti daudz, un vēl jo interesantāki tie kļūst Kulakova paša omulīgajos, intelektuālā humora apvītajos komentāros. Juris ir ļoti fleksibls un daudzveidīgs: daudzie mūzikas instrumenti, dažādie mūzikas žanri, spēja sarunā ļoti ātri pārslēgties no šķietamas amizēšanās uz analīzi, lai precizētu kādu faktu un tad – papildinātu to ar filozofiski dzirkstošu sentenci. Akadēmiski izglītotā komponista prāta spējas ir ļoti uztrenētas, ne velti viņam patīk Imanta Kalniņa savulaik teiktais: "Komponēt var jebko, kaut vai telefona grāmatu, dodiet man tikai."

Juris, kas Imantu Kalniņu uzskata par savu netiešo skolotāju, no kura pārņēmis arī metodi mūziku rakstīt "uz dzejoļa" nevis otrādi, papildina: "Un, ja mēs izmantojam biblisko avotu – tad iesākumā bija Vārds. Un dzejnieks ir pirmais impulss. Un tieši tādēļ, – par laimi, paldies Dievam, man nav dzejnieka talanta – bet, kā manu daudzu dziesmu tekstu autors Melgalvs kādreiz izteicies: Kulakovam piemīt absolūtā dzejas dzirde. Valodas izjūta. Spēja iznest tekstu, kas radīts pirms mūzikas," raksturo Kulakovs, vēlreiz citējot Imantu Kalniņu: "Taču jebkurš radošs process ir mistērija, jebkurš."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti