Muzikālā izglītība
Gundars Grasbergs ir ļoti muzikāls, beidzis Jelgavas Mūzikas vidusskolas kontrabasa klasi. "Varēju jau iet uz Mūzikas akadēmiju tālāk mācīties, bet kontrabass nav solo instruments. Es tieši vidusskolas laikā sajutu, ka man vairāk tā kā solistam gribas būt. Pie tam – vārdiskais saturs mani vilka vairāk nekā notīs rakstītais, filozofijas stundas mani ļoti saistīja," atceras Gundars.
"Bērnu mūzikas skolā mācījos kora klasē, bija mums tāds koris "Sienāzītis", zaļos kostīmiņos uzstājāmies, puse no "Prāta vētras", tai skaitā Renārs Kaupers un Māris Mihelsons, tur dziedāja. Mums, starp citu, bija lieli koncerti toreiz – Maestro Pauls uztaisīja "Pērļu zvejnieku", daudzi kori sanāca kopā koncertos. Vienu brīdi es arī klarneti mācījos un diriģēšanu, kas, starp citu, arī ir izmantots uz skatuves: vienā no izrādēm diriģēju Ivara Cinkusa vīru kori "Gaudeamus". Un viņi patiešām klausa un dzied tā, kā tu vadi, nevis tā, kā bieži filmās ir, ka aktieris spēlē vijoli, un tu redzi, ka viņam nav ne mazākās nojausmas, ko un kā vajadzētu," smejas muzikāli izglītotais aktieris.
Muzikālās izrādes
Gluži loģiski, ka Nacionālais teātris izmanto sava talantīgā mākslinieka prasmes dažādos muzikālos iestudējumos. Viens no sirdij tuvākajiem Gundaram, šķiet, ir "Kerija", kur viņam ir Herstvuda loma: "Šajā Gaļinas Poļiščukas iestudējumā dziedājām kopā ar Ditu Lūriņu, un te es iepazinos arī ar Raimondu Paulu," stāsta Gundars. Vēlāk Maestro ne reizi vien Gundaru aicinājis kādos savos projektos.
"Šķiet, ka Maestro sākumā ne pārāk ticēja, ka šis "Kerijas" iestudējums izdosies, taču kādā brīdī atnāca arī Lana (Raimonda Paula dzīvesbiedre Lana Paula – red.), un viņai patika: "Raimond, ir interesanti, tas ir moderni, būs labi!" viņa teica un tad pamazām, pamazām aizgāja. Maestro arī spēlēja visas izrādes, pats klātesot."
"Spiets" – dziedošo ģimeņu saiets un Grasbergi
"Kur jūs šito dabūjāt? Tā ir vērtība!" – sajūsmināts izsaucas Gundars, arhīva videofragmentā ieraugot sevi 11 un brāli Ingaru 14 gadu vecumā dziedam kādu no "Čikāgas piecīšu" hitiem.
1988. gadā Latvijas Televīzija uzsāka projektu "Spiets", kurā kā bišu saimes no visas Latvijas pulcējās dziedošās ģimenes. Pirmais dziedošo ģimeņu saiets notika LTV ēkā. "Tā bija mana pirmā pieredze Latvijas Televīzijā," komentē Gundars un stāsta, ka tētis bijis inženieris, mamma – medmāsa, un abi labprāt muzicējuši: "Tēvs bija arī kordiriģents, spēlēja akordeonu, kaut gan nebija mācījies. Arī tēlotāja māksla patika. Mans brālis gan ir mūziķis, savulaik mājās spēlēja visus instrumentus – viņš ļoti talantīgs. Mēs daudz spēlējām kopā – mums viens kaimiņš uzdāvināja baseni (basģitāru – red.), un es ļoti ātri pamatus apguvu. Tāpēc man viegli pēc tam arī kontrabasu bija mācīties. Ar brāli visādas grupas atdarinājām, un tāpēc "Spietā" vienu dziesmiņu nodziedāt kopā ar vecākiem – tas bija pavisam viegli," stāsta daudzpusīgais aktieris.
Ģimeniskā dziedāšana kā sadraudzība
"Spiets" veidoja sadraudzības ģimeņu starpā, arī ārpus raidījuma. "Mums, protams, īpaši ar ģimenēm no Jelgavas. Mitinājāmies dzīvoklī piektajā stāvā, savukārt virs mums – sestajā stāvā – bija Rīgas mākslinieku darbnīcas. Tagad grūti noticēt: tā svinēšana un draudzēšanās, kāda tur veidojās, – vai! Nepārtraukta! Mums dzīvoklī bija klavieres, – es atceros, ka jau otrajā dienā tās sāka pārvietot: pa trepju telpu uz augšu, uz darbnīcu, tad atpakaļ – uz leju. Citreiz vajadzēja sētā dziedāt – bērnību atceros kā nepārtrauktu dziedāšanu. Mans krusttēvs no Limbažiem bieži pievienojās, viņam bija septiņstīgu ģitāra, un tāda ģimeņu ballēšana un dziedāšana – tā bija tik dabīga, tur nebija nekas saštukots. Tā mēs uzaugām, tagad nekas tāds nenotiek vairs," par savulaik latviešiem tik raksturīgo dzīvesstila izpausmi stāsta Grasbergs.
Mamma un gleznošana
Kāds arhīva materiāls glabā arī Gundara mammas stāstu – par viņas alkām pēc radošas izpausmes: "Kad zēni bija mazi, es netiku ārā no mājas, netiku ne dziedāt, ne dejot, un gāju bojā," viņa smejas un turpina, "un tad es sāku gleznot. Mums blakus dzīvoja mākslinieks, un tā es mācījos."
Gundars mammas stāstīto turpina ar savu atmiņu zīmējumu: "Savulaik, kad nevarēja neko daudz nopirkt, es, noskatījies, kā mamma dara, arī uzgleznoju tādus mazos formātiņus – ar eļļas krāsām. Un tā noēnoju smuki, uzliku mammas vārdu un palūdzu, lai nes uz muzeju tirgot. Un nopirka ar! Tad es varēju sev cimdus nopirkt un kaut kādas drēbes. Jo tas bija traki grūts laiks!"
Ceļā uz aktiera profesiju
"Mūzikas koledžā mācījos piecus gadus, pēc tam padziļināti apguvu psiholoģiju, kam sekoja studijas kultūras tehnikumā. Te satiku fantastisku runas pedagoģi Dzintru Mendziņu: "Ko tu te āksties? Ej uz Kultūras akadēmiju. Tur uzņem Liepājas kursu – stājies iekšā!" – tā viņa man teica," stāsta Gundars. "Vēl viņa pamācīja, lai iestājeksāmenos neizvēlos Ziedoni, bet gan lai paņemu kaut ko no Čaka, jo uzņemšanas komisijām esot apnicis, ka visi skaitot Ziedoņa dzejoļus," smejas mākslinieks, kas toreiz konkursu izturēja un tika uzņemts.
Inga Misāne, kas drīz vien kļuva par Gundaru sievu, Andris Bulis, Artūrs Krūzkops, Līga Zeļģe un citi tagadējie dažādu teātru aktieri bija Grasberga kursabiedri.
Inga
Gundara sieva Inga Misāne-Grasberga savulaik stāstījusi, ka abi saskatījušies "Zirgu pastā", kur notika jauno aktieru nodarbības, trešā kursa laikā: "Vai gan var būt nepareiza šī versija, ja to ir stāstījusi Inga?" smaidot ironizē Gundars. "Ir taču jāiet mājās arī šovakar, un es taču gribu dzīvot."
Joske un Zāra Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienās Silmačos" ir abu aktieru pirmā kopīgā saspēle uz skatuves, vēlāk bērnu izrādē "Sarkangalvīte un vilks" Inga bijusi Sarkangalvīte, bet Gundars – pelēkais, ļaunais vilks: "Vispār mēs neesam daudz spēlējuši kopā," konstatē Gundars.
Dēli un apsveikums
Aktieriem Grasbergiem ir trīs dēli, un viens no viņiem – Kristiāns sveic tēti dzimšanas dienā, komentējot, ka labi atceras izrādi par Sarkangalvīti, un ir ļoti gandarīts, ka vecāki ir aktieri.
Virtuāli sūtot tētim paldies, viņš min tam daudz iemeslu: gan to, ka tētis palīdzējis flautas apguvē, gan ka tētis brīvi un organiski kontaktē ar dēlu draugiem. Kristiāns stāsta arī, ka tieši Gundars ir tas, kas bērnus allaž ir vedis uz izklaidēm, un mašīnā vienmēr jokojot. Ģimenisko omulību dēls atceras kā kopīgas galda spēles mājās, kā arī garas sarunas par ļoti dažādām tēmām.
Interesanti, ka pasaku vietā Gundars bērniem vakaros lasījis fabulas, un Kristiāns stāsta fabulu par vēju un sauli, par viņu cīkstēšanos.
Dēls novēl tētim saglabāt rūpību un apņēmību, tai pašā laikā nepazaudējot līderību un drosmi uzņemties atbildību. Sirsnīgā apsveikuma noslēgumā piebilstot, ka Gundars Grasbergs esot vislabākais tētis pasaulē, ko dēls mīl no visas sirds.
"Ak," iesaucas aizkustinātais tētis. "Kā jūs kaut ko tādu dabūjāt gatavu! Latvijas Televīzija!"
"Regīna"
"Divdesmit gadu jau ir šai grupai, tā nav nekāda dauzīšanās, mēs spēlējam pa augsta līmeņa korporatīviem pasākumiem un tikai par lielu naudu. Jo tā, kā mēs spēlējam – tā nevar neviens!" – tā Grasbergs atspēko raidījuma vadītāja Andreja Volmāra jautājumu par grupas ne pārāk nopietno žanru. Nevar īsti saprast, vai Gundars joko vai runā nopietni, jo pirms brīža, ieraudzījis savas muzikālās apvienības "Regīna" videoarhīva fragmentu, Grasbergs smejoties izsaucies: "Šo nu gan varbūt nevajadzēja Latvijas Televīzijā!"
"Regīnas" muzikālajā repertuārā ir mūzika, kas saistās ar ļoti dažādu žanru sentimentālām atmiņām. Piemēram, vienā no videofragmentiem Gundars uz klavierēm bliež padomju laika animācijas filmu klasikas – filmiņas "Si-si-dra" lipīgās tēmas: "Grupas dalībniekus vieno "atturīga instrumetnu prašana" – tāda ir mūsu oficiālā relīze, kā arī – ārprātīgais enerģijas daudzums, kas tiek izgāzts uz skatītāju," smejas Gundars. "Sakomponējuši esam divas ar pusi dziesmas, bet pārējās ir kaverversijas, – tās ir mūsu versijas. Tā ir ārzemju filmu mūzika, Bregovičs, piemēram, – un tas rauj nost jumtu, cilvēkiem patīk. Mums ir brīnišķīga kaverversija arī Raimonda Paula bērnu dziesmiņai "Pūpoliņi", ko reiz mēs spēlējām arī vēlēšanu naktī televīzijā. Maestro toreiz esot zvanījis uz televīzijas studiju un prasījis: "Kas tie tādi?" – viņš nebija dzirdējis, ka tā var viņa mūziku izpildīt," smejas Gundars. "Un pārpratuma dēļ mēs vēl diezgan daudzās oficiālās vietās esam nonākuši!"
Spēks, kas saistās ar maigumu
"Talantīgais aktieris Gundars Grasbergs saprot, ko viņš dara savā profesijā," savulaik par aktieri teikusi teātra kritiķe Silvija Radzobe, lielot Grasberga profesionālās spējas. Arī kolēģi – aktieri un režisori – uzteikuši Gundara inteliģenci, kam pievienojas raidījums "Daudz laimes, jubilār!" ar prieku citējot dažas Grasberga atbildes uz filozofiskiem un arī praktiskas dabas jautājumiem:
"Īpašības cilvēkos, ko tu vērtē visaugstāk? – Asprātība.
Vīriešos? – Drosmi.
Sievietēs? – Spēju ārprātīgi daudz lietas aptvert un darīt reizē.
Tava raksturīgākā iezīme? – Pārāk daudz jautāju: kāpēc?
Laime ir? – Lietu kārtība.
Tavs izvēlētais ēdiens un dzēriens? – Vistas gaļas mērce un kafija. Esmu totāls kafomāns.
Kas tev izraisa riebumu…? – Bezjēdzība, stulbums, nejēdzība.
Superspējas, ko tu vēlētos iemantot? – Paklusēt tad, kad vajag. Īpaši sarunās ar režisoriem.
Ar ko tev saistās spēks? – Ar maigumu."
