Daudz laimes, jubilār!

Daudz laimes, jubilār! Aktieris Gundars Grasbergs

Daudz laimes, jubilār!

Daudz laimes, jubilār! Mūziķis un režisors Aigars Grauba

Daudz laimes, jubilār! Žurnāliste Aija Kinca un "Panorāma"

«Panorāmas» panākumu un žurnālistes Aijas Kincas možā gara noslēpumi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

"Ir grūti noticēt, ka kāds mediju projekts var pastāvēt tik ilgi kā Latvijas Televījas "Panorāma", kam šogad – 65!" – tā savu šīs nedēļas stāstu iesāk raidījums "Daudz laimes, jubilār!". Leģendārais ziņu raidījums dibināts tikai četrus gadus pēc pašas televīzijas dzimšanas dienas, proti, 1958. gadā, un saistīts ar daudzām izcilām personībām, sekojis mūsu vēstures notikumiem un uzkrājis arhīvu, ko var dēvēt par Latvijas zeltu, kas tagad ir mūsu visu kopīgā vērtība.

"Panorāmieši" – ziņu raidījuma veiksme cauri gadiem

Kas gan cits, ja ne paši "panorāmieši" ir arī šodienas "Panorāmas" veiksmes atslēga, tāpēc "Daudz laimes, jubilār!" sarunā šoreiz tiekas divi leģendārā ziņu raidījuma žurnālisti – Andrejs Volmārs un Aija Kinca, ko daudzi pazīst kā talantīgus un pieredzējušus reportāžu meistarus. Aiju kolēģi savulaik mīļi nodēvējuši par Sprīdīti – varbūt ironizējot par tolaik jaunās žurnālistes īso žaketīti un slaidajām bikšu kājām, bet, visticamāk, – par Kincas patieso interesi, dodoties tautā ar mikrofonu, kā arī par sirsnīgo draudzību, ko viņa izstaro.

Karjeras sākums un "Rīta bums"

Latvijas Televīzija savu darbību uzsāka 1954. gada 6. novembrī ar filmu "Mājup ar uzvaru", TV Ziņu raidījums – kas dažus gadus vēlāk ieguva arī pašreizējo nosaukumu "Panorāma" – četrus gadus vēlāk – 1958. gada 19. martā.

Savukārt Aijai Kincai televīzijā rit 25. gads.

Būt par žurnālisti viņa sapņojusi, jau mācoties Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā, un tāda iespēja pavērās vēl studiju gados. Pie Aijas televījas žurnālistes karjeras "vainojams" studiju biedrs, tagad labi pazīstamais ekonomikas un politikas raidījumu moderators Ansis Bogustovs, kam savulaik vajadzējis nokomplektēt Latvijas Televīzijas jaunā rīta ziņu projekta "Rīta bums" komandu: "Tas bija laiks, kad Latvijas Televīzija pirmo reizi uzsāka rīta ziņu projektu – ar domu pieradināt cilvēkus skatīties mediju jau agri, no paša rīta. Darbiniekiem, protams, bija jāceļas jau labu laiku pirms raidījuma iznākšanas ēterā, arī naudas bija ļoti maz, tāpēc neviens negribēja strādāt. Izņemot tādi jaunie, trakie studentiņi, kā mēs, kas gribēja sevi pierādīt, profesijā roku iemēģināt," "Rīta buma" laikus atceras Ansis pats. Aiju viņš uzrunājis gluži impulsīvi, redzot, cik strādīga un attapīga ir viņa toreizējā kursabiedrene.

Arī žurnālistam Dīvam Reizniekam, ar ko Aija un Ansis satikās Latvijas Televīzijas jaunajā rīta projektā, ir mīļas atmiņas par laiku, kad strādājuši līdz pulksten vienpadsmitiem vai divpadsmitiem naktī, tad mazliet pagulējuši, lai pulksten četros atkal celtos un montētu sižetus, kam uz "Rīta buma" iziešanu ēterā jau bija jābūt gataviem: "Lielajai Zaķusalas televīzijas ēkai blakus ir neliela ēka, kur kādā brīdī mēs arī nakšņojām. Dažas gultas tur bija, kāds no vadības mums to ierosināja, un patiešām – pie īsajām nakts stundām dabūjām kādu brīdi klāt. Nebija jau visiem toreiz arī automašīnu, kā tas ir tagad. Aiju atceros kā ļoti sirsnīgu cilvēku, kas mēdza rūpēties par citiem, ne jau tā, kā mēs tur – pārējie mūlāpi," Dīvs smejas. ""Rīta bums" bija ļoti iedvesmojošs un jautrs laiks," piemetina Dīvs, kurš tagad darbojas dažādos mediju projektos un, šķiet, joprojām saglabājis elastīgumu un humora sajūtu.

Uz "Panorāmu"

Jau "Rīta buma" laikā Aija iemēģināja roku arī "Panorāmas" reportāžās, un, kad "Rīta bums" 1999. gadā beidza pastāvēt, Aijas, tāpat kā vairāku citu "bumistu", ikdienas darba gaitas sāka vest uz "Panorāmu" – jaunie bija pierādījuši sevi, lai nu uzsāktu darbu jau nopietnākā projektā. Jomā, kurā Aija veiksmīgi strādā joprojām, un var teikt, ka viņas profesionālo rokrakstu var atpazīt: Kinca allaž izdomā ko interesantu un asprātīgu, kā skatītājiem par aktualitāti izstāstīt. Piemēram, mediju sporta spēļu stāstu viņa savulaik pasniegusi lēkājot, – lecamauklas vietā izmantojot mikrofona garo vadu. Vai citā sižetā: filmējot divus metrus garu zivi – samu, ko bijis izdevies izvilkt kādiem Kurzemes zvejniekiem, arī pati piemērījusies zivs garumam un sižetu beidz, raksturojot ne tikai zivs, bet arī savus garuma parametrus.

Aija, Guntis un aizliegtie paņēmieni pretī zelta rudenim

"Aizliegtā paņēmiena" līderis, žurnālists Guntis Bojārs, kas arī ir Aijas kursabiedrs, šo Kincas talanta pazīmi raksturo kā žiperīgumu, kas viņai piemitis jau studiju laikos. Guntis raidījumā dalās kādās studiju gadu atmiņās par ekskursiju kopā ar Aiju un viņas draudzenēm uz Siguldu, kā kādreiz teica: "pretī zelta rudenim", kuras laikā – kā skatītāji var pamanīt! – jau agri atklājies ne tikai Aijas Kincas žiperīgums, bet arī Gunta Bojāra interese par "aizliegtiem paņēmieniem", toreiz gan – mazliet savtīgos nolūkos, studentu ierobežoto finansiālo līdzekļu kontekstā.

Katrā ziņā, faktā, ka "Panorāma" ilgstoši bijusi skatītāju iemīļotākais raidījums (un ticis tā dēvēts arī no mediju speciālistu puses), liels nopelns ir ne tikai žurnālistu profesionalitātei, bet arī – cilvēciskajām īpašībām.

"Šeit ir darbs"

Viens no Aijas veiksmīgākajiem sižetu cikliem savulaik tika izveidots valsts ekonomiskās krīzes laikā. Tā nosaukums bija līdzīgs darba sludinājumam: "Šeit ir darbs", kas savā iecerē deva iespēju satikties darba ņēmējiem un devējiem, prasmīgi izmantojot ziņu medija auditorijas plašumu. Sižetu cikls savulaik palīdzēja daudziem grūtībās nonākušiem cilvēkiem. Un ne tikai ar reāliem darba projektiem, bet arī – ar pozitīvo un iedvesmojošo attieksmi – "nepadoties!", kas grūtā brīdī reizēm ir tikpat svarīga.

Sižeti par medicīnas tēmu

Daudz sižetu Aija veidojusi arī par medicīnas tēmām – ārsti, pacienti, viņu sāpju un veiksmes stāsti ir žanrs, kas talantīgajai žurnālistei izdodas. "Daudziem šķiet, ka es pazīstu visus dakterus, un reizēm pat licies, ka esmu profesionāle medicīnā, kaut gan, protams, ka tā nav," saka Aija, kuras sižeti ir cilvēciskas sirsnības un iejūtības piestaroti. Iespējams, šī iemesla dēļ cilvēki nereti grib Kincai uzticēt savus privātos bēdu stāstus.

"Kas attiecas uz medicīnas tēmu, patiesībā man no dakteriem ir gandrīz paniskas bailes," smejas Aija.

"Aculiecinieks" 

Lielie dokumentālie stāsti ir Aijas kaislība – Latvijas Televīzijas arhīvā ir diezgan daudz Ziņu dienesta dokumentālo stāstu projekta "Aculiecinieks" ierakstu, kas parakstīti ar Aijas Kincas vārdu. Šķiet, ka žurnāliste no īsajām ikdienas reportāžām ir izaugusi – viņas dzīves pieredzes bagātība laužas citos formātos, un, kā saka pati Kinca: ""Aculiecinieks" pašlaik ir man tuvākais formāts. Man patīk arī, ka es esmu aizkadrā – gribu izvairīties no liekas publicitātes, bet tas, kas gan man ir būtiski: esot kopā ar operatoru, izstāstīt stāstu, kas arī man pašai šķiet svarīgs."

"Prāta vētra"

Viens no "Aculiecinieka" stāstiem tapis jau pasen, 2005. gadā, kad Aija Kinca devusies Eiropas tūrē līdzi grupas "Prāta vētras" puišiem, grupas "R.E.M." ieskandināšanas koncertos. Šķiet, ne tikai starp grupas "Prāta vētras" dalībniekiem, bet arī citu radošo jomu cilvēkiem Aijai jūtas kā starp savējiem – dzīvi alkstošais, brīvais, uz patiesiem meklējumiem aicinošais gars ātri satuvina.

Projekti ārpus Ziņu dienesta 

Aija ir vadījusi mūsu tautas lielo vērtību projektus – "Likteņdārzs" un Dziesmu svētki, Aijas Kincas un viņas kolēģa Jāņa Gestes moderēti, ir kas vairāk nekā tikai žurnālistu paveikts darbs. Tā ir attieksme un emocija, kas, izmantojot Latvijas Televīzijas plašās auditorijas tvērumu, ir aizrāvusi un iedvesmojusi ļoti daudz cilvēku visā valstī. Jānis Geste, raidījuma "Daudz laimes, jubilār!" aicināts, ar prieku atsaucies sveikt savu brīnišķīgo kolēģi Aiju Kincu, ar kuru kopā darbs ir bijis arī "patīkami, jēgpilni un iedvesmojoši pavadīts laiks".

Vaļasprieks – peldēšana ziemā

"Es staigāju apkārt ar ledus cirvi! Baidies!" Aija pajoko, stāstot par savu vaļasprieku – ziemas peldēm, uz kurām ejot, ziemas peldētājiem parasti patiešām ir līdzi cirvītis. Tas ir instruments āliņga izciršanai.

Katram, kas dziļāk grib ielūkoties mediju cilvēku ikdienā, ir skaidrs, ka aiznest līdz auditorijai patiesu un izjustu stāstu – tas nav viegls darbs. Tas prasa lielu iedziļināšanos – profesionāli vēsu galvu un empātisku intensitāti vienlaicīgi, kas kādreiz darba dienas beigās jāizraud arī kādā emocionālā asarā: "Dažreiz no vārdiem paliek auksti, to var saprast tikai kolēģi, kas izjutuši to pašu," kādreiz ir izteikusies Aija.

Daba šeit ir labs palīgs, tā dziedē un sakārto domas. Ziemas peldes, iepretim nežēlīgiem vārdiem, ir aukstas, bet rezultātā sasilda, tās ir kā mundruma kokteilis, kas patīkami tonizē, kaut uz brīdi atbrīvo no milzīgā informācijas spiediena un ļauj saskatīt lielo un svarīgo.

Ielīst āliņģī un paskatīties uz augšu – tā, šķiet, ir ļoti prātīga lieta, ko darīt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti