Daudz laimes, jubilār!

"Daudz laimes, jubilār!" Žunāliste Aija Kinca

Daudz laimes, jubilār!

Daudz laimes, jubilār! Olga Rajecka

Daudz laimes, jubilār! Dziedātāja Aija Vītoliņa

Mainīga kā hameleons – dziedātāja Aija Vītoliņa

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Komponists Kārlis Lācis dziedātāju Aiju Vītoliņu izvēlējies par savu favorīti. Viņš atzīst, ka tieši Aija Vītoliņa viņa dziesmas izpilda vislabāk. Pati dziedātāja teic, ka Lāča mūzika nav viegla, taču neslēpj, ka arī viņa šo mūziku izjūt personīgi un vienmēr dzied kā pirmo reizi. Citi Vītoliņas balsij piedēvē hameleona spējas, un arī pati soliste atzīst, ka mainīties viņai patīk. Marts ir dziedātājas Aijas Vītoliņas mēnesis, tāpēc arī dzimšanas dienas saruna raidījumā "Daudz laimes, jubilār!".

Tikšanās vieta – mūzikas nams "Daile", kas māksliniecei saistās ar vairākām lieliskām uzstāšanās reizēm. ""Daile" ir maģiska vieta, esmu gan pati uzstājusies, gan vienmēr priecājos būt šeit arī kā skatītāja," par īpašo kultūrtelpas auru dalās Aija, kam no bērnības tuva ir iztēles pasaule un iespēja iemiesoties dažādos tēlos.

Bērnība

"Esmu Rīgas bērns. Te esmu dzimusi un arī uzaugusi. Taču pirmās bērnības atmiņas man ir no vasaras mājās Baltezerā – milzīgas smilgas, saule, ļoti skaista bērnība," atceras Aija. "Un ļoti daudz es atceros arī saistībā ar televīziju. Mana krustmāte strādāja Latvijas Televīzijā, viņa bija fonotēkas vadītāja Ināra Vītola – pēc skolas es bieži pie viņas braucu. Atceros, ka viņa strādāja Zaķusalas ēkā, ceturtajā stāvā, un tur bija milzīgs logs un terase, uz kuras es bieži mēdzu iziet pastaigāties. Krustmāte man arī deva rakstāmmašīnu, es rakstīju pasakas, te bija arī tik daudz mūzikas, lenšu un disku pilni plaukti, varēja klausīties visdažādāko žanru mūziku... Gan pati televīzijas māja, gan sajūta, gan smarža – tas bija kaut kas ļoti īpašs man."

Mūziķu ģimenē

Interesanti, ka Aija nav ieguvusi muzikālo izglītību, taču augusi absolūtā mūzikas vidē. "Mans vectētiņš bija liela autoritāte mūzikā: folklorists, mākslas zinātņu doktors Jēkabs Vītoliņš, savukārt vecmāmiņa mācīja dziedāt aktieriem Valmieras teātrī," stāsta Aija un turpina par savu tēvu. "Papus bija Latvijas Radio Mūzikas raidījumu redakcijas galvenais redaktors, arī Filharmonijas mākslinieciskais vadītājs, arī tur esmu pavadījusi daudz savas bērnības laika – pie papa, kabinetā. Neviens nezina, kā mans ceļš veidotos, ja es būtu mūzikā arī izglītojusies. Mazliet uz klavierstundām gan gāju, bet basketbols un badmintons tās tomēr izkonkurēja," Aija smejas.

Arī Aijas mamma bija muzikāla, dziedāja tautas deju ansambļa "Daile" vokālajā grupā. "Atceros, ka man bērnībā ārkārtīgi patika "Dailes" dejotāju tērpi, un es lūdzos mammai, lai atnes uz māju tā saucamo pačku – tos stērķelētos apakšsvārkus. Citreiz mamma atnesa arī "Gatves dejas" skaisto kroni ar stikliņiem vijumā, tad es taisījos par princesi... Meitenēm jau patīk sapņot," atceras Aija, kas izskatā ļoti līdzinās savai mammai.

Diemžēl mamma no dzīves aizgāja ļoti ātri, Aijai bija tikai piecpadsmit gadu, un tagad viņa priecājas redzēt savu mammu Latvijas Televīzijas arhīva videoierakstā no 1975. gada, no laika, kad Aija pati vēl nemaz nebija dzimusi. Aija piedzima tikai pēc septiņiem gadiem.

Stībelis

Apzināti savu skatuves karjeru Aija sāka kā fona vokāliste pie Jāņa Stībeļa, ko Aija Vītoliņa sauc par pirmo skolotāju: "Viņš arī iedeva sapratni un diezgan stingru skolu par to, kas ir skatuve. Bet, protams, vēl pavisam cita skola sākās tad, kad es pati kļuvu par solisti, jo tad, kad tu izej skatītāju priekšā viena, tad saproti, ka tas ir pavisam kas cits, nekā dziedāt tur, skatuves dziļumā, kādam aiz muguras, kad viss jau notiek un kad tev nav iespringuma un atbildības."

Pirms Stībeļa gan esot bijuši vēl kādi mēģinājumi mūzikā. "Tāda interesanta, režisora Regnāra Vaivara organizēta meiteņu grupa "Rimmel Roses" – latviešu "Spice Girls", un tur bija ļoti nopietna atlase un gatavošanās: aktiermeistarības nodarbības, vokālās stundas pie Nika Matvejeva un viena vokālā nodarbība arī pie Anitas Garančas kundzes. Kā liels notikums. Tas bija pirmais mirklis, kad es apzinājos: jā, šis ir tas, ko es gribu darīt. Un no tā brīža visas izvēles vienmēr bija mūzikai par labu: kavēt skolu, neuzrakstīt maģistra darbu? – Jā! Ja ir jāgatavojas koncertam, tad tas ir primārais!"

Amber

"Olga jau ir cits līmenis – zelta līga," skatoties arhīva videoierakstu, kurā nācies uzstāties kopā ar Olgu Rajecku, saka Aija. Tas ir laiks Aijas dzīvē, kad viņa savu pasē rakstīto vārdu bija nomainījusi pret skatuves pseidonīmu Amber, tulkojumā no angļu valodas – dzintars, kura idejas autors ir jau pieminētais Aijas skatuves skolotājs, dziedātājs Jānis Stībelis. "Jāņa pamatojums bija, ka manu uzvārdu "Vītoliņa" neviens ārzemēs izrunāt nevarēs, tāpēc radās ideja par Amber – mūsu Latvijas jūrā veidojušos dzintaru, kas ir mūsu pērle. Tagad esmu jau sen atteikusies no šī pseidonīma, bet cilvēki atceras."

Ne tikai ar Jāņa izdomāto skatuves vārdu, bet arī ar viņa komponēto dziesmu Aija piedalījusies "Eirovīzijas" dziesmu atlasē. "Liels uztraukums nebija, man bija tikai 22 gadi. Vispār "Eirovīzijā" piedalījos divas reizes – un abās konstanti paliku fināla desmitajā vietā," nosmejas dziedātāja.

Larisa Mondrusa un Aijas balss kā hameolons

"Svešās zemēs stādu rozes, plūcu sārtās magones, lai gan manas domas bieži kavējas pie dzimtenes," tā Latvijas Televīzijas arhīva fragmentā dzied leģendārā estrādes zvaigzne Larisa Mondrusa. "Tāda dāma, vai ne?" Aija ar cieņu un apbrīnu skatās uz Larisu un atceras, ka savulaik kopā ar Iru Krauju māksliniecei dziedājušas pavadošo vokālu. "Tā arī bija skola toreiz. Mēs, visa grupa, dzīvojām toreiz tādā varbūt mazliet rutinētā plūdumā, kad ieradās Mondrusa un viņas vīrs Egīls Švarcs. Un nodemonstrēja mums, kas ir disciplīna, kas ir kvalitātes standarti. Viņš bija aranžētājs, viss skanēja, viss bija ļoti precīzi, un tas bija iedvesmojoši. Izbraukājām daudzus koncertus. Larisa Mondrusa ir brīnišķīga māksliniece!"

Arhīva videoierakstā arī pati Mondrusa komentē savu uzstāšanos kopā ar pavadošā vokāla meitenēm Aiju un Iru: "Burvīgas meitenes, kas mani pavada, vienreizēji! Viņas jūt manu balsi un dzied ar manu balsi kopā, vienā intonācijā."

Mondrusas viedoklim piekrituši arī citi mūziķi, ir pat teikts, ka Aijas balss ir kā hameolons, kas var piemēroties ļoti dažādiem tembriem. Aija par to gan mazliet smaida. "Nu runāt jau var visu ko, bet tas, ka man patīk izmēģināt, patīk mainīties, tā ir taisnība," māksliniece apstiprina.

Dailes teātris

Aijai bijusi iespēja kāpt arī uz profesionālā teātra skatuves vairākos iestudējumos. "Dailes teātris man ir ārkārtīgi mīļš. Un, protams, izrāde "Ziedonis. Lācis. Sievietes"," stāsta Vītoliņa. "Tikai satikt visas šīs sievietes vienkopus, tas vien ir kaut kas īpašs. Viņas ir tik enerģētiskas, ka, šķiet, mums satiekoties uz skatuves, notiek sprādziens," Aijai priecājas par iespēju uzstāties kopā ar Latvijas vadošo aktrišu un dziedātāju ziedu: Rēziju Kalniņu, Ilzi Ķuzuli Skrastiņu, Aiju Andrejevu, Ievu Segliņu, Dārtu Daneviču, Ēriku Egliju, Inesi Kučinsku, Agnesi Jēkabsoni, Jolantu Strikaiti. Izrādes idejas autori ir aktieris Artūrs Skrastiņš un komponists Kārlis Lācis, kas profesionāļu vidū dažkārt tiek saukts par ģēniju, savukārt viņa kompozīcijas – sarežģītības dēļ – par gandrīz neizpildāmām. Lai kā arī būtu, taču Lācis dziedātāju Aiju Vītoliņu izvēlējies par savu favorīti citu Latvijas dziedātāju vidū. "Tieši Aija izpilda manas dziesmas vislabāk. Es atkal un atkal pārliecinos par Aijas profesionālo veikumu, un vienmēr no jauna priecājos par to," teic komponists.

Savukārt Aija par Lāča speciāli viņai rakstīto mūziku saka, ka to vienmēr dzied kā pirmoreiz: "Kaut kā dziļi personīgi to mūziku izjūtu. Kārlis savukārt kaut kā ļoti izjūt manu balsi. Tas, ka Kārļa mūzika ir sarežgīta, – par to es nedomāju. Es vispār esmu tāds cilvēks, ka piekrītu, un tad domāju: kā es to izdarīšu? Bet labie vārdi no Kārļa – esmu ļoti pateicīga viņam par to."

Vīrs Edgars

Laikam tomēr vislielākais iepriecinājums jubilejas reizes sarunā Aijai ir par negaidīto sveicienu no vīra Edgara. "Kā? Viņš kā tāds partizāns? Jūs pirms tam esat ar viņu satikušies? Un es neko nezināju," Aija ir patiesi pārsteigta. Abi savulaik iepazinušies kādā mājas ballītē, uz kurām Aija parasti gan nemēdzot iet, taču šī reize bijusi liktenīga. "Jā, un kopš tās reizes esam kopā," Aija smejas.

"Aija ir ļoti sirsnīga, erudīta, dzīvespriecīga, garšīgi taisa ēst, ar viņu nekad nav garlaicīgi," vīrs Edgars komplimentē savai sievai. "Mēs mēdzam braukt ceļojumos, kopā lasām grāmatas. Viņa par to daudz nerunā, bet pārzina daudz valodu – angļu, krievu, spāņu, itāļu un franču. Ceļojumos tas ir liels bonuss. Starp citu, kad mēs ceļojam, mums bieži nav konkrēta mērķa. Reiz mēs blandījāmies pa Spāniju ar motocikliem, un tas bija diezgan amizanti! Bez mērķa, bez galapunkta."

"Tur viņš mani arī bildināja," paturpina Aija. "Tas bija īpašs ceļojums, liels pārsteigums, kaut arī es cerēju – kā jau meitenes mēdz to darīt."

"Novēlu tev, Aijiņ, daudz laimes, dzimšanas dienā!! Izbaudīt ne tikai mācīšanās procesu, bet arī galarezultātu!" savu sveicienu Edgars noslēdz ar mīļu vēlējumu. Un raidījums "Daudz laimes, jubilār!" tam pievienojas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti