Bērnība Baldonē un par skatuves strādnieku Dailē
Lauris ir Baldones zēns, ko visvairāk audzinājusi vecmāmiņa, arī viņas māsas, kas Laurim joprojām rūp, un viņš, bieži kopā ar dēlu Sebastiānu, kundzes mīļi apciemo. Arī skolā sākotnēji gājis Baldonē, tad – Rīgas 8. vidusskolā. Interesanti, ka Dailes aktiera štata vieta nav pirmais oficiālais Subatnieka darbs teātrī – sākotnēji viņš naudiņu pelnījis kā skatuves strādnieks.
Dailes 8. studijā
Subatnieks aktieros stājās laikā, kad Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs vēl bija Kārlis Auškāps, kas sākotnēji bija arī 8. studijas vadītājs. Vienā kompānijā ar Subatnieku jeb Subi, kā Lauri iesaukuši studiju biedri, mācījās Intars Rešetins, Lauris Dzelzītis, Gundars Silakaktiņš, Aldis Siliņš, Gints Grāvelis, Aija Dzērve, Sarmīte Rubule un citi, kas kopā ar Kārli Auškāpu paspēja pastrādāt lustīgajā Jukuma Palēviča "Preilenītē". Savukārt aktiermeistarībā skolojās pie režisores Annas Eižvertiņas un skatuves runā – pie aktrises Lidijas Pupures.
Pēc ienākšanas teātrī darbu ar 8. studijas aktieriem turpināja jaunais Dailes mākslinieciskais vadītājs Mihails Gruzdovs un viņa dzīvesbiedre, aktrise Indra Roga, kas tolaik sāka veidot arī pirmos iestudējums. Dailes teātra aktieru štatā Lauris ir no 2002. gada, bet izrādēs sācis piedalīties daudz ātrāk – jau no 1997. Teātris speciāli 8. studijai veidoja izrādes "Aborts", "3 draugi", kā arī "Selindžers, Hemingvejs, Bekets".
Latvijas Televīzijas arhīvs saglabājis 2003. gada ierakstu, kurā 8. studijas jaunie aktieri izsakās viens par otru. Kursa meitenes Subatnieku nodēvējušas par džentlmeni, inteliģentu puisi, visdraudzīgāko cilvēku kursā, kuram nav neviena ienaidnieka, piebilstot, ka Lauris ir arī ļoti radošs, sirsnīgs un atklāts. Arī šodien ap Lauri vienlaicīgi staro gan vieglums, gan rūpe par sarunu biedru, – Subatnieks prot ieklausīties.
Paula laiks Dailē
Subatniekam un visai 8. studijai laimējās – viņi, līdz ar citiem dailēniešiem, vēl piedzīvoja Paula laiku Dailē. (Vēlāk Pauls vairāk pievērsās sadarbībai ar Nacionālo teātri.) Jaunajiem radās iespēja demonstrēt savas dziedāšanas un dejošanas prasmes Paula mūziklā "Zaļā jumprava", kā arī muzikālajā izrādē "Grāfs Monte – Kristo". Jaunības degsme noderēja arī skatītāju iemīlētajā Ulda Marhilēviča un Māras Zālītes dziesmu spēlē "Tobago".
"Ilga" – tas nozīmē "ilgi"
Lauris ir labs dejotājs, bet, pēc paša teiktā: dziedātājs gan nekāds lielais neesot. Tomēr tas netraucēja kopā ar studiju biedriem un draugiem Aldi Siliņu un Gundaru Silakaktiņu izveidot grupu "Ilga": "Sākotnēji grupas "Ilga" mērķis bija muzikālā dāvana kolēģēm 8. marta svētkos. Tas, ka tā noturēsies gadiem cauri un ka mēs piedalīsimies pat kādās mūzikas aptaujās, pat nenāca prātā," atzīst Lauris. Šķiet, ka grupa "Ilga" ir viens no piemēriem, ka Lauris, lietas reiz uzsācis, tās nemēdz atstāt novārtā. Par to liecina arī draudzība ar Aldi Siliņu un Gundaru Silakaktiņu, – tagad studiju biedri tiekas ne tikai muzikālajā grupā, bet ir ģimeņu draugi, tiekas kopā ar sievām un bērniem.
Ne velti arī raidījums "Daudz laimes, jubilār!" dzimšanas dienas pārsteiguma sveicienam uzrunājis ne tikai Gundaru, bet arī viņa sievu, tērpu mākslinieci Jurati Silakaktiņu, kas atceras, ka pirmo reizi savu nākamo vīru Gundaru un viņa draugu Lauri satikusi izrādes "Grāfs Monte-Kristo" iestudējuma laikā. Pie tam, muzikālā grupa "Ilga" ir tieši Jurates ideja.
Dzimšanas dienas sveicienā arī Gundars atceras pirmo iepazīšanās stāstu ar Lauri: "Tas bija iestājeksāmenu laikā. Es, zēns no Liepājas, gribēju piezvanīt uz mājām, lai padalītos savās emocijās pēc pārbaudījumiem, bet man nebija analogā telefona kartiņas, – mobilo tālruņu jau toreiz nebija. Un Lauris man izpalīdzēja, – šķiet, tā bija divu latu vērtībā, tā kartiņa, ko viņš man iedeva, lai es varu piezvanīt savējiem," smejas Gundars.
Subatniekam un viņa draugiem patīk smieties, un, kā piebilst Jurate: "Mums šķiet, ka smieties var par visu!" – Gundars aicinājis Lauri arī vairākās savās melnajās komēdijās. Daudzi atceras psiholoģisko trilleri "Pielūdzēja nr 1", kurā Subatnieks spēlēja partnerībā ar Indru Briķi. Tas ir stāsts par kādu slavenu bestselleru autoru Eriku, kura spalvai pieder romānu sērija par Viktorijas laiku varoni: "Tikai viņam pašam no šīs varones jau nāk vēmiens. Kad kādu dienu Eriks (Subatnieks – red.) cieš auto avārijā, viņu izglābj bijusī medmāsa Pegija (Briķe – red.), kura ir viņa romānu kaislīgākā fane. Pegija pārved rakstnieku uz savām mājām un piespiež sarakstīt jaunu grāmatu par savu mīļāko varoni – tādu, kas būtu veltīta vienīgi viņai," – tā "Pielūdzējas nr 1" satura fabula aprakstīta Dailes teātra vēstījumā.
Citu melno komēdiju, ar nosaukumu "Neglītenis", režisors Silakaktiņš kopā ar Subatnieku un citiem aktieriem izspēlējis kā grotesku metaforu par mūsdienu skaistumkopšanas tehnoloģiskajām iespējām. Patiesi, – plastiskā ķirurga skalpelis, ciniski ironizējot ar Radītāja lomu, taču var multiplicēt viena cilvēka, iespējams, ļoti skaistus sejas pantus daudzās personās, – aiz sejām var slēpt gan gadus, gan dzimumu, gan arī personību, – tikai: vai tad vispār vēl ir aktuāls jautājums par neglītumu? Varbūt par autentiskumu vai patiesumu gan?
Sieva Linda Saulīte
Sveikt savu mīļoto vīrieti dzimšanas dienā raidījumam "Daudz laimes, jubilār!" laipni piekrīt arī Linda Saulīte, ekonomiku un finanses studējusi uzņēmēja, kas smejas, ka Laura un viņas ceļi nekad nebūtu pārklājušies, ja ne Laura kursa biedrs Intars Rešetins: "Intars mani centās sapazīstināt ar Lauri, un galu galā mēs vienojāmies, ka es aiziešu jauno aktieri Subatnieku apskatīties Džilindžera tolaik jaunajā izrādē "Penelope un Diks"." Džilindžeram raksturīgajā rokrakstā, izrāde bija diezgan skandaloza: ne tikai savas ķermeniskās atkailinātības, bet arī – brīvo vērtību manipulācijās. Subatniekam un viņa izrādes partnerei Rēzijai Kalniņai nācā brīžam iztikt ar ļoti maziem un askētiskiem kostīmiem, par ko Linda Saulīte, apveltīta ar labu humora sajūtu, nosmējusies un pēc izrādes jaunajam aktierim nosūtījusi saulespuķi ar pievienotu zīmīti: "Tu drīksti man piezvanīt!"
Nieka divas stundas vēlāk mākslinieks arī piezvanījis, abi devušies uz kafejnīcu un runājušies līdz rīta gaismai. Linda piezīmē, ka lielu daļu no sarunas viņa pavadījusi, smejoties par Laura asprātību. Labāk iepazīstoties, viņa pamanījusi, ka Lauris ir diezgan introverts cilvēks, taču humora sajūta, kas ir klātesoša joprojām, esot palīdzošs līdzeklis dažādās ikdienas situācijās.
Piemēram, nokavējis 8. marta svētku sveicienu, Lauris sievu sveicis 9. martā. Un nevis ar atvainošanos, bet viegli un jautri – ar komplimentu: "Linda ir tik īpaša sieviete, ka pat 8. martā viņa ir jāsveic 9.!" stāsta Linda, piebilstot: ""Man joprojām tas šķiet smieklīgi!"
Pirmā galvenā
Lauris ir piedalījies diezgan daudzās morāles ziņā diezgan izaicinošās izrādēs, pirmā galvenā bija izrādē "Tas trakais, trakais Harijs" (2007, Laurim toreiz – 29). Lugas autors Millers runā par 20. gadsimta 60. gadu aktuālajiem seksuālās revolūcijas kontekstiem: "Tev jāseko savai dabai" – un tāds ir arī Harijs. Šķiet, Lauris dzīvē ir citāds cilvēks, mīlošs un atbildīgs, taču, muļķīgi būtu noliegt, ka trakais Harijs ir katrā no mums. Izrāde izdevās, lugā debitēja arī tolaik jaunā aktrise Ilze Ķuzule, ar mūzikālo priekšnesumu piedalījās izaicinoši uzlādētais un vīrišķīgi jutekliskais Kaukulis, kā arī otrs "Dzelzs Vilka" mūziķis Tobis, – skatītāji strīdējās, Džilindžers, šķiet, mērķi bija sasniedzis, un Subatnieks devās pretī citām lomām.
Sieviešu lomas
Subatnieka sieviešu lomas var iedalīt labajās un sliktajās. Loma izrādē "Manu sievu sauc Moriss" (2008, Laurim – 30), var iekārtot slikto lomu plauktiņā, ar nosaukuma: neķītrās. Ārēji vīrišķīgais un stabilais režisors Atkočūns izaicināja skatītājus domāt, kas notiek, ja sievietes uzņemas vadošās vīriešu lomas, savukārt – vīrieši kļūst infantili. Psihoterapeits Rudzītis oponēja režisoram, ka katrā no mums ir gan sievišķā, gan vīrišķā puse, un ka svarīgi to apzināties, un māksla ir labākais publiskais veids, kā par to domāt. Skatītāji uz izrādi skrēja, jo tur bija, ko redzēt, savukārt Subatnieks, Rešetins un citi aktieri izspēlējās pēc sirds patikas.
Rešetins un Subatnieks sieviešu tēlos atkārtoti satikās komēdijā "Primadonnas", ko Džilindžers, šķiet, bija taisījis kā joku kases gabalu (2011, Laurim – 33). No tradicionālās morāles par to, "kas pieklājas un kas ne" skatapunkta, šeit abu jaunekļu pārģērbšanos meiteņu tēlos noteikti jāievieto labo lomu plauktiņā, kur abiem aktieriem atkal bija ko izspēlēties, iespīlējoties gan sieviešu apakšveļā, gan svārku kuplumā, tikai – vēstījumu skatītājiem, šķiet, tur bija velti meklēt. Daļa publikas smējās skaļā balsī, bet daļa mazliet žāvājās, kaut arī Rešetins un Subatnieks bija mīļi un šarmanti. Un arī gaumes viņiem netrūkst.
Vēlāk arī Rešetins izrādes sāka iestudēt pats, Lauri aicinādams savos iestudējumos, un – interesanti, ka izrādi "Totāla izgāšanās" (2021) abi kursa biedri režisēja kopā: "LAURIS varēs plūkt LAURUS!!!" izrādes ģenerālmēģinājumā Latvijas Televīzijai savulaik komentējis Rešetins.
Vadošie režisori un lielās lomas
Laurim nav viena režisora, kam aktieris būtu galvenais favorīts, taču ar Subatnieku – gan viņa aktierisko kvalitāšu, gan arī cilvēcisko īpašību dēļ – labprāt strādājuši daudzi vadošie režisori. Piemēram, Laura Groza izrādē Pīters Šefus "Equus" (2015, Laurim 37) aktierim piedāvāja ārsta Mārtina Daiserta lomu, par ko Subatnieks tika nominēts "Spēlmaņu nakts" balvai kategorijā "Gada aktieris". Laura aicinājusi Lauri arī ļoti šarmantā lugā "Mana lēdija Nikotīna" (2012, Laurim 34) par angļu džentlmeņu cigāru kūpināšanas tradīciju, kas nodēvēta par lēdiju Nikotīnu, reizēm konkurē ar kungu dzīves lēdijām.
Kolorīts Lauris ir tēva tēlā režisora Dmitrija Petrenko izrādē "Brutāls un dēls" (2016, Laurim 38), saspēlē ar kolēģiem Vitu Vārpiņu (māte), Mārtiņu Poču (dēls) un Dārtu Daneviču (dēla draudzene). Lauris pamazām, šķiet, atraisās un kļūst par aizvien pieprasītāku aktieri – viņš ir arī 2016./2017. gada sezonas labākais aktieris Dailes teātra darbinieku iekšējā balsojumā.
Pēdējie gadi Laura prasmes un talantu apliecina ar daudziem iestudējumiem: galvenā lomā sirsnīgajā igauņu klasiķa Oskara Lutsa stāstā – par rakstnieka paša dzīves posmu baznīcas skolā, 20. gadsimta sākuma Igaunijā – "Pavasaris", kas tapusi autora tautieša, režisora Prīta Pedajasa iestudējumā (2022, Laurim 44). Interesanti, ka šis romāns atzīts par otro nozīmīgāko literāro darbu Igaunijā, un tā dramatizējums ir visvairāk iestudētais teātra darbs. Igaunijā romānu zina visi, un Palamuzes ciemā, kur norisinās romāna darbība, katram igaunim esot vismaz reizi dzīvē jānokļūst. Tā ir igauņu bērnības sajūtu sala.
Meistarīgi zīmēti Laura tēli ir arī Mārtina Makdonas ļoti melnajā komēdijā "Īru miroņgalva", (2022, režisore Eimija Milburna ex Mārčanta), ko varētu dēvēt arī par kapeņu stāstiņiem, un Gata Šmita režisētajā "Retrītā", (2022), ko lugas autors Maikls Vinns nosaucis par nopietno komēdiju. Laura kolēģe izrādē Kristīne Nevarauska savulaik izteikusies: "Strādājot pie šīs izrādes es aizdomājos: vai esmu veiksmīga vai nē?"
Arī Laurim, tāpat kā ikvienam no mums, ik pa laikam – gribi vai negribi – nākas par to iedomāties. Pirms pie tā ķerties, būtu labi piefiksēt: ar ko mēs sevi salīdzinām un kādā spogulī skatāmies, vai ne?
