Ziemeļvalstu dziesmu svētki: Zviedrijā kordziedāšanai senas un nopietnas tradīcijas

Gaidot Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētkus, kas no 25. līdz 28.jūnijam notiks Rīgā un Latvijas novados un pulcēs dziedātgribētājus no astoņām valstīm, Latvijas Radio velta stāstus katrai no dalībvalstīm.

Zviedrija ir lielākā no mūsu ziemeļu kaimiņvalstīm, kas pārējo vidū izceļas ar tiešām senām un nopietnām kordziedāšanas tradīcijām gan profesionālajā, gan amatiermākslā. Tā spējusi pasaulei dot daudzus leģendārus mūzikas talantus un līdz ar to ir viena no lielākajām mūzikas eksporta valstīm pasaulē. Ne mazāk iespaidīgi kā kvalitatīvie ir arī Zviedrijas kvantitatīvie rādītāji, jo pēc statistikas 10 procentu no Zviedrijas iedzīvotājiem  dzied kādā korī. 

Zviedri lepojas ar savu senāko kolektīvu - vīru kori „Orphei Drangar” no Upsalas, kurš bez pārtraukuma darbojas jau 162 gadus. Zviedri lepojas ar savu kora mūzikas guru - diriģentu Ēriku Eriksonu, kuram divdesmitā gadsimta vidū izdevās izraisīt īstu revolūciju kora skaņas izkopšanā un attieksmē pret diriģenta darbu. Ar vissmalkāko un trauslāko substanci a cappella mūzikā  izcēlās viņa paša veidotais kamerkoris. Eriksona kordiriģešanas principi un galvenās vadlīnijas ietekmēja arī Zviedrijas Radio kora augsto kvalitāti, un izauga vairākas paaudzēs diriģentu, kuri viņa metodes tālāk ieviesa arī savos amatierkoros, tādējādi ietekmējot visas Zviedrijas kora mūzikas līmeni. 

Kad pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados trimdā devās daudzi tūkstoši latviešu, arī tie naski dibināja korus. Pirmais Teodora Reitera vadībā radās jau 1945.gadā. Bez pārtraukuma tas darbojas līdz pat šodienai un ar savu pašreizējo nosaukumu „Stokholmas latviešu koris”  ieradīsies Rīgā līdz ar astoņiem citiem kolektīviem no dažādiem Zviedrijas reģioniem - Gotlandes, Jēvles, Lundas, Nūras un Helsingborgas.

Helsingborgas kamerkori, kurš izvirzīts svētkos kā Zviedrijas prezentācijas koris, gadu vada latviete Ilze Štāla-Stegē. Tā ir tā pati Ilze, kura ilgus laiku kā dziedātāja darbojusies  sava diriģēšanas pasniedzēja Imanta Kokara vadītajā korī „Ave Sol” un kura no Ekonomikas augstskolas studentiem izveidoja pirmo dažādu tautību dziedātāju kori Rīgā. Tā pati Ilze, kura savas skanīgās un labi nostādītās balss dēļ bija izvēlēta par pirmo Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku koncerta programmas pieteicēju. Faktiski var teikt, ka Ilze Štāla-Stegē ir stāvējusi tuvu klāt svētku rašanās idejai un pirmsākumiem.

Zviedru tautas dziesma Hūgu Alvēna apdarē, kas skanēs šogad kopkora repertuārā Latvijā, glabā atmiņas par  II Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkiem, kuri 1997.gadā notika Gotlandē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt