VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki Latvijā ir sākušies, un dalībnieku vidū arī pārstāvji no Somijas - astoņi kori ar prezentācijas kolektīvu „Ahjo Ensemble” priekšgalā.
Somijas koru kultūras veiksmes stāsta pamatā ir apskaužami labā izglītības sistēma, kuras ieviešana dzīvē sākās aptuveni pirms 40 gadiem. „Skolniekiem visu iespējami labo!”- ar tādu attieksmi tika uzsākta valsts atbalstītā reforma, kuras rezultātā somu bērniem ir iespēja iegūt vienlīdz labu izglītību neatkarīgi no tā, vai viņš dzīvo nelielā lauku ciemā vai pilsētā. Jau pirmsskolas izglītībā tiek ieviesta tradicionālās mūzikas apmācība, mūzikas nodarbībām tiek pievērsta liela uzmanība arī vēlāk skolās, un arī mūzikas skolu tīkls piedāvā bērniem un jauniešiem kvalitatīvus pakalpojumus un rada kultūras produktus ar atpazīstamību starptautiskā kontekstā. Šis ir iemesls, cik skaitliski liels un kvalitatīvs visā valsts teritorijā ir orķestru, koru un folkloras grupu skaits no Helsinkiem un Turku dienvidos līdz pat Lapzemei Somijas ziemeļos. Šie muzikālie kolektīvi vairo konkrētās vietas atpazīstamību, piesaista papildus uzmanību un uzlabo reģionu pievilcību. Vai gan savādāk mēs zinātu par Tapiolu, ja no turienes nenāktu slavenais Tapiolas bērnu koris vai orķestris „Tapiola Sinfonietta”?
Somijas galvaspilsētā Helsinkos 2012. gadā notika iepriekšējie Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki. Lai gan baltieši uz tiem skatījās visai skeptiski, jo tajos piedalījās neparasti mazs dalībnieku skaits (nepilni septiņi simti), paši somi , jo īpaši Kari Turunen s- šo svētku mākslinieciskais vadītājs un somu mūzikas amatieru asociācijas vadītājs - jutās gandarīts, ka svētku tradīcijas ideju izdevās nepārraut. „Kordziedāšana ir viens no trakulības veidiem, un šķiet, ka tieši tāda trakulība vajadzīga, lai racionālā neprāta pārņemta, pasaule izdzīvotu”- tā Kari Turunens uzskatīja, dzimstot idejai par kopīgiem Ziemeļu un Baltijas valstu svētkiem.
Žana Sibēliusa „ Somijas slavinājums” skan kā pienesums koprepertuāram šajā reizē.
