Ziemeļvalstu dziesmu svētki: Somijas koru kultūras pamatā - apskaužami labā izglītības sistēma

Aizvadot Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētkus, kas no 25. līdz 28.jūnijam norisinās Rīgā un Latvijas novados un pulcēs dziedātgribētājus no astoņām valstīm, Latvijas Radio velta stāstus katrai no dalībvalstīm.

VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki Latvijā ir sākušies, un dalībnieku vidū arī pārstāvji no Somijas - astoņi kori ar prezentācijas kolektīvu „Ahjo Ensemble” priekšgalā.

Somijas koru kultūras veiksmes stāsta pamatā ir apskaužami labā izglītības sistēma, kuras ieviešana dzīvē sākās aptuveni pirms 40 gadiem. „Skolniekiem visu iespējami labo!”- ar tādu attieksmi tika uzsākta valsts atbalstītā reforma, kuras rezultātā somu bērniem ir iespēja iegūt vienlīdz labu izglītību neatkarīgi no tā, vai viņš dzīvo nelielā lauku ciemā vai pilsētā. Jau pirmsskolas izglītībā tiek ieviesta tradicionālās mūzikas apmācība, mūzikas nodarbībām tiek pievērsta liela uzmanība arī vēlāk skolās, un arī mūzikas skolu tīkls piedāvā bērniem un jauniešiem kvalitatīvus pakalpojumus un rada kultūras produktus ar atpazīstamību starptautiskā kontekstā. Šis ir iemesls, cik skaitliski liels un kvalitatīvs visā valsts teritorijā ir orķestru, koru un folkloras grupu skaits no Helsinkiem un Turku dienvidos līdz pat Lapzemei Somijas ziemeļos. Šie muzikālie kolektīvi vairo konkrētās vietas atpazīstamību, piesaista papildus uzmanību un uzlabo reģionu pievilcību. Vai gan savādāk mēs zinātu par Tapiolu, ja no turienes nenāktu slavenais Tapiolas bērnu koris vai orķestris „Tapiola Sinfonietta”?

Somijas galvaspilsētā Helsinkos 2012. gadā notika iepriekšējie Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki. Lai gan baltieši uz tiem skatījās visai skeptiski, jo tajos piedalījās neparasti mazs dalībnieku skaits (nepilni septiņi simti), paši somi , jo īpaši Kari Turunen s- šo svētku mākslinieciskais vadītājs un somu mūzikas amatieru asociācijas vadītājs - jutās gandarīts, ka svētku tradīcijas ideju izdevās nepārraut. „Kordziedāšana ir viens no trakulības veidiem, un šķiet, ka tieši tāda trakulība vajadzīga, lai racionālā neprāta pārņemta, pasaule izdzīvotu”- tā Kari Turunens uzskatīja, dzimstot idejai par kopīgiem Ziemeļu un Baltijas valstu svētkiem.

Žana Sibēliusa „ Somijas slavinājums” skan kā pienesums koprepertuāram šajā reizē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt