Dziedot dzimu, dziedot augu

XVII Dziesmu svētki (1977)

Dziedot dzimu, dziedot augu

XIX Dziesmu svētki (1985)

XVIII Dziesmu svētkos skaņdarbs «Gaismas pils» izskanēja trīs reizes

To, ka Dziesmu svētki ir latviešu tautas nacionālā tradīcija, padomju varas pakalpiņi centās aizmirst gan XVIII, gan arī XIX Vispārējos Dziesmu un deju svētkos. Taču dziedātāju un klausītāju enerģētiskais spēks bija tik liels, ka šajos tautas sapulcēšanās brīžos risinājās negaidīti un neapturami notikumi. Tā 1980. gadā, kad XVIII Dziesmu svētkiem tika piekabināta birka – 40. gadadiena kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā – par svarīgāku zīmi kļuva dziesmas "Gaismas pils” autora, latviešu mūzikas pamatlicēja profesora Jāzepa Vītola atraitnes Annijas Vītolas ierašanās uz koncertiem.

Kad, atlidojusi uz Rīgu no savas mītnes pilsētas Ņujorkas, tautastērpā ģērbtā deviņdesmitgadīgā viešņa stalti iesoļoja Mežaparka estrādē un paceltu roku sveica koristus, tie atbildēja ar tādām gavilēm, it kā sveicienu būtu saņēmuši no paša Vītola vai varbūt citas pasaules. Ovāciju pavadīta, dziesma tika atkārtota, un arī pēc otrās reizes sajūsma nerimās tik ilgi, līdz Haralds Mednis pacēla rokas, lai sāktu "Gaismas pili” trešoreiz.

Koristi Mežaparkā balsis kopā savija trijos koncertos, no kuriem pēdējais arī noslēdza 1980. gada svētkus 13. jūlijā. Iesākums tiem, protams, bija kolektīvu sacensības no 5. līdz 8. jūlijam, kam sekoja tautas mūzikas koncerts un dienu vēlāk arī tradicionālais tautu draudzības koncerts, šoreiz Operas un baleta teātrī valstsvīru klātbūtnē. Šoreiz svētku programmā bija iesaistītas arī Latvijas profesionālo mūziķu vienības, muzicēja tautas mūzikas ansambļi, deju svētkos kopsolī vienojās 5000 dejotāju. Dziedātāju, kā parasti, bija daudz vairāk,

šoreiz uz Dziesmu svētkiem Rīgā no Latvijas malu malām esot sabraukuši septiņpadsmit ar pusi tūkstoši koristu.

Garāmgājēju prieka saucienu un sveicienu apveltīti, viņi svētku gājienā aizsoļoja 12. jūlija rītā, un koncertu programmas kārtotāji, drošs paliek drošs, bija izraudzījušies tradicionālu pieeju un pārbaudītas vērtības.

Godinot neilgi pirms iepriekšējiem Dziesmu svētkiem traģiski bojāgājušā diriģenta Staņislava Broka piemiņu, Mežaparkā izskanēja viņa veidotā tautasdziesmas "Aiz ezera balti bērzi" apdare, kopkorim domāto skaņdarbu debitantu vidū bija komponists Pēteris Plakidis ar veselām divām dziesmām. Pirmatskaņojumu vidū minama arī Oļģerta Grāvīša apdare tautasdziesmai "Rozēm kaisu istabiņu”, taču latviešu un cittautu skaņražu darbu proporcija bija tikpat bēdīga kā iepriekšējos Dziesmu svētkos – no 1980. gadā kora atskaņotajām 32 kompozīcijām tikai 23 bija radītas pašu mājās.

Zīmīgi, ka togad arvien pārliecinošāk sevi republikas labāko diriģentu vidū pieteica Ilgvars Matrozis, kura vadītais Dobeles rajona skolotāju koris droši ierindojās dziesmu kara uzvarētāju vidū Tautas koru kategorijā, un šis vispār bija skolotāju koru uzvaras gads. Matrozis Dziesmu svētku virsdiriģentu tribīnē gan kāpa tikai nākamajos svētkos, toties XVIII par kopkora vadoni pirmoreiz kļuva Pauls Kvelde. Viņš kuplināja jau ierasto meistaru pulku, ko veidoja Ausma Derkēvica, brāļi Kokari, Haralds Mednis, Jānis Dūmiņš un Daumants Gailis, Edgars Račevskis un Imants Cepītis, neaizmirstot par goda virsdiriģentiem Leonīdu Vīgneru un Jāni Ozoliņu.

Raidījumu cikls top sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru. Attēls no žurnāla "Zvaigzne".

 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Pr Ot Tr Ct Pt Se Sv
25 26 27 28 29
30
Koru konkursu fināls "Dziesmu kari"
10:00 - 22:00
LU Lielā aula
1
Dziesmu un deju svētku karoga cildināšana
08:30 - 09:00
Rīga Latviešu biedrības nams
Virsdiriģentu un virsvadītāju godināšana
10:00 - 11:00
Dziesmu svētku parks
Garīgās mūzikas koncerts "Es esmu..."
12:00 - 13:45
Rīgas Doms
Svētku dalībnieku gājiens
14:00 - 21:14
Brīvības piemineklis - Brīvības iela - Stabu iela
Svētku dalībnieku gājiens no Goda vārtu puses. Skonto stadions
14:30 - 21:12
Skonto stadions
Atklāšanas pasākums svētku dalībniekiem
21:40 - 00:10
Skonto stadions
2
Pasaules latviešu dienu deju un folkloras kopu koncerts "Cilvēks. Mūžs. Dimd"
19:30 - 22:09
Rīgas Latviešu biedrības nams
Koncerts "Vēl 100 gadu dejai"
20:00 - 22:18
3
Mazākumtautību kolektīvu koncerts "Pa saulei"
19:30 - 22:06
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris
Tautas mūzikas koncerts "Visas manas greznas dziesmas"
20:00 - 21:47
Koncertzāle "Palladium"
4
5
Latvijas amatierteātru izrādes
11:00 - 23:20
Dailes teātra Mazā zāle
Latviešu tautas tērpu skate
19:00 - 21:16
Koncertzāle "Palladium"
Kokļu mūzikas koncerts "Stīgo, brālīt! Stīgo, māsiņ!"
19:00 - 22:28
Dailes teātra Lielā zāle
Vokālo ansambļu laicīgās mūzikas koncerts “Laiku viju gredzenā”
20:00 - 21:36
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris
Latviešu vokālsimfoniskās mūzikas koncerts
20:09 - 22:20
Arēna "Rīga"
6
Latvijas amatierteātru izrāžu 2. diena
13:00 - 21:39
Dailes teātra Kamerzāle
Pūtēju orķestru dižkoncerts
17:00 - 22:51
Esplanāde
Bērnu vokālo ansambļu muzikālais uzvedums "Vilkam tāda dvēselīt'"
19:45 - 21:00
Dailes teātra Lielās zāle
7
Deju lieluzvedums "Māras zeme"
22:00 - 00:46
Daugavas stadions
8
Noslēguma koncerts "Zvaigžņu ceļā"
20:00 - 00:50
Mežaparka Lielā estrāde
9
Sadziedāšanās nakts
00:45 - 04:59
Mežaparka Lielā estrāde
10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29

Visu pasākumu kalendārs

Jaunākie
Populārākie
Interesanti