Dziedot dzimu, dziedot augu

XIV Dziesmu svētki (1965)

Dziedot dzimu, dziedot augu

Dziesmu svētku simtgade - XVI Dziesmu svētki (1973)

XV Dziesmu svētki Ļeņina simtgades un Padomju Latvijas 30. gadskārtas zīmē

Ja Dziesmu svētku pirmsākumos to rīkošanas gads tika pieskaņots imperatoru kronēšanas gadadienām vai vidzemnieku brīvlaišanai, tad 1970. gadā XV Vispārējie dziesmu un deju svētki tika sasaukti par godu dižā Vadoņa Vladimira Iļjiča Ļeņina simtgadei, un, protams, bija jāatzīmē arī Padomju Latvijas 30. gadskārta.

Šie abi būtiskie notikumi tika svinēti ar dziesmu un deju parādi laikā no 11. līdz 20. jūlijam Mežaparka estrādē un stadionā ''Daugava'', kur risinājās VI Deju svētki.

Starp citu, Dziesmu svētku laika skaitīšana padomju ērā sākās ar 1948. gadu, nevis ar 1873., tā nu iznāca, ka Dziesmu svētku hronoloģija sakrita ar deju svētkiem – VI Padomju Latvijas dziesmu un deju svētki.

Līdzīgi kā laika skaitīšanā, svītra tika pārvilkta pirmspadomju tradīcijai – repertuārā iekļaut pēc iespējas daudz pašmāju komponistu darbus. Tagad Daugavas stadionā vesela koncerta daļa tika veltīta krievu, baltkrievu, moldāvu, igauņu, ukraiņu dejām. Vesela koncerta daļa tika veidota ar nosaukumu ''Baltijas jūra'', atrādot arī poļu, vācu, somu, igauņu un lietuviešu deju soļus, ko demonstrēja 3000 svētku dalībnieki.

Kopkorī 1970. gadā XV Dziesmu svētkos pulcējās 12 700 dziedātāju, un no 44 dziedātajām dziesmām 31 bija latviešu skaņražu sacerējumi.

Pirmatskaņojumu vidū izskanēja Aldoņa Kalniņa dziesma "Galvas noliecam”, Valtera Kaminska "Zvērests” un "Himna dzimtenei”, Jāņa Ozoliņa "Ieviņa”, un joprojām godā tika celtas dziesmas, kuras vēstīja par lielo dzimteni, darba sparu un togad jo īpaši – par Ļeņinu un tautu draudzību. Skaidrs, ka no simtgadīgās koru literatūras svētku rīkotāji daudz neiedvesmojās, bet deva priekšroku konjunktūrai iztapīgiem darinājumiem vai neitrālām tautas dziesmu apdarēm. Tā nu par XV svētku debitanti kļuva komponiste Marija Gubene, kuras mūža gājums jau bija noslēdzies 1947. gadā, toties kopkora sniegumā izskanēja viņas veidotā tautasdziesmas apdare "Es uzkāpu kalniņā".

Svētku ietvaros no 11. līdz 15. jūlijam Rīgā spēkiem mērojās Latvijas labākie deju kolektīvi un kori, kurus vērtēja Daumanta Gaiļa vadītā žūrija. Atkal dziesmu kara laurus plūca Gido Kokara vadītā "Daile”, bet parasto koru konkursā – Gido brāļa Imanta Kokara koris ''Beverīna''. Vīru koru grupā Tautas koru konkurencē labākie izrādījās Imanta Kokara vadītā "Dziedoņa" koristi, bet sieviešu koru cīņā uzvarēja Jāņa Zirņa vadītais koris "Ausma".

Gido Kokars beidzot tika iecelts arī Dziesmu svētku virsdiriģenta godā, un viņam pievienojās vēl viens debitants – Edgars Račevskis, dziesmu priekšnesumu vadot arī Imantam Cepītim, Jānim Dūmiņam, Daumantam Gailim, Haraldam Mednim, Imantam Kokaram, Staņislavam Brokam un Jānim Ozoliņam.

Atspoguļojot šo XV Dziesmu svētku oficiālo devīzi, svētku atklāšanas koncertā 18. jūlijā puiši tautastērpos ar tāšu taurēm imitēja fanfaru spēli, kamēr dejotāju pulki stadiona zaļajā laukumā izveidoja Latvijas kartes kontūru, tajā ierakstot vārdu "Ļeņins".

Himna Ļeņinam, saprotams, skanēja arī kopkora koncertā, toties divreiz, abus vakarus pēc kārtas – 19. un 20. jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē izskanēja nevis tā, bet gan Emiļa Melngaiļa dziesma "Rožulauks” ar tautas vārdiem, kas gan nepiedzīvoja "Jāņuvakaram” līdzīgu likteni. Programmā bija ietvertas arī vecmeistara tautas dziesmu apdares. Par pārsteigumu 1970. gada Latvijas kopkoru salidojumā saucams Pāvula Jurjāna veidotais Līgo dziesmu virknējums un Alfrēda Kalniņa "Līgo dziesmas” atskaņojums, tas bija fragments no mūsu klasiķa operas "Baņuta”. Tautasdziesmu apdaru pirmatskaņojumu vidū bija arī Marģera Zariņa darinātais "Mugurdancis" jaukto kopkoru sniegumā.

Raidījumu cikls top sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru.

Attēls no žurnāla "Zvaigzne".

Saistītie raksti
Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti