Madara Gruntmane-Dujana atklāja: “Mūžīgais dzinējs ir virzītājspēks, tas dzinulis, tā enerģija, kas ļauj mums iet uz priekšu, vienmēr būt gataviem izaugsmei, neapstāties, iet uz jauniem sasniegumiem un attīstīties.

Lieluzvedumā vēlamies parādīt, ka no tās dažādības, kas ir pie mums mazajā Latvijā, veidojas mūžīgais dzinējs, kas mūsu valsti vienmēr ir turpinājis celt un attīstīt.

Tas katrā no mums ir iekodēts.”

Mākslinieciskie vadītāji Jānis Ērglis un Jānis Purviņš deju kolektīvu vadītājiem prezentēja lieluzveduma saturisko daļu – deju repertuāru. Plānotas sešas daļas, kurās dejotāji izdejos Rīgu, Kurzemi, Zemgali, Sēliju, Latgali un Vidzemi raksturojošas dejas, tā atklājot katra novada tradīcijas un uzsverot unikālo dzīves redzējumu.

“Repertuāru izvēloties, mēs vērtējām, lai tam būtu pamatīgums –13 dejas ir godalgotas jaunrades dejas un septiņas ir Zelta fonda dejas.

Tātad no kopējā 33 deju saraksta 20 ir tās, kas veido pamatu. Domājām par to, lai dejotājiem un kolektīvu vadītājiem ir interesanti, lai katrai kvalitātes grupai izvēlētās dejas ir piemērotas un ir prieks tās dejot,” pastāstīja Jānis Ērglis. Sešas dejas koprepertuārā iekļautas, ņemot vērā maijā un jūnijā izsludinātās aptaujas rezultātus.

Lieluzveduma mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš seminārā deju kolektīvu vadītājiem uzsvēra:

“Ir ļoti liels prieks satikt visus dzīvē, klātienē. Deja jau savā būtībā ir dzīvā enerģija, tā vispirms ir divu cilvēku satikšanās, pēc tam – kolektīvā satikšanās. [..]

Es ticu un ceru, ka 2023. gadā mēs visi kopā tiksimies Daugavas stadionā.”

Pēc prezentācijas semināriem deju kolektīvu vadītāji informāciju par repertuāru un deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” koncepciju nodos dejotājiem. Jau rudenī plānoti repertuāra apgūšanas semināri.