Monopols

Tērpu pētniece Aija Jansone gandarīta, ka gājienā kolektīvi gandrīz neiet T kreklos

Monopols

Ansambļa "Jatraņ" vadītāja Liene Nesteroviča: Dziedāt var katrs, tik jābūt lielai vēlmei

Virsvadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne: "Māras zeme" piedāvās izdzīvot vēsturi dejā

Virsvadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne: «Māras zemē» 18 000 dejotāji savienosies vienā uzvedumā

Mēs nebijām gatavi, ka mums piedāvās izdzīvot vēsturi dejā, par deju lieluzvedumu “Māras zeme” Latvijas Radio raidījumā “Monopols” atklāj deju svētku virsvadītāja, tautas deju ansambļa “Daiļrade” vadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne. Deju uzveduma “Māras zeme” izrādes notiek 6. un 7. jūlijā Daugavas stadionā.

“Mēs, lielākā daļa dejotāju un vadītāju, bijām iedomājušies, ka mēs svinēsim svētkus, ka tās būs zināmās dejas, kuras vienkārši iesim un ar prieku dejosim, kā bija arī koncertā “Vēl simt gadi dejai”,” vērtē Pētersone-Lazdāne.

“Mēs nebijām gatavi, ka mums piedāvās izdzīvot vēsturi dejā. Uzvedumā dejas virknējas un papildina šo stāstu, stāsta libretu. Tie nav atsevišķi divertismenti, ko dejot ikdienas koncertos.”

Virsvadītājai Ivetai Pētersonei-Lazdānei ir trīs lieli iznācieni šajos Dziesmu un deju svētkos – jau aizvadīts koncerts “Vēl simts gadu dejai”, tam seko deju uzvedums “Māras zeme” un arī noslēguma koncerts “Zvaigžņu ceļā”.

Stāstot par uzvedumu “Māras zeme”, Pētersone-Lazdāne norāda, ka tā būs pasaules pirmizrāde – 18 000 dejotāji savienosies vienā uzvedumā.

“Tas nebūs lieluzvedums, kā bijis līdz šim, kad ir atsevišķi divertismenti, tā būs izrāde par latviešu tautas un zemes vēsturi. Mēs visi zinām, kāda ir mūsu vēsture, tā nav viegla.

Domāju, ka skatītājiem būs ļoti interesanti. Vienaldzīgs nepaliks neviens,” atzīst Pētersone-Lazdāne. “Būs raksti, būs dejas, būs stāsts un tam visam pa vidu dejotājs.”

Pētersone-Lazdāne bilst, ka uzveduma stāsts beidzas ar daudzpunkti, ar latvieti šodien, šeit un tagad, ar dejotāju, kurš tam visam ir pa vidu, ar viņa stalto mugurkaulu, kurš gatavs iet cauri laikmetiem, noturēt savu valodu, dziesmu un deju.

"Deja ir tāds plaši aptverošs mākslas veids, kur cilvēkam jābūt pietiekami inteliģentam, lai to varētu izpildīt un baudīt,'' deju raksturo Pētersone-Lazdāne.

Viņa uzskata, ka deja ļauj apzināties savas saknes, iemāca vienam būt par visiem un visiem par vienu, ļauj iepazīt kopības sajūtu un latviskumu.

Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti