ĪSUMĀ:

• Virsdiriģenti lūdz pārskatīt esošos ierobežojumus.
• Svētku padome rosina pakāpeniski atteikties no kvadratūras prasībām.
• Pavļuts: Strādāsim pie risinājumiem, lai gatavotos svētkiem.
• Padomes lēmumi par svētku norisi 2023. gada vasarā vai pārcelšanu uz nākamo gadu gaidāmi maijā.

Virsdiriģenti lūdz pārskatīt esošos ierobežojumus

Lai nodrošinātu nākamo Dziesmu un deju svētku kvalitatīvu sagatavošanu, virsdiriģenti vēstulē valsts amatpersonām, Dziesmu un deju svētku padomei un Latvijas Nacionālajam kultūras centram lūguši tuvākajā laikā pārskatīt esošos ierobežojumus un izstrādāt jaunu, detalizētu darbības plānu pēc ārkārtas situācijas, kas noteikta līdz 28. februārim, lai ļautu atsākt pilnvērtīgu amatiermākslas kolektīvu mēģinājumu procesu un koncertēšanu.

“Tā kā pagājuši jau gandrīz divi gadi ļoti ierobežojošā mēģinājumu, koncertu un pasākumu režīmā, tas liek paust satraukumu gan par amatiermākslas procesu nepārtrauktības nodrošināšanu nākotnē, gan par 2023. gadā plānotajiem XXVII Vispārējiem latviešu dziesmu un XVII deju svētkiem, kad svinēsim svētku 150. gadskārtu,” norādīja diriģenti.

Vēstules autoru ieskatā pandēmijas ierobežojumi nereti ir bijuši nepārdomāti un nepamatoti attiecībā uz kultūras jomu, tajā skaitā amatiermākslu: “Uzskatām, ka mēģinājumos noteiktais dalībnieku skaits, kvadratūra telpās un arī ārtelpās nav bijusi uz faktu analīzi balstīta vai dažādo amatiermākslas žanru specifikai piemērota.”

Virsdiriģenti skaidroja, ka nepieciešams izstrādāt nozares tālākai pastāvēšanai labvēlīgu darbības protokolu no 1. marta līdz vasarai, kad plānoti lieli reģionālie pasākumi Dziesmu un deju svētku sagatavošanā.

“Tūlītēja rīcība ir eksistenciāli svarīga ne tikai svētku repertuāra apguvei, bet arī pasākumu organizatoriskā darba veikšanai un valsts un pašvaldību finanšu plānošanai,”

uzsvēra vēstules autori, epidemioloģisko prasību kopumu lūdzot izstrādāt atbilstoši katra amatiermākslas žanra specifikai, tai skaitā Skolu jaunatnes dziesmu svētku procesa dalībniekiem. Virsdiriģenti arī lūdza iesaistīt koru diriģentu pārstāvjus priekšlikumu izstrādē un lēmumu pieņemšanā.

“Dziesmu svētku būtība ir to rituālajā norisē, gara vienotībā un patiesi dziļā priekā. Taču, lai reizi piecos gados Dziesmu un deju svētki izskanētu krāšņi un mākslinieciski kvalitatīvi, ir nepieciešams profesionāls un regulārs darbs amatierkolektīvu mēģinājumos, stabils un pastāvīgs finansējums, kā arī nodrošināts Dziesmu un deju svētku sagatavošanas process ar kopmēģinājumiem, skatēm, reģionāliem koncertiem un citiem pasākumiem gan Latvijā, gan citur pasaulē, kur mīt dziedoši un dejojoši tautieši. Unikālā Latvijas tautas mākslas sazarotība ir tāda tikai tāpēc, ka valsts par to ir turējusi rūpi visos laikos,” uzsvēra virsdiriģenti.

Vēstules autori arī norādīja, ka amatiermākslas kolektīvu dalībnieki ir ļoti atbildīga un organizēta tautas daļa, kas izprot disciplīnu un noteikumu esamību, tā spēj pašorganizēties, uzticēties viens otram un cienīt cits citu:

“Lielākā daļa koru, orķestru, deju kolektīvu dalībnieku līdz šim ir rīkojušies atbildīgi visas sabiedrības un savas veselības labā, potējoties pret Covid-19.”

Koru virsdiriģenti skaidroja, ka viņu vēlēšanās ir krāšņi simtpiecdesmitgades Dziesmu svētku koncerti atjaunotajā Mežaparka estrādē, taču tie būšot iespējami tikai situācijā, ja nekavējoties atsākas pilnvērtīgs amatiermākslas kolektīvu mēģinājumu process un vasarā notiek ieplānotie reģionālie pasākumi.

Vēstuli parakstījuši Dziesmu svētku, Latvijas novadu un pilsētu virsdiriģenti: Ogres un Salaspils novadu, Rīgas valstspilsētas sieviešu koru virsdiriģente Aira Birziņa; Jēkabpils novada koru virsdiriģente Agita Ikauniece-Rimšēviča; Ventspils valstspilsētas un Ventspils novada koru virsdiriģents Aigars Meri; Kuldīgas novada koru virsdiriģents Andis Groza; Madonas novada koru virsdiriģents Ārijs Šķepasts; Latvijas jaukto senioru koru virsdiriģents Bruno Cabulis;  Latvijas sieviešu senioru koru un Rīgas pilsētas senioru koru virsdiriģente Daiga Galeja; Jelgavas valstspilsētas, Jelgavas un Olaines novadu virsdiriģents Edgars Vītols; Aizkraukles novada koru virsdiriģents Eduards Grāvītis; Rēzeknes valstpilsētas, Rēzeknes un Varakļānu novadu koru virsdiriģents Ēriks Čudars; Talsu novada koru virsdiriģents Gints Ceplenieks; Liepājas valstspilsētas un Dienvidkurzemes novadu koru virsdiriģente Ilze Valce; Rīgas valstspilsētas virsdiriģenta asistents Ints Teterovskis; Rīgas valstspilsētas vīru koru virsdiriģents, Diasporas koru virsdiriģents Ivars Cinkuss; Ādažu, Saulkrastu, Siguldas un Ropažu novadu koru virsdiriģents Jānis Baltiņš; Jūrmalas valstspilsētas, Ķekavas un Mārupes novadu koru virsdiriģents Jānis Ozols; Daugavpils valstspilsētas, Augšdaugavas, Līvānu, Krāslavas un Preiļu novadu virsdiriģents Jevgeņijs Ustinskovs; Cēsu novada koru virsdiriģents Jurģis Cābulis; Limbažu novada koru virsdiriģents Kaspars Ādamsons; Dobeles un Saldus novadu koru virsdiriģente Māra Marnauza; Valmieras, Smiltenes un Valkas novadu koru virsdiriģents Mārtiņš Klišāns; Rīgas valstspilsētas un Tukuma novada koru virsdiriģents Romāns Vanags; Bauskas novada koru virsdiriģents Uģis Matvejs; Alūksnes, Balvu un Gulbenes novadu koru virsdiriģents Uldis Kokars.

Svētku padome rosina pakāpeniski atteikties no kvadratūras prasībām

Šie jautājumi 27. janvārī pārrunāti arī Dziesmu un deju svētku padomes sēdē ar aicinājumu pēc ārkārtējās situācijas beigām izbeigt 15 kvadrātmetru telpas prasību amatierkolektīvu dalībniekiem un atjaunot kolektīvu iespējas uzstāties ārpus savas pašvaldības, Latvijas Radio pastāstīja Nacionālā Kultūras centra Nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna.

"Tas būtu tas pirmais un būtiskākais, lai pēc ārkārtējās situācijas beigām tiktu samazināta kvadratūra vismaz līdz 3 kvadrātmetriem vienai personai vai vēl labāk – pakāpeniski pārejot uz 2 metru distances ievērošanu. Tas būtu samērīgi, jo visi amatieru kolektīvi darbojas zaļajā vai drošajā režīmā ar Covid-19 sertifikātiem,” skaidroja Pāvulēna. “Tad vēl mēs runājām, ka šobrīd būtu ļoti svarīgi, ka valsts atbalstītu amatieru kolektīvus ar paštestiem, lai process būtu pavisam drošs."

Veselības ministra Daniela Pavļuta (“Attīstībai/Par”) “Twitter” kontā pausts, ka prognozes ļauj cerēt īstenot plānu pēc Covid-19 omikrona paveida pīķa pārciešanas ārkārtas situāciju beigt 28. februārī. Tad arī varētu atvieglot prasības amatiermākslas kolektīviem. Savukārt padomes lēmumi par Dziesmu un deju svētku norisi 2023. gada vasarā vai pārcelšanu uz nākamo gadu gaidāmi maijā.

KONTEKSTS:

Pašlaik spēkā esošie nosacījumi amatiermākslas kolektīvu darbībai paredz, ka mēģinājumi un uzstāšanās var notikt tikai epidemioloģiski drošajā vidē, klātesot tikai personām, kuras ir pret Covid-19 vakcinētas vai vīrusu izslimojušas; mēģinājumos var tikties līdz 20 dalībniekiem grupā, vienai personai nodrošinot ne mazāk kā 15 m² no mēģinājumam paredzētās telpas platības; izmantojot ģērbtuves, to aizpildījums vienlaikus nedrīkst pārsniegt 25 %; grupas dalībnieku plūsma nedrīkst pārklāties ar citu personu plūsmām; mēģinājuma laikā jānodrošina 2 metru distance, izņemot deju nodarbību laikā; kolektīvi nerīko aktivitātes un publiskus vai privātus pasākumus (tai skaitā nedodas uz citu pašvaldību administratīvajām teritorijām), kuros piedalās personas no citām grupām vai kolektīviem.