"Augstāk par zemi" parāda plašo mūsdienu deju pasauli: ielu/pilsētas dejas (street/urban: hip-hop, house, waacking, voguing u. tml.), klubu dejas (electro, tecktonik, shuffle, techno, disco), šova dejas un laikmetīgā deja. Ir daudz dažādu žanru, vēl vairāk neatkārtojamu deju soļu, bet visus tos vieno sava veida sacelšanās pret klasisko, kanonisko un tradicionālo deju. Mūsdienu deja ir par ķermeņa kustību brīvību un emociju paušanu caur to. Ir grūti nosaukt visu, kas redzams mūsdienu dejā, tāpēc laikam vieglāk nosaukt to, kā tur nav: pļavu puķu vainadziņi meiteņu galvās, pastalas kājās un ilgošanās pēc kārtīga tautu dēla, kas atnāks un visas izdancinās. Un tas nav tāpēc, ka mūsdienu deju kolektīvos puiši ir mazākumā, drīzāk tas saistīts ar deju mentalitāti un izpausmes veidu.
Filma kā kaleidoskops savij kopā bērnību dienu rotaļas ("Ādamam bij’ septiņ’ dēli", "Kas dārzā", plaustiņpolka, "Augstāk par zemi" u.c.), mūsdienu jauniešu mūziku un deju (gan populāras latviešu dziesmas jaunos skanējumos, gan ārzemju deju mūzikas "gabalus") un septiņas vērtības (radošums, draudzība, līdzjūtība, mīlestība u.c.). Idejiski tas varētu būt ļoti interesants piegājiens, kā savīt kopā kaut ko modernu un latviešu tradīcijas, bet rotaļas un spēles deju sākumos liekas diezgan mākslīgas un samocītas, katra kustība, solis un teikums ir iestudēts.
Dzīvē taču rotaļas nav paredzamas, tās ir ātras, smieklīgas un nejaušību pilnas, tāpēc iecerēto vieglumu filma šādā veidā nepanāk.
Lielākā daļa šo rotaļu mūsdienu bērniem un jauniešiem nav vairs aktuālas, jo ir nākušas vietā citas. Ja mērķis bija parādīt latviešu tradicionālās rotaļas, tad tas ir izpildīts. Ja mērķis bija parādīt mūsdienu jaunatni Latvijā, tad filmai vēl ir kur tiekties. Arī vērtību pieminēšana pirms konkrētās dejas šķiet tāda didaktiska.
Mūsdienu dejā iespējams ir viss, bet te pēkšņi man pasaka, kas man būtu jāredz šajā dejā un kā man būtu jājūtas. Deja ir skaista pati par sevi, tā nav par visām varītēm jāskaidro.
Laikmetīgā māksla pilsētvidē (piemēram, Brektes, Pauļa Liepas darbi) pēdējā laikā izraisījusi lielu sašutumu sabiedrībā, radot diskusijas par mākslas funkcijām un tās nepieciešamību. Mūsdienu deja skolēnu dziesmu un deju svētkos ienāca tikai 2000. gadā, un koncertfilma "Augstāk par zemi" ir ļoti stilīgi samontēta, bet tā turpina sen iemīto taku, kur tiek pateikts priekšā, kā māksla ir jāuztver, neļaujot skatītājam pašam veidot savas asociāciju virknes.
Es saprotu mūžīgo vēlmi visur ielikt latviešu tradīcijas, patriotismu, mūžsenas vērtības, bet, manuprāt, to varēja tik ļoti neuzsvērt. Sajūta, skatoties filmu, ir mazliet kā skolā, kur ir tikai pareizā un nepareizā atbilde, bet dzīvē taču ir pavisam citādāk. Mūsdienu jaunatne ir jauna, skaista, mērķtiecīga un gatava gāzt lielus kalnus arī bez visiem atgādinājumiem. Varbūt šie atgādinājumi bija domāti tikai skatītājiem?
Jebkurā gadījumā filma ir ļoti kvalitatīvs kā dokumentējošs, tā izklaidējošs materiāls par mūsdienu deju jauno paaudzi. Jauniešu izpildītās dejas visās vecuma grupās bija aizraujoši, enerģiski, emocionāli mākslas darbi, atklājot gan viņu apbrīnojamo talantu, gan izceļot saulītē jaunos horeogrāfus un viņu redzējumu. Košie kostīmi (Madara Botmane), interesantās frizūras, netradicionālie kameras leņķi ļauj pilnībā aizmirsties un izbaudīt dejas mākslu.
Šī bija pirmā #dziedundejo2021 koncertfilma, kuru gribas skatīties pa daļām, nesteidzīgi kavējoties sajūtās un atmiņās no bērnības, jaunības, apstādinot kadrus un tinot atpakaļ.
Tieši dažādība dziesmās (no "Bermudu divstūra", "Carnival Youth" līdz "Instrumentiem" un "Tautumeitām"), dejās un kompozīcijās padara šo filmu tik neparastu un uzmanību piesaistošu. Katra sīkākā detaļa, izņemot iepriekšminēto didaktiku, liek pasmaidīt un priecāties par milzu ieguldīto darbu, kas rezultējusies paliekošā un ļoti kvalitatīvā filmā par jaunajiem dejotājiem, kas, iespējams, pēc gadiem paši būs horeogrāfi dziesmu un deju svētkos.
KONTEKSTS:
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises #dziedundejo2021 notika no 12. jūlija līdz 6. novembrim. Svētku kopējo programmu veidoja dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Norises tika iemūžinātas videoierakstos. Visi videomateriāli tiks nodoti Rakstniecības un mūzikas muzejam topošās Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas vajadzībām kā spilgta 21. gadsimta liecība.
