Viena no mazākumtautību pārstāvēm, kas piedalās svētkos, ir gruzīniete Cira Tolordava no Ludzas. Meitenei ir vien 13 gadu. Viņa no Ludzas ieradusies kopā ar vecākiem Teu un Georgiju.
Cira koncertam izraudzījusies gruzīnu tautas dziesmu mingrēļu dialektā, un tā kā dziesmai esot vīrišķīgs raksturs, viņa tērpusies gruzīnu vīriešu tautas tērpam raksturīgajā apmetnī ar patronām kabatās. Dziesma saucas „Si satura” jeb latviski „Škic, lapsa!”.
„Stāsts ir par to, ka lapsai nevajag zagt manus gailīšus. Tā ir vīrieša dziesma, vīrietis saka: „Škic, lapsa, ej projām!”. Tā ir ļoti jautra dziesma,” par savu dziesmu stāsta Cira.
Viņas dziedājumam piebalso arī viņas tētis Georgijs. Viņš pastāsta, ka Tolordavu ģimene Latvijā ieradusies pirms četriem gadiem, dzīvo Ludzā, kur Georgijs ir ārsts Ludzas slimnīcā.
Georgijs un Tea stāsta, ka dzīve Latvijā viņiem patīkot. Salīdzinot ar Gruziju, te esot daudz mierīgāka un stabilāka sajūta, un to viņi īpaši novērtē, jo savulaik piedzīvojuši karu Abhāzijā, kā rezultātā kļuvuši par bēgļiem paši savā zemē.
Latviešu Dziesmu svētkus viņi apbrīno kā visu tautu saliedējošus svētkus, kas, neskatoties uz milzīgo vērienu, ir vienkārši perfekti noorganizēti. „Tas ir tik milzīgs process, kurā iesaistīta gandrīz visa valsts, bet viss ir tik smalki un precīzi saplānots, ka nerodas nekādi starpgadījumi. Priekš tik liela pasākuma tas ir apbrīnojami un apliecina latviešu rakstura pamatīgumu,” saka Tea Tolordava.
„Tas ir brīnišķīgi, jo cilvēkiem vajag priecāties, dziedāt un dejot. Tā viņi apliecina skaistumu un mīlestību,” saka Georgijs Tolordava.
Tea un Georgijs saprot un mazliet runā latviešu valodā, bet, ja jāizsakās plašāk, izvēlas runāt krieviski. Cira atzīst, ka arī viņai sākumā nav bijis viegli ar latviešu valodas apguvi, bet ļoti palīdzējusi tieši skolas vide. „Sākumā bija grūti, es nezināju ne latviešu valodu, ne vēsturi, ne kultūru. Bet pēc tam to diezgan ātri skolā apguvu, es mācos Ludzas 2. vidusskolā, un tur ir ļoti labi skolotāji,” saka Cira.
Vaicāti, kas no Latvijas kultūras ir visatpazīstamākais Gruzijā, Tolordavu ģimene bez šaubīšanās vienojas par vienu personību. „No cilvēkiem tas ir, protams, Raimonds Pauls, ļoti labi pazīstams Gruzijā,” saka Tea. „Viņš ir gan ārēji skaists cilvēks, gan tikpat skaista ir viņa dvēsele. Tik daudz laimes viņš sniedz cilvēkiem. Dod, Dievs, viņam veselību. Viņu nedrīkst apvainot,” saka Tea.
Pēc gada Georgijam Tolordavam beigsies līgums ar Ludzas slimnīcu, un ģimene, visdrīzāk, dosies atpakaļ uz Gruziju. Lai cik viņiem Latvijā labi klājas, ilgas pēc dzimtenes tomēr esot lielākas.
Piedalīšanās Dziesmu svētkos Cira ņems līdzi kā vienas no skaistākajām Latvijas atmiņām.
