Dziesmu svētku ceļojums
Latvijas Radio 2 pēcpusdienas programmā „Ceļojums” dosimies „Dziesmu svētku ceļojumā”, lai iepazītos ar dziedošajiem, dejojošajiem un muzicējošajiem kolektīviem – Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniekiem. Uzzināsim, kā e-vidē noritējusi gatavošanās lielajam notikumam, dalīsimies atkalsatikšanās priekā un kopā vēlreiz izdzīvosim citādo svētku norisi.
Kolektīvā ir jaunieši, kas dejo jau no 1. klases, un ir tādi, kas pievienojušies gadu gaitā, bet visi kļuvuši par savējiem, jo mīlestība pret deju ir neviltota. Jaunieši spēj apvienot mūzikas, mākslas un sporta skolu, lai vienotos dejas solī. “Rūsiņam” piestāv gan jestras raksturdejas, gan cēlas un svinīgas dejas. Daudziem kolektīva dejotājiem šie ir jau trešie Dziesmu un deju svētki, jo vēl kā “Spārēni” piedalījās arī Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku deju lieluzvedumā “Māras zeme” 2018. gadā.
“Šie ir tie bērni, tas sastāvs, kuri ir jau izbaudījuši trīs Dziesmu un deju svētkus. Pirmie divi bija klātienē Rīgā, bet diemžēl trešie – attālināti. Toties viņiem ir, ko salīdzināt.
Emocijas, protams, ir vairāk tieši no pirmajiem diviem svētkiem, jo tad bija negulētās naktis, nosauļotās muguras, satraukums par koncertiem. Taču šogad mēs attālināti dejojām un piedalījāmies fināla filmēšanā. Savukārt vasarā izbaudījām svētkus savā parkā,” stāsta jauniešu deju kolektīva “Rūsiņš” vadītāja Daiga Tipāne.
Gulbenes novada vidusskolas jauniešu deju kolektīvā “Rūsiņš” dejo 16 dejotāji. Ir gan bijušas reizes, kad dalībnieku skaits bijis pat 20, bet Gulbenē sports arī ir ļoti pieprasīts. Jaunieši, īpaši puiši, bieži vien izvēlas vairāk nodarboties ar basketbolu vai citu sporta veidu. Dejotājai Līvai “Rūsiņā” ļoti svarīga ir kopā būšana:
“Man patika, ka varēja jebkurā laikā satikties ar kolektīvu un izmēģināt dejas. Kā arī liels prieks bija, ka pēc tik ilgas prombūtnes vienam no otra mēs varējām parkā satikties un kopā padejot.”
Armandam, Oskaram un Samantai, kas arī dejo kolektīvā “Rūsiņš”, patīk arī šī gada jaunā formāta svētku norises, bet, protams, visvairāk emociju deva kopīgo mēģinājumu apmeklēšana, kas sākotnēji pavasarī norisinājās brīvā dabā. Tautas dejas jauniešiem sniedzot īpašas sajūtas, viņi arī vēlas turpināt latviešu tautas deju tradīcijas.
“Lielākais izaicinājums bija saprast kā zūmā visus daudzmaz vienādi izdancināt. Jo mēs esam pieraduši dejot zālē klātienē, un tad visi ir kā viens.
Bet zūmā interneta signāls aiziet dažādi, tādēļ pirmie mēģinājumi bija tādi dīvaini. Jo tu skaties un redzi, ka vienādi nesanāk.
Mēs pēc tam apradām gan ar to domu, ka var arī tā. Tagad jau ir pierasti,” par attālināto dejas pieredzi dalās “Rūsiņa” vadītāja Daiga Tipāne.
Jaunieši ne tikai turpina tradīcijas, bet arī ar lepnumu stāsta gan par savu pilsētu, gan novadu:
“Mums ir ļoti skaista Vecgulbenes muižas pils, arī Gulbenes Sarkanā pils, kas celta barona fon Volfa lielajai mīlestībai Marisai. Lepojamies ar Spārītes parku, kur izraksts dīķis ar sešām saliņām arī par godu Marisai. Uz katras no saliņām ir akmens ar vienu no Marisas vārda burtiem. Vēl ir Gulbenes–Alūksnes bānītis, kas šobrīd Latvijā ir vienīgais šaursliežu dzelzceļš, kas ik dienu pārvadā pasažierus. Tāpat Gulbenē ir dažādas iespējas nodarboties ar sportu – var spēlēt futbolu, basketbolu, volejbolu, golfu, var orientēties.”
Dziesmu svētku ceļojums
KONTEKSTS:
Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises #dziedundejo2021 notiek no 12. jūlija līdz oktobra beigām. Plānots, ka svētku kopējo programmu veido 15 dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Norises plānotas pašvaldībās, pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, ārtelpās. Jebkurā svētku norisē dalībnieku skaits ir no viena līdz tajā brīdī valstī atļautajam skaitam, nenotiek plaša pulcēšanās, nav plānoti centralizēti mēģinājumi un garš mēģinājumu process. Norises tiks iemūžinātas videoierakstos. Visi videomateriāli tiks nodoti Rakstniecības un mūzikas muzejam topošās Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas vajadzībām kā spilgta 21. gadsimta liecība.
