Savukārt otra ekspozīcija piedāvā aplūkot rīdzinieku lietotus sadzīves priekšmetus, kas izmantoti laikā no 19. gadsimta otrās puses līdz valsts dibināšanai 1918. gadā.
Izstādes “Dziesmu svētku relikvijas. 1873–2013” lielais lepnums ir pirmo Latvijas dziedāšanas svētku Līgo karogs, kura prototipu redzam katrā dziesmu svētku gājienā. Turpinājumā – dziesmu svētku virsdiriģentu goda nozīmes un labāko koru balvas. Pirmajos dziesmu svētkos, kur piedalījās 33 kori, labākajiem koriem dāvināja kora karogu rotas – uzgaļus sudraba liras izskatā, ko saņēmis, piemēram, arī Rīgas Latviešu biedrības koris.
“Pirmā godalga vienmēr ir lielā lira, nākamā vai trešā godalgas lira ir mazāka,” stāsta Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Krājuma nodaļas vadītāja Anita Gailiša. “Tātad balva mērāma arī izmērā. Vēlāk labākie kori saņēma kausus, pokālus, Latvijas laikā 1930. gados balvas pasniedza prezidenti. Prezidents Kviesis pasniedza kokli labākajam korim, kam bija labākais tautas tērps.”
Vēl viena tradīcija un simbols, kas saglabājies no pašiem pirmajiem svētkiem, ir dalībnieku un svētku virsdiriģentu nozīmes. Diriģentu piespraudes allaž greznojušas lenšu rozetes valdošās varas karoga krāsās.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja otra jaunākā izstāde iepazīstina ar dziesmu svētku tradīcijas iesakņošanās laika rīdzinieku ikdienā lietotajiem sadzīves priekšmetiem. Tas ir laiks, kad Latvija piedzīvo ekonomisko uzplaukumu. Rīgā ievieš jaunus apgaismojuma veidus, transporta līdzekļus un citus labklājības veicinātājus. Ekspozīcijā atrodas ap 500 priekšmetu. Sākot no pastkartēm, turpinot ar mūzikas atskaņotāju – polifonu un beidzot ar ledusskapi. Vairāki priekšmeti apskatei izlikti pirmo reizi.
Dziesmu svētku laikā svētku dalībnieki, uzrādot savu ID karti, izstādes Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā var apskatīt bez maksas.
