Sadaļas Sadaļas

Vaira Vīķe-Freiberga Dziesmu svētku ekspozīcijai dāvina sava tautas tērpa sastāvdaļu

29. jūlijā Rīgas pilī bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) topošās pastāvīgās izstādes par Dziesmu un deju svētkiem veidotājiem un pasniedza īpašu dāvinājumu – personīgā tautas tērpa sastāvdaļu, informēja ekspozīcijas pārstāvji.

Vaira Vīķe-Freiberga kā Latvijas Valsts prezidente no 1999. līdz 2006. gadam bija arī Dziesmu un deju svētku patronese. Ekspozīcijas veidotāji atzīmēja: “Tradīcijas vēsturē kā spilgta lappuse ir ierakstīta īpašā uzruna svētku dalībniekiem un skatītājiem Mežaparka Lielajā estrādē 2001. gada 29. jūlijā Dziesmu un deju svētki "Rīgai 800" noslēgumā. Uzrunas vadmotīvs bija spēka vārdi: “Mēs esam diženi! Mēs esam skaisti! Mēs esam raženi!”.”

Dāvinājums muzejam ir Bārtas novada tautastērpa ansambļa daļa – ar rokām izšūta krāsaina sievas linu galvassega.

Vaira Vīķe-Freiberga topošajai Dziesmu svētku ekspozīcijai dāvina sava tautas tērpa sastāvdaļu

“Dziesmu svētku tradīcijai veltītā ekspozīcija būs veltījums tradīcijas 150 gadiem, tajā apskatīsim visas tradīcijas attīstībai butiskās nozares un ar svētkiem saistītos spilgtākos notikumus, kas neatraujami veido katru svētku īpašās iezīmes – katra laikmeta zīmes. Viena no tādām ir arī mūsu bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas spilgtā uzstāšanās Lielajā estrādē. Esam patiesi pagodināti pieņemt viņas dāvinājumu – liecību par 21. gadsimta pirmās desmitgades Dziesmu un deju svētkiem,” sacīja muzeja direktore un ekspozīcijas satura kuratore Iveta Ruskule.

“Šī meistares Otīlijas Mežules darinātā Bārtas tautastērpa cepure ir bijusi man galvā dziesmusvētkos gan savulaik trimdā, gan Latvijā. Ar šo dāvinājumu vēlos godināt arī meistares piemiņu. Ceru, ka galvassega muzejā glabāsies nevis gadiem, bet gadsimtiem!” par dāvinājumu sacīja Vaira Vīķe-Freiberga.

Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki ir pasaulē atzīts izcils un ilglaicīgs kultūras notikums Latvijā, būtiska latviskās identitātes daļa, 2008. gadā tos iekļāva UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriāla kultūras mantojuma sarakstā kā Baltijas dziesmu un deju svētkus.  2023. gadā tiks atzīmēta tradīcijas 150-gade, viens no būtiskākajiem notikumiem ceļā uz to ir Rakstniecības un mūzikas muzejā topošā pastāvīgā Dziesmusvētku ekspozīcija Mežaparka Lielās estrādes telpās. Ekspozīcija top sadarbībā ar Kultūras ministriju un Rīgas domi.

Vaira Vīķe-Freiberga topošajai Dziesmu svētku ekspozīcijai dāvina sava tautas tērpa sastāvdaļu

Paredzēts, ka ekspozīcija iekārtosies divos stāvos, tās pamatā būs četri stūrakmeņi – multimediāla instalācija “Lielākais koris pasaulē”, vizuāli un skaniski izzināma svētku norišu laika līnija, meditācijas vietas kormūzikas klausīšanās krēslos un aktivitāšu telpa, kura tiks atvēlēta tam, lai varētu satikties visi dziesmu svētku tradīcijā iesaistītie – gan dalībnieki, gan arī to veidotāji, kā arī būs iespēja rīkot seminārus, maināmās izstādes, gan arī veikt muzejpedagoģiskas nodarbības. Visiem interesentiem būs pieejami arī ar dziesmu svētku izpēti saistītie materiāli, piemēram, visi pieejamie svētku repertuāru krājumi, dalībnieku datu bāze, kā arī plašas sabiedrības iesūtītie pieredzes stāsti. Ekspozīcijā tiks apskatītas visas tradīcijas attīstībai būtiskās nozares – kora, dejas, pūtēju orķestru, simfonisko orķestru, kokļu mūzikas, tautas tērpu, folkloras ansambļu, tautas daiļamata. Izstāde būs pirmā Dziesmu un deju svētku tradīcijai veltītā pastāvīgā ekspozīcija. Tās veidotāju lokā ir arhitekts Austris Mailītis, satura kuratore Iveta Ruskule, muzikālā satura kurators Juris Vaivods, režisore Kristīne Želve, māksliniece Anna Heinrihsone, dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce, RMM mākslas eksperti Ieva Ezeriete un Dzintars Gilba, RMM Krājuma dokumentēšanas nodaļas vadītāja Solvita Puķīte, RMM Krājuma dokumentēšanas nodaļas speciāliste Rūta Līcīte, RMM Izglītības un satura nodaļas vadītāja Liega Piešiņa un ekspozīcijas darba grupas vadītāja Indra Vilipsone. Izstādes oriģinālā video satura autors ir Roberts Rubīns, producents Uldis Cekuls, skaņu dizainu veido Sigvards Kļava.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt