Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Diriģentu tērpi ar goda rozetēm tika rotāti jau pirmajos Dziesmusvētkos 1873. gadā, tolaik sauktajos I Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos. Nozīmītes jau kopš pirmajiem svētkiem tika piespraustas arī svētku dalībniekiem un rīkotājiem.
Rozetes kalpo kā virsdiriģentu statusu apliecinošas zīmes un ir arī grezni lietišķās mākslas darbi. Kopš 1965. gada rozetes rotā arī deju virsvadītāju tērpus svētku laikā.
Man ir gods būt 2018. gada Dziesmusvētku goda rozetes autorei. Goda rozeti veidoju kā zīmi, kas stāsta gan par Dziesmu un deju svētku nozīmi latviešu kultūrā, gan par šīs zīmes nēsātāja īpašo nozīmi svētkos.
"Saule ir simbols sākumam. Sākumam un nepārtrauktam turpinājumam," tāds bija mans vēstījums, veidojot simtgades svētku rozetes ideju. Goda rozetē iekļauti arī citi mums nozīmīgi simboli – sarkanbaltsarkanais karogs lentes formā un Dziesmu un deju svētku karoga titulvārds ''Lihgo'' – vecajā drukā. Goda zīmes pamatu veido zeltains audums, kas kopā ar zeltā un sudrabā kalto saules simbolu vēsta par enerģiju un kustību, savukārt krusts – par zīmes nēsātāja īpašo statusu.
Latviešu lietišķi dekoratīvās kultūras tradīcijās jau no pašiem Dziesmu un deju svētku pirmsākumiem ir rādīt savu unikalitāti. No pašiem pirmajiem līdz ceturtajiem dziesmusvētkiem nozīmīšu simboli ir lira, Laimas zvaigznīte, bet vēlākos svētkos nozīmītes piepildītas ar latvju rakstu motīviem un pirmās brīvvalsts laika vizuālajiem simboliem – kokli, kamolu, nošu lapu, ozollapām ar zīlēm.
Vienmēr goda rozešu vidus nozīmīti veido ar svētku iniciāļiem vai pilnu nosaukumu, gadskaitli vai numurēto skaitu pēc kārtas.
Zīmīgi, ka sākotnēji – no II līdz V svētkiem, Latvijas teritorijai atrodoties Krievijas impērijas sastāvā –, svētki tika veltīti jeb pievilkti kādam valstiski svarīgam notikumam, kā piemēram, Aleksandra II 25 gadu valdīšanas jubilejai, 100 gadu atcerei kopš Kurzemes pievienošanas, 200 gadu kopš Vidzemes pievienošanas Krievijai. Tas pats notika Latvijas okupācijas laikā. Šie valstiskie un nozīmīgie simboli, protams, tika iekļauti goda nozīmju veidolā.
Manā atbildības laukā kā tērpu māksliniecei ir svētku virsdiriģentu tērpi. Goda rozete svētkos rotā virsdiriģentu un virsvadītāju tērpu. Veidojot tērpus, man ir labi pārredzama idejiskā un vizuālā svētku kopaina, kurā rozete ir kā viens spilgts elements, kas dabiski papildina tērpus.
Goda rozetes tiek pasniegtas virsdiriģentiem, Goda virsdiriģentiem, virsvadītājiem un Goda virsvadītājiem, kurus apstiprinājusi Dziesmu un deju svētku padome. Rozetes tiek pasniegtas svinīgā ceremonijā Dziesmusvētku parkā virsdiriģentu un virsvadītāju godināšanā.
Goda rozete ir vizuāli interesanta, tēlaini ietilpīga un spilgta detaļa, kas bagātina goda tērpu, tā vēsta – ir svētki! Svētki mūzikai, dejai un tautai, tās kultūrai.
