"Latvija mūsu sirdīs bijusi jau vairākus gadus – mūsu koris šeit koncertējis un piedalījies vairākos festivālos. Mums patīk latvieši, pati Latvija un arī tās mūzika, ko labprāt dziedam, tāpēc izlēmām pamēģināt startēt šajos Dziesmu svētkos,” saka dziedātājs Kens no Tartu Universitātes kamerkora, kas diriģentes Trīnas Kohas vadībā cer vasarā piedalīties Dziesmu svētkos Latvijā.
Viņš arī atzīmē būtisko niansi, ka valsts simtgadi šogad svin gan viņa dzimtā Igaunija, gan Latvija. (Protams - arī Lietuva)
"Šis jubilejas gads ir īpašs. Turklāt ar mūsu kori ir saistīti arī divi latvieši, no kuriem viena latviete korī dzied vēl joprojām – tāpēc mums ir īpaša saikne ar latviešiem un Latviju,” atklāj Kens.
Bet viņa kolēģe Nele stāsta, ka kamerkoris piedalījies gan Baltijas studentu dziesmu un deju svētkos "Gaudeamus”, gan Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkos. "Turklāt latvieši ir mūsu kaimiņi – kāpēc gan nesvinēt mūsu simtgadi visiem kopā?
Mums ļoti patīk latviešu kormūzika – tā ir tik ļoti spēcīga, ar unikālu skaņu. Ja salīdzinām to ar igauņu mūziku, mūsējā šķiet skumjāka un grūtsirdīgāka.
Ir pats tāds joks – ka somi ir ļoti lēni, igauņi – nedaudz ātrāki, bet latvieši – ar īstu dienvidnieku temperamentu.”
Abi dziedātāji atzīst, ka vislielākais izaicinājums esot tieši valoda. "Visgrūtākā ir tieši valoda,” iesaucas Kens, kurš mūsu mēli pāris kursu garumā apguvis Tartu Universitātē. "Tomēr, salīdzinot ar tiešām sarežģīto lietuviešu valodu, latviešu valoda ir apgūstama. Tas ir izaicinājums, bet jauks!”
Lai Tartu Universitātes kamerkoris varētu piedalīties Dziesmu svētkos, tam latviski jāiemācās 20 dziesmas.
***
Tikām 2009. gadā dibinātais Japānas un Latvijas asociācijas jauktais koris "Gaisma" latviešu dziesmas jau apguvis, piedaloties 2013. gada Dziesmu svētkos, un par viņu latvisko balsi kļuvis mūsu valodas entuziasts Daiki Horiguči, kurš septiņus gadus latviešu valodu apguvis pašmācības ceļā Japānā, tīmeklī lasot presi latviešu valodā, klausoties radio un televīziju, bet pusgadu stažējies Latvijas Universitātē. Tokijā aizstāvējis doktora disertāciju par latviešu valodas priedēkļiem un sarakstījis arī pirmo latviešu valodas mācību grāmatu japāņiem.
Ar kora "Gaisma" līdzdalību Tokijā 1. aprīlī izskanēja Piektais latviešu mūzikas festivāls "Dziesmas mieram un nākotnei", ko rīko Japānas–Latvijas mūzikas asociācija sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Japānā. Festivālā piedalījās arī sieviešu koris "Dzintars" Airas Birziņas vadībā.
"Mēs apzināmies, ka šis ir īpašs gads Latvijai. Esam simtprocentīgs nelatviešu kolektīvs, tāpēc izjūtam lielu atbildību," bilst kora "Gaisma" diriģents Taku Sato un neslēpj, ka latviešu kordziesmās japāņus visvairāk saista melodijas skaistums. "Dziedot mēs mācāmies! Visu laiku esam mācību procesā, gūstot gandarījumu par to, ka pamazām sākam saprast latviešu kora dziesmas."
Vaicāts, vai viegli iemācīties latviešu kordziesmas, diriģents teic, ka no tehniskā viedokļa dziesmas nav grūtas. "Bet, ja vēlamies iedziļināties, kas slēpjas aiz katra vārda, tas sagādā zināmas grūtības.”
"Tīri personīgi man šķiet, ka latviešu valoda salīdzinājumā ar citām valodām ir plūstošāka – tai skaisti plūst patskaņi, un šajā skaistajā plūsmā ir dzirdams katrs vārds. Šķiet arī, ka latviešu valodā nav lielas atšķirības – vai tiek runāts, vai dziedāts. Tās ir saistītas lietas," turpina diriģents.
Kopumā koris "Gaisma" jau paspējis izdziedāt trīsdesmit latviešu kordziesmas.
