Tuvojoties Dziesmu un deju svētkiem, pieaug pieprasījums pēc tautastērpiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Tuvojoties Dziesmu un deju svētkiem, ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc tautastērpiem. Tos pasūta gan kolektīvi, gan cilvēki individuāli.

Tuvojoties Dziesmu un deju svētkiem, pieaug pieprasījums pēc tautastērpiem
00:00 / 02:41
Lejuplādēt

Jelgavas audējām darba pilnas rokas. Tuvojoties Dziesmu un deju svētkiem, pieprasījums pēc tautastērpiem ievērojami pieaudzis. Iedzīvotājus interesē gan lakati, gan vestes, gan lina krekli vīriešiem. Bet visvairāk – Zemgales rakstainie brunči. Lai tos uzaustu, ir nepieciešams apmēram mēnesis, stāsta tautastērpu darinātavas un amatnieku darbnīcas "Austras raksti" dibinātāja Aija Mālkalna: "Uz šīm stellēm top Zemgales sirsniņbrunči, kas tiek austi stellēs ar velkamo ierīci, jeb, kā audēju valodā sauc, pupu stellēs. Kāpēc pupu stellēs? Tāpēc, ka aužot rakstu, tiek vilkti puļķīši, kas atgādina tā kā govs slaukšanu. Un tāpēc audēji savā leksikā ir iesaukuši par pupu stellēm, bet brunčus – par pupiņbrunčiem."

Zemgales rakstaino brunču aušanas tehnika ir atzīta par nemateriālās kultūras mantojuma vērtību. Vieniem brunčiem var būt pat līdz 24 nīšu kārtām. Turpina Aija Mālkalna: "Diegu skaits ir atkarīgs no raksta veida. Šiem konkrēti ir vairāk nekā tūkstotis diegi. Un katrs diedziņš ir jāņem no tā gala, jāved cauri katrai nīšu kārtas nīts actiņai. Kamēr visi tūkstotis un vairāk diegi ir savilkti. Katrs šis te tūkstotis diedziņš tiek izlaists cauri pirkstiem, lai vispār iekārtotu stelles un darbu aušanai."

Blakus telpā darbam tiek sagatavotas savādākas, vēsturiskas stelles ar nosaukumu "Lielupes viļņi". Tās 20. gadsimta sākumā izgudroja un ražoja Pēteris Viļumsons. Šīs stelles ir pusautomātiskās. Tāpēc uz tām strādāt ir vieglāk, skaidro audēja Anita Rauda-Žukovska: "Pacelšanas process puslīdz jau mehanizēts. Tās saucas pusautomātiskās stelles jau. Kur darbību veic tur augšā tāda galva. Griežas perfokarte, paceļ uzreiz nīšu kārtas vajadzīgās. Un raksts veidojas, nominot vienu paminu."

Plānots, ka gan Zemgales rakstainie brunči, gan topošais sīkrakstainais lakats piedalīsies tautastērpu skatē, kas šovasar norisināsies Dziesmu un deju svētku programmā.

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam, to galvenais akcents būs Dziesmu svētku tradīcijas 150 gadu jubileja. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti