Labrīt

Agnis Driksna: Projektā "Rail Baltica" noslēdzas projektēšanas fāze un sākas būvniecība

Labrīt

Pansionātos energocenu kāpumu sedz ar attīstībai atvēlēto naudu

Tuvojas dziesmu svētku gads: kā klājas kolektīviem pēc diviem pandēmijas gadiem

Tuvojas jubilejas Dziesmu un deju svētku gads. Kāda bijusi pandēmijas ietekme uz kolektīviem?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Nākamais gads aizritēs dziesmusvētku tradīcijas 150. jubilejas zīmē. Jau izsludināts Dziesmu un deju svētku norises laiks, programma, virsdiriģenti un virsvadītāji. Kā allaž – ažiotāžu jau paspējusi raisīt biļešu politika. Kaut arī pandēmijas ietekme uz dalībnieku skaitu kolektīvos ir jūtama, šobrīd svētkiem gatavojas tikai nedaudz mazāk kolektīvu nekā gadu pirms iepriekšējiem Dziesmu un deju svētkiem. Precīzu svētku dalībnieku skaitu gan varēs noteikt tikai nākamgad, kad sāksies skates.

«Gribas atkal sajust kopā būšanu.» Jubilejas Dziesmu svētki veicina kolektīvu atjaunotni
00:00 / 08:00
Lejuplādēt

"Gribas atkal sajust to kopā būšanu, kopā dziedāšanu. Un tā nu mēs, tā teikt, ģimenes locekļu un paziņu iedvesmoti, esam pievienojušies kolektīvam "Cantus Fortis" un esam ļoti priecīgi par to," Elīza un Artūrs Platpīri jau agrāk dziedājuši dažādos koros. Pandēmija bija tukšais laiks, bet šoruden viņi dziedāšanu atsāka, pie tam abi vienā korī, kur jau dzied arī Elīzas tētis.

"Gaidāmie Dziesmu svētki ir viens no stimuliem. Bet man otrs stimuls ir tas, ka es esmu sapratusi, ka dziedāšana un kora dziedāšana priekš manis pašas ir tāds relaksācijas veids. Arī veids, kas mani ļoti uzlādē un iedvesmo, un Dziesmu svētki ir tāds pluss tajā visā," teic Elīza Platpīre.

"Jebkurā gadījumā ir forši, ka beidzās pandēmija un ka mēs beidzot varam satikties, dziedāt kopā un varam atkal attīstīt savas balss kvalitātes," piebilst Artūrs Platpīrs, norādot, ka tas ir svarīgi: "Kaut vai tāpēc, ka mums ģimenē aug bērni un reizēm ir ļoti jauki ar viņiem kopā uzdziedāt. Un atgriešanās nozīmē atgriešanos tajā lielajā kopumā. Protams, lielais motivators – tāpat kā Brasas tilta celtniekiem pabeigt tiltu, lai tramvajs var uz Dziesmu svētkiem aizvest – tāpat mums tā ir piedalīšanās Dziesmu svētkos."

Elīza un Artūrs Platpīri  2018. gada Dziesmu svētkos
Elīza un Artūrs Platpīri 2018. gada Dziesmu svētkos

Ivara Cinkusa vadītais jauktais koris "Cantus Fortis" šoruden sezonu uzsācis pat ar ļoti lielu dalībnieku skaita pieaugumu. Ja pirms pandēmijas korī dziedāja aptuveni 50 dziedātāju, tad tagad jau tuvu 80.

"Es varu būt ļoti priecīgs un lepns, ka man ir viens no lielākajiem koriem Latvijā – šobrīd pilnīgi noteikti. Tas viss ir noticis iepriekšējās sezonas beigās un šīs sezonas sākumā. Nu, protams, mēs nevaram noliegt Dziesmu svētku tuvošanās faktoru," atzīst Ivars Cinkuss.

Viņam vēl jo lielāks prieks, ka visi jaunpienācēji ir arī patiešām labi dziedātāji: "Ja agrāk pie manis, un es pieļauju – arī pie maniem kolēģiem –, nāca tādi jaunieši, kuri ļoti vēlas dziedāt, bet kuriem Dievs nav lēmis, tad no tiem, kas man tagad atnāca – kādi 40 cilvēki – no viņiem viens puisis bija tāds, ko es varētu apsvērt vai neapsvērt kā dziedātāju. Visi pārējie, kuri atnāca, un pārsvarā tās ir meitenes, bet tomēr arī puiši, visi bija ļoti, ļoti labi jaunie dziedātāji, kuriem ir iepriekšējas pieredzes mūzikas skolās. Es vienkārši ļoti priecājos, ka ir tik daudz talantīgu cilvēku."

Otrā Ivara Cinkusa vadītajā Rīgas kolektīvā – vīru korī "Gaudeamus" – dalībnieku skaits savukārt ir sarucis, un tā ir visai dominējoša tendence arī citos koros pēc pandēmijas laika, jo daļai cilvēku ir radušās citas prioritātes.

Daugavpils apriņķa koru virsdiriģents Jevgeņijs Ustinskovs pieļauj, ka no Dienvidlatgales reģiona arī uz lielās Dziesmu svētku skatuves nākamvasar diezgan droši būs mazāks dziedātāju skaits nekā daudzos iepriekšējos svētkos, jo – lai arī koru skaits palicis nemainīgs, dalībnieku tajos ir mazāk: "To mēs varam skaidrot galvenokārt ar cilvēku pasivitāti pēc pandēmijas, pēc karantīnas. Mūsu reģionu pandēmija skāra smagāk. Piemēram, Rīgā un citos reģionos bija atļauts pulcēties, bet pie mums kori praktiski divus gadus nevarēja normāli mēģināt. Parasti pirms Dziesmu svētkiem tiešām bija vērojams dziedātāju pieplūdums koros, bet šogad diemžēl to nevar konstatēt.

Es domāju, ka būs vajadzīgi vēl vismaz kādi divi gadi, lai novērstu pandēmijas sekas un lai atjaunotu dziedātāju interesi darboties kolektīvos."

Bet, lai arī mazāki sastāvos, Dienvidlatgales reģiona kori aktīvi gatavojas Dziesmu svētkiem, tāpat kā kori no Vidzemes reģiona. Kā situāciju raksturo Siguldas koru apriņķa virsdiriģents Jānis Baltiņš – lai arī dziedātāju skaits ir samazinājies, tam ir tendence pieaugt, tāpat kā koru skanējuma kvalitātei.

Koru atjaunotni neapšaubāmi veicina gaidāmie jubilejas Dziesmu svētki, bet to darbībā atspoguļojas arī šī brīža sociālekonomiskajās problēmas. Jānis Baltiņš skaidro:

"Savas izmaiņas ievieš arī dzīves dārdzība. Piemēram, dziedātājiem, kuri brauc no tālākām vietām uz mēģinājumiem, tagad bieži vien nākas rēķināt, vai viņi vispār to var atļauties.

Bet pozitīvā ziņa – tā kā tagad ir pēdējā sezona pirms jubilejas Dziesmu svētkiem, ir jūtama atkal spēcīga gribēšana no cilvēkiem – būt šajā procesā, sanākt kopā, dziedāt. Darba, protams, ir ļoti daudz, bet es kopumā optimistiski uz visu skatos. Varbūt beigu beigās viss atkal būs labi, mēs atspersimies un atgūsim atkal to iepriekšējo sajūtu, kāda mums bija pirms kovida."

Pandēmijas laiks ne mazāks izaicinājums bijis arī dejotājiem, bet, piemēram, Bauskas novada deju kolektīvi to pārvarējuši gandrīz pilnā sastāvā, stāsta Bauskas novada virsvadītāja Guna Trukšāne: "Kolektīvi vēl joprojām darbojas ar atsevišķiem izņēmumiem. No iepriekš esošajiem 28 kolektīviem Bauskas novadā šobrīd darbojas 27 deju kolektīvi. Dalībnieku skaits kolektīvos ir tāds pats. Tā ka es domāju – tas ir ļoti labs rādītājs. Kolektīvi aktīvi un mērķtiecīgi gatavojas Deju svētkiem."

Šovasar jau dažādās Latvijas vietās notika ieskaņas koncerti gan koriem, gan pūtēju orķestriem, gan citiem gaidāmo svētku dalībniekiem, kuros varēja novērtēt gan kolektīvu skaitu, gan to, kā tiem veicas ar koprepertuāra apguvi. Kā liecina skaitļi – šobrīd svētkiem gatavojas tikai nedaudz mazāk kolektīvu nekā gadu pirms iepriekšējiem Dziesmu un deju svētkiem. Nacionālā kultūras centra Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna stāsta: "Nākamajā gadā mērķdotāciju saņems 1604 kolektīvi. Ja mēs paskatāmies gadu pirms iepriekšējiem svētkiem, tad 2017. gadā tie bija 1618 kolektīvi. Tā ka liels kritums nav vērojams. Dziesmu un deju svētku tradīcija visiem ir ļoti svarīga.

Šobrīd gan mēs nezinām dalībnieku skaitu kolektīvos. Precīzos skaitļus parādīs skates, kas notiks, sākot jau no nākamā gada janvāra.

Bet es jau šovasar esmu piedalījusies daudzos pasākumos un redzējusi cilvēkiem tās mirdzošās acis. Pēc laika, kad mums bija liegts būt kopā, cilvēki vēlas svinēt svētkus. Tas tiešām bija redzams visos pasākumos, kas šajā vasarā un arī šajā rudenī notika. Un es domāju, ka visi ir ļoti noilgojušies pēc tā, lai mēs varētu svētku simtpiecdesmitgadi svinēt kopā."

Jau daudzkārt vēstīts, ka nākamvasar notiekošajos Dziesmu un deju svētkos galvenais akcents būs dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja.

Plānots, ka svētkos piedalīsies līdz 40 000 dalībnieku, to apmeklētāju skaits pārsniegs pusmiljonu. Svētku laikā notiks vairāk nekā 60 pasākumi un koncerti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti