Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Iesaki savu kultūrvietu balvai «Kg kultūras»

Kā 145 gados mainījušies dziesmu svētki?

Trīs gājieni, nozīmītes un nakstmājas dzīvokļos: kā 145 gados mainījušies Dziesmu svētki?

Pirms 145 gadiem pēc vecās laika skaitīšanas sistēmas tieši 26.jūnijā Rīgā sākās pirmie Vispārīgie latviešu dziesmu svētki. Tolaik repertuāru koristi uzzināja vien četrus mēnešus pirms svētkiem un arī mēģinājums pirms koncerta bijis tikai viens.

Ja salīdzina ar Dziesmu svētkiem mūsdienās, senatnē tie bijuši vairāk nekā divas reizes īsāki un arī dalībnieku skaits bijis 43 reizes mazāks.

Pirmo Vispārējo latviešu dziedāšanas svētku liecības ir vienā otrā muzejā un bibliotēkā, un šo to atrast  var arī Rakstniecības un mūzikas muzejā.

No Pirmajiem vispārīgajiem latviešu dziesmu svētkiem, kas ilga četras dienas un pulcēja 1003 dalībnieku, muzejā glabājas dziesmu grāmata. No tajā esošajām šodien svētkos vēl tiek dziedāta vien “Rīga dimd”.

“Atšķirībā no mūsdienu svētkiem, kad dziesmas tiek izdomātas jau 4–5 gadus iepriekš un pamazām nodrukātas un izsūtītas dziedātājiem, toreiz dziesmas nodrukāja vien 4 mēnešus iepriekš,” stāsta Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperts Dzintars Gilba.

Dalībnieki galvaspilsētā no malu malām sabraukuši tikai pirmajā svētku dienā. Cits ar vilcienu, cits zirga pajūgā, cits pat pušķotās laivās pa Daugavu un Aiviekstes upi.

Šī gada Dziesmu svētkos dalībnieki galvenajās norises vietās reģistrēsies ar elektroniskām ID kartēm, bet pirmajos svētkos pietika ar nozīmīti un speciālu kārtu. Piemēram, muzejā var aplūkot nozīmīti, kas  piederējusi svētku apmeklētājam, rakstniekam Matīsam Kaudzītem  Ir arī daudz citu atšķirību.

“Savdabīgas nianses, kas bija pirmajos svētkos un nav šajos – piemēram, gājieni bija pavisam trīs, galvenais – no Latviešu biedrības uz Ķeizarparku,” stāsta Gilba.

“Gājiens pirms garīgās mūzikas koncerta no māmuļas uz Domu. Un gājiens uz dziesmu karu vietu, kas bija ceturtajā, noslēguma dienā.”

Mūsdienās no visas Latvijas sabraukušie svētku dalībnieki dzīvo skolās,  bet toreiz latviešu namu īpašnieki atvēlēja 1000 dzīvokļus jaunuzceltās mājās – vai vienkārši atradās brīvi dzīvokļi, kur varēja apmesties dziedātāji, stāsta eksperts.

Tolaik apmeklētājiem bija jāmaksā arī par dziesmu karu, ieejas maksa bija 20 kapeikas , bet šodien tos var apmeklēt bez maksas.

Muzeja krājumā atrodami arī amizanti atmiņu pierakstu fragmenti, piemēram, Rendas vīru korī iereibušu dalībnieku aizstājis skroderis.

“Viss būtu beidzies labi, bet dziesmā bijusi kāda pauze un vispārējā klusumā pēkšņi atskanējis Krustiņa sparīgi vilktais “aaaa”,” eksperts iepazīstina ar tālaika atmiņām. “Protams, tā bija izgāšanās un rendenieki godalgu neieguva.”

Citā muzeja telpā mūzikas krātuvē glabājas Austrālijas latviešu darināts albums, kurā ir izgriezumi no preses arī par pirmajiem svētkiem.

Arī no mūsu laiku Dziesmu svētkiem muzejiem dokumentēšanai tiek nodotas afišas un dziesmu grāmatas tradīcijas.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti