Pēcpusdiena

Ierobežo bezmaksas plastmasas maisiņu izsniegšanu tirdzniecības vietās

Pēcpusdiena

Saharova balva piešķirta ieslodzītajam ukraiņu režisoram Sencovam

Rīkotāji iepazīstina ar galveniem secinājumiem par aizvadītājiem Dziesmu un deju svētkiem

Trīs būtiskie Dziesmu svētku jautājumi: Dalībnieku skaits, svētku pieejamība un mērķdotācijas sadalīšana

Latvijas Nacionālajā kultūras centrā 25.oktobrī notika XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI deju svētkiem veltīta noslēdzošā padomes sēde, kuras uzmanības lokā bija galvenie secinājumi par aizvadītajiem svētkiem, informēja Nacionālajā kultūras centrā. Būtiskākie jautājumi bija rekordlielais dalībnieku skaits, kas liek analizēt nākamos Dziesmu svētkus no vairākiem svarīgiem aspektiem, svētku pieejamība, kā arī jautājums par mērķdotācijas sadalīšanu arī uz gadu pirms Dziesmu svētkiem, lai atvieglotu svētku sagatavošanas procesu. 

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča informēja par galvenajiem secinājumiem, kā arī iezīmēja problēmjautājumus, kuri gan rīkotājam, gan arī Dziesmusvētku kopienai jārisina savlaicīgi.

Svētki iezīmējās ar vairākiem izaicinājumiem un jauninājumiem. Pirmais, ļoti svarīgais jautājums – šie svētki iezīmējās ar rekordlietu dalībnieku skaitu –  43 219 dalībnieki no 118 Latvijas pašvaldībām un 21 pasaules valsts, tostarp 16 500 kordziedātāji, 18 174 dejotāji, 8545 citu amatiermākslas kolektīvu pārstāvji. “Lielais dalībnieku skaits nākamajos svētkos ir rūpīgi analizējams no dažādiem aspektiem, tostarp no pilsētas infrastruktūras  un norišu vietu kapacitātes viedokļa,” atzīmēja E.Juhņēviča. Viņa norādīja, ka līdz ar to iegūts aktuāls skaitlis, kurš jāanalizē no dažādiem aspektiem, tostarp infrastruktūras kapacitātes.

Svētkus klātienē apmeklēja ap 500 000 skatītāju, bet, piemēram, noslēguma koncertā “Zvaigžņu ceļā” Mežaparka Lielajā estrādē bija 67 253 cilvēku. Svētku kopējais budžets - 10,5 miljoni eiro, no tiem valsts budžeta dotācija 5 726 148 eiro, pašu ieņēmumi 3 489 000 eiro un 1,5 miljoni eiro atbalstītāju finansējums. Uz 25.oktobri ir neizlietoti 708 000 eiro no pašu ieņēmumiem, kurus Latvijas Nacionālais kultūras centrs plāno ieguldīt starpsvētku procesā un nākamo svētku sagatavošanas darbos.

Nākamais svarīgais jautājums – svētku pieejamība, jo pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Dziesmu svētkiem veltītajā konferencē 29.oktobrī tiks diskutēts par iespējamiem biļešu modeļiem. Kā norādīja Juhņēviča, jāuzdod jautājums, vai biļetes pienākas visiem dalībniekiem vai visiem dalībniekiem un pārējiem sadarbības locekļiem? Vai būtu jāievieš biļešu dalīšanas kvotas? Kā pareizāk un taisnīgāk nodrošināt biļešu pārdošanu? Viens no iespējamiem risinājumiem būtu izloze, taču arī tai jāizsver plusi un mīnusi, tāpat kā dažādām lojalitātes programmām.  

“Dalībnieku elektroniskā reģistrācijas sistēma un multifukncionālās identifikācijas (ID) kartes ieviešana ļāvusi veikt precīzu uzskaiti un būs labs pamats, plānojot nākamos svētkus,” stāstīja Juhņēviča. No visiem svētkiem reģistrētajiem dalībniekiem mēģinājumos piedalījās 88%, bet koncertos 90%. Divos kolektīvos vienlaicīgi piedalījās 1947 cilvēki (4,5 %), no tiem 1510 apvienoja koru un deju nozares. Pirmo reizi lielajās norises vietās dalībnieku ēdināšana notika uz vietas.

Elektroniskā reģistrācijas sistēmā tika izskenēti 66% no sākotnēji pieteiktajām. Dalībnieki ļoti aktīvi izmantojuši sabiedrisko transportu, kas svētku laikā tiem tika nodrošināts bez maksas. Kopumā sabiedriskajā transportā tika validētas 354 144 vienības. Būtiski pieaudzis arī to dalībnieku skaits, kas izmantoja iespēju bez maksas pārvietoties ar “Pasažieru vilciena” vilcieniem.

Līdz šim dotācija no valsts Dziesmu svētku rīkotājiem piešķirta vien esošajā svētku gadā. Šogad aktualizējām jautājumu – varbūt mērķdotāciju varētu piešķirt arī gadā pirms svētkiem, to sadalot. Tas atvieglotu svētku sagatavošanas procesu un būtu racionālāk.

Sociālajos medijos tika sasniegti 514 117 cilvēki no 21 pasaules valsts. Cilvēki mijiedarbojušies ar saturu sociālajos medijos 602 352 reizes. Latvijas Televīzijas (LTV) tiešraides skatījās 23 pasaules valstīs: lielākā interese no ASV, Lielbritānijas, Vācijas, Kanādas, Īrijas. Tālākas vietas – Peru, Taivāna. ''LMT Straumes'' saturu skatījās 61 pasaules valstī: lielākā interese no Lielbritānijas, Vācijas, Norvēģijas, ASV. Tālākās vietas Argentīna, Kambodža, Taizeme. Pateicoties sadarbībai ar LTV, bezmaksas publiskās pārraidīšanas licenci izmantoja 40 vietās visa pasaulē.

29. oktobrī no plkst.10.30 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks Dziesmusvētku konference, kurā diskutēs gan par svētku repertuāru, starpsvētku procesa organizāciju, komunikāciju, biļešu izplatīšanas modeļiem un citiem būtiskiem jautājumiem, kā arī akcentēs Dziesmusvētku kopienas aktīvāku iesaisti starpsvētku organizatoriskajā procesā.

Nākamnedēļ nākamo Dziesmu un deju svētku rīkošanai veltītās konferences laikā Latvijas Kultūras akadēmija laidīs klajā monogrāfiju "Tradīcijas anatomija", kurā detalizēti aprakstīts trīs gadu garumā īstenots pētījums par šiem svētkiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Anda Laķe skaidro, ka pētījums sniedz ieskatu svētku tradīcijā no finansiālā, zīmološanas, repertuāra, emocionālā un daudziem citiem aspektiem. Aptaujās, intervijās un fokusa grupās iesaistījušies vairāki tūkstoši Dziesmu svētku kustībā iesaistītie no trim Baltijas valstīm. Līdzās samērā glaimojošai statistikai par svētku apmeklētību un to korelāciju ar iedzīvotāju piederības sajūtu valstij tajā esot arī "pataustītas ribas”, lai aizdomātos par Dziesmu un deju svētku tradīcijas formām.

Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti