Tātad, ja Dziesmu svētku dalībnieks vēlēsies nākamo dienu pēc noslēguma koncerta brīvu, tad viņam ar šādu vēlmi būs jāvēršas pie darba devēja, kurš varēs noteikt, vai šī brīvdiena ir jāatstrādā vai nē.
„Neteikšu, ka ir gandarījums, cerēju vairāk… Bet vismaz svētku dalībniekiem šāda iespēja būs, un es ceru uz darba devēju godaprātu, ka tā tiešām būs brīvdiena, nevis atstrādājama diena. Mierinājums ir tas, ka mēs esam uzdevuši Ministru kabinetam rūpēties par to, lai turpmākajos gados tā būtu brīvdiena vai svētku diena visai tautai,” saka Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas vadītāja Ina Druviete.
Par lēmumu gandarīta ir arī Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Dace Melbārde: „Mūsuprāt, tas ir pieņemams kompromiss – dalībnieki to ir pelnījuši, jo visa nedēļa ir liela darba slodze, koristiem sestdien un svētdien lielie ģenerālmēģinājumi, koncerti, svētdien gājiens, kas prasa lielu izturību, tad vēl koncerts un sadziedāšanās, kurā jāpiedalās ar pilnu atdevi dalībniekiem… Tāpēc tas ir loģisks kompromiss, kas respektē šo svētku centrālo cilvēku – dalībniekus, kas sabraukuši no visām Latvijas malām. Lai nav pēc noslēguma koncerta lielai daļai tūlīt jāskrien uz autobusu, bet lai var izbaudīt svētku augļus.”
Komisija atbalstīja priekšlikumu uzdot valdībai līdz šā gada beigām izstrādāt likumprojektu, paredzot, ka brīvdiena nākamajā dienā pēc Dziesmu svētku noslēguma būtu jāpiešķir visiem iedzīvotājiem, ne tikai Dziesmu svētku dalībniekiem.
XXV Vispārējie latviešu dziesmu un XV deju svētki notiks no 30.jūnija līdz 7.jūlijam. Svētku programmu kopumā veido 51 pasākums ar vairāk nekā 62 norisēm. Svētkiem gatavojas 40 tūkstoši dalībnieku – kolektīvi no Latvijas, latviešu diasporas un ārvalstīm.
