Krustpunktā

Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča: Katrs darīja, un sistēma saslēdzās

Krustpunktā

Diskusija: Cik pamatoti Saeimas deputāti pieprasa kompensācijas

Diriģents Ints Teterovskis: Dziesmusvētku galvenā tēma ir sajusties kopā

Teterovskis: Vispārizglītojošās skolās kora stundu statuss ir nenoteikts

Dziesmu svētku virsdiriģents un jauniešu kora “Balsis” mākslinieciskais vadītājs Ints Teterovskis atzina, ka pēc svētkiem pēcgarša ir ļoti laba, taču uzsvēra nepieciešamību stabilizēt tradīciju, īpaši akcentējot kora stundas vispārizglītojošās skolās.

Sarunā ar Latvijas Radio 1 raidījumu “Krustpunktā” Teterovskis atzina – pēc svētkiem ir emociju un mīlestības pilna pēcgarša, jo esot arī radusies sajūta, ka Mežaparka Lielā estrāde pēc remonta ir atbrīvojusies no iepriekšējiem kultūrslāņiem – padomju laika ideoloģijas, piemēram. Dziesmu svētku noslēguma koncertu “Zvaigžņu ceļā” Teterovskis nodēvēja par izcilu sākumu šai emocionālajai atjaunotnei un īpaši pateicās Dziesmu svētku brīvprātīgajiem.

Diriģents uzsvēra, ka šo svētku būtība ir tradīcijas stabilizēšana un ka šogad izkārtojumu uzskatījis par ļoti labu – īpaši tādēļ, ka arī Dziesmu kari bija iekļauti svētku norisē, nevis kā agrāk - jūnija sākumā. Domājot par nākamajiem svētkiem, Teterovskis uzsvēra, ka vajadzētu beigt eksperimentēt.

Kā norādīja diriģents, raugoties uz nākamgad gaidāmajiem Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, tradīcijas stabilizācijai ārkārtīgi svarīgs ir arī koru ikdienas darbs un spēja to nodrošināt. Šobrīd vispārizglītojošajās skolās kora stundu statuss ir nenoteikts, daudz kas ir atkarīgs no skolas direktora. Viņš arī norādīja, ka labprāt redzētu ciešāku sadarbību starp Kultūras ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, piemēram, ieviešot mācību programmās dziedāšanu stundu. Salīdzinājumam Teterovskis minēja Franciju, kur kora mācība no 2020.gada tiks ieviesta.  

Jautāts par autoratlīdzību, kas paredzēta diriģentiem (virsdiriģenti par darbu XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos vidēji saņems 500 eiro, bet deju virsvadītāji - 550 eiro par vienu deju), Teterovskis uzsvēra: “Nav runa par cipariem. Man šīs jautājums ir vienkāršs. Man šie ir trešie Dziesmu svētki, bet tā arī ne reizi neesmu saņēmis ierakstu no LTV, man vienmēr ir jāpērk. Būtu laimīgs, ja šo DVD varētu saņemt kā pateicību. Šī iemesla dēļ es neparakstīju līgumu, jo uzskatu, ka tā ir kļūda.”

Viņš arī norādīja, ka pilnībā atbalstītu, ja visas svētku tāmes tiktu publicētas, un ka šo, tāpat kā jautājumu par Dziesmu svētku pārmantojamību un tradīcijas nostabilizēšanu, varētu izskatīt arī Dziesmu svētku izvērtējuma konferencē oktobrī. Teterovskis pats ir Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājs (maijā biedrība parakstīja sadarbības līgumu ar Nacionālo kultūras centru), un biedrības mērķis ir Dziesmu un deju svētku tradīcijas stabilizācija un stiprināšana.

1 komentārs
Maija Vajevska
Diriģents Teterovskis izteica vēl vienu svarīgu domu, kuru jau iepriekš esam apsprieduši savā kolektīvā - par to, ka dziedātājiem nav iespēju redzēt dejotājus. Dejotājiem viemnēr ir bijusi iespēja redzēt un dzirdēt noslēguma koncertu, bet mums šogad pat bija liegta ieeja Daugavas stadionā (mūsu mēģinājumu grafiks pieļāva, ka vismaz deju koncerta mēģinājumus varētu paskatīties).
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti