4. studija

Ko nozīmē, ja pirkuma čeks «Atcelts»?

4. studija

Īsāka himna - sliktāks hokejs?

Ķīnā tapuši, luminiscējoši... latviešu tautastērpi?!

Tērpus lieluzvedumam «Māras zeme» šūs no Ķīnā pirkta spīdīga auduma

Audums dejotāju tērpiem simtgades svinībās iekļautā Dziesmu un deju svētku lieluzveduma "Māras zeme" vajadzībām tikšot pasūtīts no Ķīnas. Par jauno tērpu savdabīgo dizainu, attālinoties no autentiskuma un izmaksām, aizrāda gan etnogrāfs Valdis Celms, gan tautas deju kolektīva "Dancis" vadītājs Rolands Jurševskis.

"Man tas izraisīja lielu izbrīnu un nepārliecināja, jo arheoloģiskie tērpi 12.-13. gadsimtā ir pētīti, rekonstruēti," tā Latvijas Televīzijas raidījumā "4. studija" stāsta Celms un bilst – "izgudrot kaut ko jaunu ir pilnīgi nesaprotami". Tāpat Jurševskis uzsver, ka arī dejotāji centušies ilgus gadus panākt to, lai šos tautu tērpus pietuvinātu, cik vien iespējams līdzīgākus autentiskiem.

“Audums nav izgatavots Latvijā, kā mūs informēja, bet Ķīnā, tas ir spīdīgs, pret ko mēs esam cīnījušies visu laiku,”

Jurševskis stāsta, ka uz auduma ir uzlīmes, kas atgādina pavisam citu laikmetu. Varbūt šīs izrādes ietvaros šāds tērps arī būšot atbilstošs, bet ir neziņa, kur to izmantot pēc tam.

"Ja mums būtu iespējams pakalpojumu iegūt Latvijā, mēs izmantotu arī šo iespēju," izvēli iepirkt Ķīnā ražotu audumu pamato Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte.

Tālu no oriģināla

Šos deju lieluzveduma tērpus, salīdzinot ar oriģināliem - 11., 12. gadsimtā dzīvojušas lībiešu ģimenes tērpu rekonstrukcijām -, rodas vairāki iebildumi. Sakarā ar tērpu autentiskumu tautas tērpu eksperte Ziedīte Muze norāda, ka lieluzvedumam paredzētajos tērpos neesot precīzas proporcijas vīriešu kreklos, arī apavi neizskatās autentiski.

Simtgades ietvaros norisināsies arī piektā tautas tērpu skate. Kā norāda Muze, šajās skatēs gan novērojams, ka tērpi paliek aizvien precīzāki. "Skate tiek rīkota ar mērķi, lai saprastu, kādi tērpi ir vajadzīgi dejotājiem, kādi ir vajadzīgi koristiem un individuāliem tērpu valkātājiem," skaidro Muze.

Tomēr Latvijas Nacionālais kultūras centrs ir akceptējis tieši šo tērpu ideju. Tas tiek pamatots ar argumentiem, ka šis būšot skatuves tērps, nevis identisks tautas tērps.

“Šis tērps luminiscē un rada gaismas efektu, gaismas zīmes efektu,”

stāsta Pujāte, norādot, ka presē nopublicētajās fotogrāfijās esot neveiksmīga gaismu spēle, tāpēc izrādē tā būšot pavisam citādāka.

Neskaidrās izmaksas

Aktuāls joprojām ir arī jautājums, kas segs izdevumus par šiem tērpiem. Daļa deju kolektīvu atrodas pašvaldību paspārnē, bet daļa ne. "Viena šī skatuviskā tērpa izmaksa vidēji varētu būt 70-80 eiro," teica Pujāte, tādējādi apstiprinot, ka pašvaldības par gaidāmajām izmaksām ir informētas.

"Kolektīvā ir 24 dejotāji vismaz, tā ir liela naudas summa," par sava kolektīva izmaksām nobažījies ir Jurševskis. Viņš atzīmē, būs nepieciešamas arī pastalas, kāju auti, bet par to  izmaksas vēl esot tikai aptuvenas.

"Tie ir ne jau mākslinieciskās pašizteiksmes svētki, bet tie ir latviešu nācijas kopā sanākšanas svētki, savstarpējās piederības svētki," savu viedokli pauž Celms.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti