Latvijas Radio raidījumā “Monopols” viņa atklāj, ka jau vairākus svētkus kādu laiku vēro gājienu, un arī atzīmē, kā ir ģērbušies gājiena dalībnieki. Būtiskākās piezīmes ir par to, cik daudz kolektīvi izvēlas nevilkt šajā svētku reizē tautastērpu. Patīkamais pārsteigums – šogad stundas laikā tas bijis tikai viens kolektīvs.
Tāpat Jansone ar kritisku aci vērtē dejotāju apģērba komplektēšanas prasmi un arī ar gandarījumu atzīst, ka arvien mazāk var redzēt, ka vīri liktu siksnas vietā austo jostu un prievītes sietu ap kaklu. Diemžēl pie darba apģērba – pastalām - meitas arvien velk mežģīņu zeķes, kā arī spilgti krāso lūpas.
“Pozitīvi, ka salīdzinoši maz redzēju speciāli atlokāmos vaļņus, kas uzmaukti zeķu imitācijai. Latviešiem nav zeķu ar atlokāmiem vaļņiem,” norāda Jansone.
Viņa skaidro, tradīcija adīt šādus vaļņus nāk no 20. gadsimta 30. gadiem, kad rokdarbnieces veidoja šādas sporta zeķes ar tautisku rakstu. Tās adīja speciāli slēpošanai, bet tam nav nekāda sakara ar tautastērpu. Turklāt 30. gadu beigās Latvijas adītājas sporta zeķēm ar rakstainu valni saņēmušas lielu pasūtījumu no ASV. Tā tas atnācis līdz mūsdienām.
5. jūlijā pulksten 19 koncertzālē “Palladium” notiks latviešu tautastērpu skate. Svētku notikumu klāstā tā iekļauta kopš 1998. gadā. Jansone visus šos gadu ir arī darbojusies žūrijā, kas vērtē prasmes darināt un komplektēt attiecīgā novada tērpu.
Tērpus skatē vērtē vairākās kategorijās: koru un koklētāju ansambļu tautas tērpi; deju kolektīvu tautas tērpi; folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu tautas tērpi; individuālais pašdarinātais tautas tērps; individuālais nokomplektētais tautas tērps; tautas lietišķās mākslas studijas, biedrības, SIA un citas personu grupas darinātais tautastērps un bērnu tautastērps.
Skati tiešraidē varēs skatīties replay.lv un 100g kultūras "Facebook" lapā.
