Tautiska josta kā maģija un neiztrūkstošs Dziesmu svētku atribūts

Pošoties Dziesmu svētkiem, kolektīvi gatavo savus tautas tērpus un, protams,  tajos neiztikt bez austām jostām un prievītēm. Ne viens vien kolektīvs arī šogad rotāsies ar Līksnas pagasta jostu meistares un audējas Daces Teivānes roku darbu. Lielākoties  tās ir Latgalei raksturīgās krāsas un jostu veids, lai arī mūžā austas arī citu novadu visdažādākās jostas.

Dace Teivāne no Līksnas pagasta vēl glabā jostu aušanas tradīcijas un zīmju valodu, viņa auž gan ar stellēm, gan bez tām - ar rokām. Jostas top jau daudzu gadu garumā, viņa  labi  pārzina jostu aušanas tradīcijas un vēsturi un  zina stāstīt katras jostas sūtību un vajadzību:

„Te ir rakstainās jostas, katram novadam savādāks krāsu tonis; celaines pārsvarā auda Latgalē. Izmantoja arī pītās aukliņas – vairāk gan saimnieciskām vajadzībām, arī sasiet priekšautu, apsiet zeķes. Celaines un pītās jostas vairāk lietoja vīrieši – ziemā apsiet kažoku, sievietēm vairāk rakstainās jostas. Vienā jostā ir daudz rakstu, neatkārtojas; zem katra raksta slēpjas zīmes – kas veselībai, laimei, bagātībai.”

Tieši jostas un celaines Dacei  Teivānei ir lielā mūža aizraušanās, ar ko šobrīd, izrādot seno amatu, priecē arī tūristus. Meistare atzīst, ka jostu aušanai vajag ne tikai labas iemaņas, bet arī lielu pacietību.

„Ja sanāk 20-30 rakstu diegi, jāskatās ļoti uzmanīgi. Ja ielaiž kļūdu, jāārda ārā, jātaisa pa jaunu,” saka meistare.

Ar industrijas attīstību, jostu aušanas tradīcijas ir tikpat kā iznīkušas, taču audējām vēl darbu dod, piemēram,  kori vai deju kolektīvi.  Dacei kopējais noausto jostu garums mērāms jau kilometriem.

„Bērnu josta ir 2,20 metrus gara, jaunietēm 3 metri, pieaugušām sievietēm 3,3 metri – jāskatās, cik reizes siesi ap vidukli. (..) Stundā var uzaust 25-30 cm šauro jostu uzaust, ja platāka, iet ilgāk. Pārsvarā pasūta deju kolektīvi, individuāli diezgan reti – vai kāzām, vai dāvināšanai. Ikdienā jau vairs lieto reti – kādreiz uz baznīcu gāja, kāzās pucējās,” stāsta Dace Teivāne.

Ne viens vien deju kolektīvs no Latgales arī šajos Dziesmu svētkos  būs Daces austajās jostās, par ko meistarei īpašs gandarījums un lepnums:

”Prieks, jā, mūsdienās jau tikai tur var redzēt jostas un prievītes.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt