Latvieši tendēti uz augstāku rezultātu
"Latviešu koriem mērķis parasti ir Dziesmu svētki un to repertuārs, arī vēl citi koncerti,” uzskata Cīrihes latviešu kora "Balts" diriģente Lāsma Kuplā.
"Latvieši ir tendēti uz augstāku rezultātu. Piemēram, aktuāli ir konkursi – ja ne Latvijā, tad vismaz ārzemēs –, kuros noteikti vajag piedalīties, ar citiem sacensties un vienmēr būt labākajiem!"
Savukārt kora "Balts" dziedātājs Korado stāsta, ka pats esot no Itālijas, bet šobrīd dzīvojot Šveicē: "Turklāt mana dzīvesbiedre ir latviete! Gribēju dziedāt Dziesmu svētkos, un tāpēc esmu kopā ar šo kori."
Bet dziedātāja Annika neslēpj: "Ir sajūta, ka Cīrihē esmu atradusi tādu mazu Latviju."
Visbeidzot, kora "Balts" dalībnieks un aktīvākais runasvīrs Uldis Mākulis skaidro kora nosaukuma rašanos. "Tas ir interesants stāsts! Korim šogad ir astoņi gadi.
Kad meklējām kopīgo un atšķirīgo Latvijai un Šveicei, nonācām līdz sniegam – šī lieta abām mūsu valstīm ir kopīga. Šķetinot sniega tēmu, nonācām pie abu valstu karogu kopīgās krāsas – tā ir baltā.
Vārdam ir ļoti dziļa semantika latviešu mūzikā – ar baltiem tam nav ne mazākā saka."
Mākulis uzskata, ka korim šis ir uzplaukuma gads: "Dziesmu svētki ir viens no iemesliem, bet mans personīgais uzskats ir tāds, ka runa jau nav par Dziesmu svētkiem, bet gan par procesu. Varbūt tas būs nepopulārs viedoklis – bet Dziesmu svētki var notikt gan bez manis, gan mūsu kora, bet runa ir par dzīvesveidu. Un ir liels prieks, ka mēs – tie, kuri esam kopā, esam sapratuši, ka tas ir vajadzīgs un būtisks."
Mīlestība uz Latviju – stiprākā motivācija
Savukārt Strasbūras / Freiburgas / Bāzeles ģimeņu kora "Trejzemīte" diriģente Ilze Paegle stāsta, ka koris ir jauns, tāpēc Dziesmu svētku repertuāru nācies apgūt gada laikā. Un atzīst, ka svētku skatei kā izvēles dziesmu izraudzījušies Imanta Kalniņa rakstīto fināla dziesmu no kino filmas "Sprīdītis", lai arī bērni varētu piedalīties.
"Man pašai ir maza meitiņa, kurai šogad būs seši gadi. Līdz ar to, ka viņa aug ģimenē, kurā abi vecāki nav latvieši, iemācīt latviešu valodu, kultūru un citas man pašsaprotamas lietas ir zināms izaicinājums. Kora organizēšana ir salīdzinoši vieglāks pasākums," pasmaida Paegle.
"Manuprāt, koris varētu būt kā ciemats, kurā visi kopā visus mūsu bērnus tā arī kopā audzina – caur svētku svinēšanu, caur darbu. Svarīgi, ka bērni, darbojoties korī, piedzīvo to, ka latviešu mēle ir valoda, kurā nerunā tikai mamma virtuvē, bet tā ir valoda, kurā dzied vesels koris."
Bet kora dziedātāji Ronalds, Toms un Gunārs atzīst – pats skaistākais šajā pasākumā esot tas, ka latvieši no trim vai pat dažkārt četrām valstīm braukā šurp un turp Latvijas un dziesmas vārdā – lai satiktos un gatavotos Dziesmu svētkiem. Viņuprāt, mīlestība uz dzimteni ir stiprākā motivācija, kas vieno šajās valstīs dzīvojošos tautiešus.
Dziedātājs Toms atzīmē: "Esmu dzimis un uzaudzis Latvijā, tomēr visus pusaudža gadus un skolas laiku pavadījis Vācijā. Biju zaudējis saikni ar Latviju, un ir prieks tagad piedalīties korī, atgūt tās saiknes un atkal priecāties par savu tautību."
Gājuši uz maksimālo
Šveices latviešu tautas deju kolektīva "Ramtai" dejotājas Janīna, Anna un Kristīne no sirds slavē ansambļa vadītāju Jāni Vinkleru un viņa neizsīkstošo enerģiju, kas "tur mūs kopā un stumj uz priekšu".
Vaicāts, cik deju apguvuši svētku sakarā, Jānis Vinklers gandarīts atzīmē, ka iespējuši maksimālo: "Līdz ar to, ka bija iespēja izvēlēties, mēs kā vidējās paaudzes jauniešu deju kolektīvs izvēlējāmies tā saucamo B grupu – papildus obligātajai vēl četras dejas. Gājām uz maksimālo – gan deju skaita, gan kvalitātes ziņā!”
Kristīne rezumē: "Katrs no mums velta ļoti lielu savas dzīves laiku, pūles un darbu, lai viss kopā sanāktu un beigās būtu rezultāts – enerģija un spēks. Es ļoti, ļoti gaidu Dziesmu svētkus, tas būs kaut kas tāds, ko vēl ilgi atcerēšos."
