Tautas tērpu skatē interese neplok un līmenis ceļas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Dziesmu svētku tautas tērpu skates finālā visvairāk iekļuvuši dejotāju kolektīvi, bet visprecīzākie ir individuālie dalībnieki ar pašdarinātiem tautas tērpiem. Tāpat vieta konkursā šoreiz atvēlēta arī uzņēmējiem - tērpu darinātājiem, kam šobrīd darba ir pilnas rokas. Kopumā pieteikušies ap 200 dalībnieku, bet finālā iekļauti 70. Žūrija norāda, ka interese neplok, līmenis ceļas un tērpu darinātāji ik reizi veido arī jaunus tērpu komplektus. Taču parādījušies arī tērpu darinātāji, kas izmanto nekvalitatīvus materiālus.

Dziesmu svētku tradīcija nav iedomājama bez tautas tērpiem. Tādēļ pirmssvētku laikā arī dziedātāju, dejotāju un pārējo dalībnieku ietērps ir vērtētāju redzeslokā, un jau šajā nedēļas nogalē notiks svētku Tautas tērpu skates noslēgums.

Tērpu vērtēšanas žūrijas locekle, Latvijas vēstures institūta Etnoloģijas nodaļas vadītāja Aija Jansone secina, ka no visām kategorijām visvairāk labu tērpu bijis dejotājiem. Kopumā pieteikumu bijis ap 200, kas ir mazāk kā iepriekš, taču novērotas arī daudzas pozitīvas tendences. "Atjaunotajā Latvijā šie jau ir Dziesmu svētki, kuros notiek tērpu skate (..) Īpaši mani pārsteidz Rīga - agrāk Rīga bija vecīga, bet šogad tā mani pārsteidza," norādīja Jansone.

Šogad skates konkursā ieviests arī jaunums - kategorija tautas tērpu darinātājiem - uzņēmējiem, taču aktivitāte nav bijusi pārāk liela. Šī skates sadaļa veidota arī, lai paši darinātāji varētu uzlabot savas zināšanas. "Visvairāk grēko ar vīriešu vestēm, ar vīriešu biksēm (..) Kaut kādas problēmas vienmēr ir ar piegriezumiem," saka Jansone.

Arheoloģiski visatbilstošākie un īstākie tērpi arī šogad bijuši individuālo darinājumu kategorijā. Piemēram, Dagnija Pārupe savu 11.gadsimta Vidzemes lībiešu sievietes tērpu skates konkursam pieteikusi pirmoreiz. Dalībniece stāsta, ka mēļu zilo goda tautas tērpu audusi, šuvusi un papildinājusi jau 13 gadus. "Jo senākā vēsturē ejam, jo mazākas ir citu tautu ietekmes," pauž Pārupe.

Tērpu darinātāji šajā laikā ir ļoti noslogoti, ko apstiprināja arī SIA „Muduri”, kas nevarēja atrast mirkli sarunai lielo pasūtījumu dēļ pirms svētkiem. Savukārt tautas tērpu centra ''Senā klēts'' meistare Ziedīte Muze pastāstīja, ka šajā starpsvētku periodā bijis daudz koru un deju kolektīvu, kas caur dažādiem projektiem pasūtījuši jaunus tērpus. Tāpat ir arī daudz skatītāju, kas gatavojas Dziesmu svētkiem un vēlas tajos ierasties tautas tērpā. "Dziesmu svētku tuvošanos mēs jūtam ilgi pirms Dziesmu svētkiem," uzsver Muze.

Svētdien pulksten 16 Ķīpsalā Dziesmu svētku tautas tērpu fināla skatē pulcēsies 69 dalībnieki, kolektīvi no visas Latvijas, kas īpašā iestudējumā demonstrēs savus tērpus un izspēlēs vienu no svarīgākajiem ģimenes godiem - krustabas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti