Dziedot dzimu, dziedot augu

Dziesmusvētku modelis – dziesmu kari, žanru un dalībnieku izmaiņas

Dziedot dzimu, dziedot augu

II Vispārējie dziesmu svētki (1880)

Tautas tērpa ienākšana dziesmu svētkos un citas tradīcijas

Tautas mantojuma apzināšanās un atjaunotne: tautas tērpa vēsture dziesmu svētkos

Lai arī pirmais koris, saposies tradicionālajos tautas tērpos, dziesmu svētkos ieradās jau 1880.gadā, tā īsti tradicionālo tautas tērpu apzināšanās, izpēte un atdzimšana sākās tikai III Dziesmu svētkos 1888. gadā, kad tautas tērpos ieradās vairāki Lejaskurzemes kori. Ar laiku tika piešķirtas arī balvas par labākajiem tautas tērpiem, bija pat īpaša komisija, kas godalgoja uzvarētājus.

Dziesmu svētki – šis vārdu salikums akcentē to gaišo, līksmo noskaņu, kas allaž valdījusi mūsu Vispārējo dziesmu svētku laikā, kas tika rīkoti tajā lauku darbu periodā, kad starp apsējībām un siena laiku dziedātāji varēja atļauties brīvu nedēļu.

Lai šīs dienas tiktu pilnvērtīgi aizpildītas ar dažādiem sarīkojumiem, pakāpeniski dziesmu svētku pasākumus papildināja viesu priekšnesumi, – piemēram, VI Dziesmu svētkos skanēja Reitera kora koncerti opernamā un Rīgas Domā, notika Emiļa Melngaiļa rīkota dziesmu diena Rīgas latviešu biedrības namā, Alfrēda Kalniņa ērģeļkoncerts Domā, tika rīkotas brīvdabas izrādes, kuras apmeklēja svētku dalībnieki.

Ar laiku, padomju periodā, tika veicinātas internacionālisma tendences, un svētku repertuārā iekļāva cittautu mūziku, un Mežaparka estrādi pieskandināja ārzemju viesu kolektīvi.

Tradīcijas ir nākušas un gājušas, dažas palikušas nemainīgas, citas izzudušas – piemēram, pirmās brīvvalsts laikā Dziesmu svētkos tika rīkotas Latvijas lietišķās mākslas izstādes un nacionālās kultūras demonstrējumam tika atvērtas visas izstāžu zāles un muzeji, tad nu atliek vien pavaicāt pašiem sev – vai joprojām tik ļoti lepojamies ar savas tautas mākslu, kā tas bija pirms simt gadiem?

Viens gan – latviešu tautastērpu tradīcija tiek turēta godā un cieņā, tā pat kļuvusi par tādu kā modes lietu. Un kad tad vēl, ja ne Dziesmu svētkos, savus dārgumu celt laukā no lādes un vilkt mugurā? Tas attiecas arī uz dziesmu svētku dalībniekiem, kuri pirmsākumos tērpās savās vadmalas goda drānās. Pirmie, kas Vispārējos dziesmu svētkos ieradušies tautas tērpos, bijuši koristi no Tirzas 1880. gadā.

Otrajā Vislatvijas koru pulcēšanās reizē Rīgā vienotu koru tērpu vispār nebija. Tikai III Dziesmu svētkos 1888. gadā Lejaskurzemes kori ieradās tautas tērpos. Skatītāju atzinība un sajūsma bijusi neizmērojama, un togad Ērgļu labdarības biedrības koris svētku vajadzībām koristēm šuva vienādus baltus priekšautus. IV Dziesmu svētkos jau tika piešķirta laikrakstu "Baltijas Vēstnesis” un "Balss” balva par labāko tautas tērpu, un jo sevišķi liela uzmanība šai tēmai tika pievērsta VI Dziesmu svētkos, kad koriem tika sagatavoti Anša Cīruļa tautastērpu zīmējumu paraugi.

Ar laiku koru un atsevišķu dziedātāju tautastērpus sāka vērtēt īpaša komisija, tika godalgoti uzvarētāji. Rīkoja tautastērpu skates, notika pat svētku sacensības par pareizu tautastērpu darināšanu un valkāšanu, kas vienubrīd pat aizstāja tik ierastos dziesmu karus. Arī padomju gados, talkā ņemot profesionālus modelētājus, Dziesmu svētki bija latviešu tautastērpu dailes triumfa laiks, un jaunu tērpu iegāde ikvienam korim bija ļoti svarīgs notikums. Tas pats, protams, sakāms arī par deju kolektīviem.

Pēc 60 gadu pārtraukuma, XXII Dziesmu un XII Deju svētkos tika atjaunota tradīcija – godalgot latviešu tautastērpus, rīkojot tautas tērpu skati, un vēlme piedalīties izrādījās pārsteidzoši liela.

Vairākas reizes šī skate apvienota arī ar lielu folkloras garā ieturētu uzvedumu, un noteikti arī šogad svētku apmeklētāju vidū būs ļaudis, kuri izmantos šo tautas kopā sanākšanas brīdi, lai greznotos savos rūpīgi lolotajos tautastērpos.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti