Sanākam, sadziedam, sadancojam

Vidzeme. Domas par e-svētkiem Smiltenē, Valmierā un Limbažos

Sanākam, sadziedam, sadancojam

Rīga: citādajos svētkos iesaistās arī bērni ar īpašām vajadzībām

Kurzeme. Sajūtās par e-svētkiem dalās Liepājas un Kuldīgas kolektīvu pārstāvji

Svētkus veidojam mēs paši. Kā kurzemnieki gatavojas skolēnu dziesmu svētkiem

E-dziesmu svētki ir sākušies un risināsies līdz 31. oktobrim. Tie ir citādi svētki, kuri ļauj dokumentēt tieši šo brīdi, kurā dzīvojam, kā arī pielikt punktu ilgajam mēģinājumu procesam, jo jau pirms gada pandēmija izjauca paredzēto svētku norisi klātienē. Kurzemē tiekamies ar XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniekiem no Liepājas un Kuldīgas. Savās sajūtās dalās tautas un mūsdienu dejas dejotāji, folkloristi, teātra spēlētāji, vizuāli plastiskās mākslas veidotāji un koristi.

Liepājas pilsētas svētku koordinatore Ineta Klāsone Latvijas Radio raidījumā “Sanākam, sadziedam, sadancojam” vērtē, ka tik vēlu pieņemtais lēmums par svētku norisi un to formātu ietekmēja daudzu izšķiršanos – piedalīties vai ne. 

Tomēr 1607 liepājnieki – lielākā daļa, protams, dziedātāji un dejotāji, bet arī vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas pārstāvji – būs e-dziesmu svētku dalībnieku rindās,

piedaloties izstādē, dziesmu svētku video sveicienā, koncertfilmā, video koncertā un citos pasākumos. 

Kopības sajūta un spējas apliecinošs repertuārs  

Komentējot tautas deju dejotāju dalību šīgada svētkos, Liepājas Bērnu un jaunatnes centra (LBJC) tautas deju metodiķe Eva Krētaine uzteic šīs jomas māksliniecisko komandu: “Komanda tiešām strādā atbilstoši tam, kā mēs varam. Bet ļoti, ļoti interesanti, lai bērni joprojām spētu darboties kopā un turēt kolektīvu tādā čupiņā kopā.” 

Videoprojektu "Svinēt sauli” Krētaine izceļ kā unikālu. Šeit izpildījās augstāk apsveiktā iespēja līdziesaistīt visus bērnus – kaut dejotāji dejoja katrs individuāli, tie tomēr varēja filmēties un būt kopā. 

Deju studijas "Rotaļa" vadītāja un LBJC mūsdienu dejas metodiķe Aina Apene stāsta, ka viņas dejotāji gatavojas lielkoncertam "Augstāk par zemi". Klātienē tas būtu noticis Ķīpsalas izstāžu centra hallē, bet šobrīd top kinostāsts: “Jūlija mēnesī mūsdienu deju radošā komanda dodas pa Latviju, pa 19 pašvaldībām un piebrauc klāt pie katra kolektīva. Kolektīvi nekrustojas, ievēro visas prasības.” No Liepājas kopumā startēs piecas deju grupas. 

“Mūsdienu deja ir ļoti daudzpusīga, ļoti piesātināta ar akrobātikas elementiem – sarežģītības pakāpe ir ļoti augsta.

Lielkoncerta mūsdienu deju repertuāram arī ir uzlikta ļoti augsta latiņa. Varbūt tāpēc ne visi kolektīvi piedalījās un mācījās šo repertuāru,” spriež  Apene. 

Ierastās norises un sajūtas saglabājas 

Līdzās dejotājiem liepājniekus svētkos pārstāv arī krietns pulks folkloristu, un viņu iesaiste svētkos visa gada garumā bijusi ļoti daudzpusīga, atklāj folkloras kopas "Ķocis" vadītāja Solveiga Kūlaine. Noticis gan ikgadējais stāstnieku konkurss, gan anekdošu maratons visas dienas garumā. Neizpalika arī folkloristu muzicēšanas un dejošanas konkursi.

Tātad norišu ziņā nekas nav mainījies, mainījusies tikai forma – pasākumi aizvadīti attālināti, ar video vai tiešsaistes starpniecību. 

"Ķoča" dalībniece Katrīna piebilst, ka darboties folkloras kopā ir forši un tā tas būs vienmēr. Viņu folklorā jo īpaši saista dziesmas un rotaļas.

Svētkos aktīvi iesaistās 300 Liepājas koristi, norāda mūzikas metodiķe Evija Ruibe. Šobrīd notiek sveicienu filmēšana. Dziedātāju līdzdalībai svētkos, kas risināti e-formātā, visupirms motivē kolektīvu vadītāji – viņi uztur dziedātprieku un svētku garu.

Tikpat liela motivācija koristiem, ir iespēja sanākt kopā.

“Tā ir sajūta, ko nevar atņemt. Tie, kam tā ir sirdī līdz galam, ne “e-“, ne kādi citi varianti to neatturēs, mēs turpināsim dziedāt un dziesma turpinās skanēt,"

uzskata Ruibe. Reizē viņa neslēpj, ka ir gan koristi, gan kolektīvu vadītāji, kas nevēlas piedalīties šīgada citādajos svētkos.

Jaunie formāti arī atraisa un iedvesmo

Tie ir citi dziesmu svētki, bet skolēni, kuri darbojas teātra pulciņos, arī atraduši citu veidu, kā tajos piedalīties, stāsta teātra metodiķe Marina Vikaine.

Piemēram, skatuves runas konkursi šogad noritējuši ar video starpniecību un daudzi bērni, kuri līdz šim neiesaistījās, šogad izrādīja atsaucību tieši jaunā formāta dēļ.

Raisot vaļā radošumu, attālinātajā dzīvošanā tapa arī pa kādai izrādei.  

Vikaine atgādina, cik svarīgi ir mazākumtautību kolektīvus iesaistīt svētku norisēs.

Bērniem ir svarīgi piedalīties un varbūt pirmo reizi iet svētku gājienā kopā ar latviešu kolektīviem. Diemžēl šogad gājiena klātienē nebūs.

Liepājas pilsētas svētku koordinatore Ineta Klāsone teic: "Lai kādi būs svētki, mēs pielāgosimies un piedalīsimies." 

Tradīcijas turpināšana vēsturiskā brīdī 

No Kuldīgas novada 80 kolektīviem e-svētkos piedalās 30. Kopsummā tie ir vairāk nekā 400 skolēni, kuri pārstāv visas kultūrizglītības jomas. Kuldīgas Bērnu un jauniešu centra (BJC) pārstāve Agate Ūdre nenoliedz, ka attālinātā darba laikā bijušas bažas, ka dalība svētkos būs jāatliek, bet, kad atkal parādījās iespēja tikties klātienē, kolektīvi sarosījās:

“Gala rezultāts ir diezgan veiksmīgs, un tiešām patīkami, ka tik daudz mūsu skolēnu un kolektīvu vadītāju pārstāv šos svētkus.”

Kuldīgas novada skolēnu tautas deju virsvadītāja, Kuldīgas Kultūras centra bērnu deju kolektīva "Stariņš" un tautas deju ansambļa "Venta" vadītāja Zita Serdante pastāsta, ka gads bijis darbīgs un šo darbīgumu centusies nododot arī saviem dejotājiem – ir izmantota katra jauna iespēja sanākt kopā. Ar saviem dejotājiem viņa piedalījusies gan videoprojekta  “Svinēt sauli” filmēšanā, gan uzgavilējuši virtuālajā Dziesmu un deju svētku gājienā. Tagad notiek gatavošanās nākamajam solim – dejošanai saules zīmē. Ar filmēšanu palīdz kuldīdznieki.  

“Varam raukt degunu, teikt, ka tie nav Dziesmu svētki, bet situācija ir tādā, kāda tā ir. Iespējas ir, un mēs izmantojam šīs iespējas.

Ja es tā dziļāk padomāju, tas būs vēsturisks materiāls. Mēs šos vēsturiskos materiālus vēlamies sagatavot skaistus, jo varbūt kādreiz šie jaunieši stāstīs saviem mazbērniem, kādos dziesmu svētkos viņi piedalījās,”

pārdomās dalās kolektīvu "Stariņš" un "Venta" vadītāja. 

Arī Serdantes audzēkņi Emīlija, Krists un Elisa priecājas par dalību kaut vai šādos svētkos. Nav citas lietas, kas Emīlijai tā patiktu kā dejošana.

Novada dziedātāji e-svēktos iesaistās tikpat aktīvi, cik dejotāji. Lai nofilmētu video, Kuldīgas 2. vidusskolas 4.–9.klašu koristi modušies līdz ar sauli un devušies uz Ventas rumbu. Agrā celšanās mazliet atsaukusi atmiņā līdzšinējo dziesmu svētku pieredzi, stāsta kora vadītāja Jana Paipa. Viņas pārziņā arī Kuldīgas kultūras centra jauniešu koris "Lai top!".

Paipa uzskata, ka šī gada svētki ir tradīcijas turpināšana, tikai citā formātā: "Mēs paši veidojam svētkus tur, kur esam".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti