Pandēmija, kas nu jau ievilkusies ilgāk par pusotru gadu, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tradīcijā ieviesusi daudzas izmaiņas, sākot jau ar svētku pārcelšanu par vienu gadu un turpinot ar visu svētku koncepcijas maiņu uz digitāliem un drošiem svētkiem, kas būtu pieejami ikvienam.
Ierastā svētku gājiena vietā šogad tika rīkots pasākumu cikls “Saulesvija”. Ceļš “Saulesvija” tika veidots kā klātienes mirkļu un video fiksējums norisēs, kurā nepilnas stundas garumā ikvienā pašvaldībā īpašais svētku vēstnesis kopā ar ceļotāju – sveicinātāju nodeva svētku organizatoru pateicības un dāvanas ikvienam, kurš gatavojās XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, apguva svētku repertuāru, veidoja video sveicienus un video priekšnesumus, piedalījās videoklipu filmēšanā.
No 12. jūlija līdz 29. jūlijam svētku auto piestāja 43 pašvaldībās, tikai Rīgas pašvaldība jau laikus pateica, ka šajā pasākumā nepiedalīsies. Pirms vasaras, kad vēl epidemioloģiskā situācija valstī bija daudz sliktāka un ierobežojumi stingrāki, tautā valdīja liela neizpratne par svētku nepieciešamību, arī kolektīvu vadītāju vidū nebija vienotības, jo e-svētki tomēr nav īsti svētki, bet tikai tāds “izstrādājums”.
Pēdējā “Saulesvijas” dienā uz sarunu aicināju dažus cilvēkus, kas atšķirīgos veidos bijuši iesaistīti šajā pasākumā, lai noskaidrotu, vai izdevās radīt svētkus un kā viņiem pagājis šis laiks.
Aktrise Elīna Bojarkina sešas dienas ceļoja pa dažādām pašvaldībām kopā ar dažādiem svētku vēstnešiem, sveicot aktīvos dziedātājus un dejotājus. Viņa atklāj, ka: “Godīgi sakot, man ir nedaudz skumji, ka tas ir beidzies, tāpēc ka tas jau bija kļuvis par daļu no manas dzīves. It kā tās bija tikai sešas dienas, bet tās dienas likās tik garas, jo dienas laikā tu esi daudzās pašvaldībās, vairākās pilsētās. Visur tie cilvēki ir tik smaidīgi, tik enerģijas pilni, laimīgi. Un tu priecājies līdz ar viņiem.
Es, goda vārds, redzēju, ka tie bērni ir priecīgi, ka viņi var uzvilkt savus tautas tērpus, nodziedāt, nodejot. Viņi jutās laimīgi.”
Pirms svētkiem Elīna Bojarkina tomēr bija skepses pilna. Viņa atzīst: “Jā, man bija diezgan liela skepse. Tad, kad man piedāvāja, es piekritu, jo tā ir brīnišķīga iespēja pabraukāt apkārt pa Latviju un piedalīties šajā milzīgajā svētku procesā. Bet man bija skepse, teikšu godīgi. Bet, esot tur uz vietas, tas viss mainījās. Es gribētu iedot to labo sajūtu tiem cilvēkiem, kam ir šī skepse. To skaisto sajūtu, ko sajutu no bērniem, kas dara to, ko mīl.”
Svētku auto 29. jūlija rītā ieripoja arī Jūrmalā. Deju kolektīva “Vizmiņa” dibinātāja un vadītāja Ineta Tālzeme no Jūrmalas telefonintervijā pauž lielu gandarījumu par svētku norisi gan kolektīvu dalībniekiem, gan viņu vecākiem, gan Jūrmalas Kultūras centram, gan Jūrmalas Valsts ģimnāzijai, bez kā šie svētki nenotiktu. Kā atklāj Tālzeme, “Vizmiņai” bija īsta svētku sajūta, jo beidzot bija iespēja uzvilkt jaunos tautastērpus, kas tika šūti speciāli šiem dziesmu svētkiem, un izdejot dejas, kas bērniem jau ir kļuvušas ļoti mīļas un tuvas. Kā īpaši skaistu gadījumu kolektīva vadītāja min “Svinēt sauli” priekšnesuma filmēšanu aprīlī: “Diena, kad notika filmēšana, bija lietaina un apmākusies, un visi bija nedaudz saskumuši, bet, tiklīdz sākās filmēšana un dejošana, sāka spīdēt spoža saule. Tur arī radās tā sajūta, ka svētki ir tur, kur esam mēs!”
Virsdiriģents Gints Ceplenieks piedalījās gan svētku tūrē, gan noslēguma pasākumā pie Brīvības pieminekļa. Viņš atklāja, cik sarežģīti ir bijis rīkot šādus svētkus, jo apstākļi mainījās katru dienu. Neko nebija iespējams plānot, uz neko nevarēja cerēt, jo nevarēja saprast, kas notiks rītdien un kāda būs situācija valstī. Virsdiriģents uzsvēra: “Esošajā situācijā svarīgākais ir būt gataviem nākamajiem svētkiem, nākamajiem izaicinājumiem un prast nosvinēt svētkus tagad vislabākajā veidā, kā tas ir iespējams.” Viņaprāt, bērni ir pietuvojušies tai sajūtai, ko mēs saucam par dziesmu svētkiem. Un mēs nedrīkstam vilkt paralēles, ka tas ir kaut kas tas pats, kas parastie dziesmu un deju svētki. Šie bija svētki dziesmai un dejai, bet noteikti nebija dziesmu un deju svētki. Virsdiriģents tikai piemin, ka ļoti žēl par neīstenotajiem plāniem Mežaparka estrādē, kur kolektīvi jau sāka gatavot priekšnesumus un radošā komanda līdz pēdējam cerēja, ka svētki tur notiks.
Skatītāju Elzu satieku pie Brīvības pieminekļa, kur notiek svinīgā ziedu nolikšana 29. jūlijā. Viņa esot zinājusi par šo noslēguma pasākumu, jo draugs tajā piedalās. Pēc Elzas domām, šajos apstākļos, kad viss ir neskaidrs un ir ļoti daudz ierobežojumu, mums ir jāņem vērā situācija, kas visu laiku mainās, tāpēc viņai nebija arī nekādu ilūziju. “Bet, par spīti tam, es šodien sajutu svētku sajūtu.
Lai es esmu tikai skatītājs un vērotājs no malas, man tiešām radās svētku sajūta!” atzīst Elza.
Skatītāja tikai pauda lielu neizpratni par skatītāju un svētku dalībnieku neesamību pie Brīvības pieminekļa.
Arī man, vērojot fotografēšanos lidostas “Rīga” asfaltētajā stāvvietā un skatot ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, kļuva nedaudz skumji. Apkārt nebija neviena paša dejotāja, dziedāja, koklētāja, trompetes pūtēja vai kāda cita, kas daudzus gadus ir mācījies sarežģītos tekstus, soļus un notis. Pēc 2020. gada datiem, svētkos būtu jāpiedalās 10 080 skolēniem no Rīgas, bet “Saulesvijas” noslēgumā Rīgā nemanīju nevienu pašu dalībnieku. Rīgas pašvaldības nostāja kopš aprīļa nemainījās, un svētkos viņi nepiedalās.
Intervijās paustais apgalvojums, ka šo svētku centrā ir paši svētku dalībnieki, tomēr neliekas īsti redzams darbībā, vismaz ne Rīgā.
Negatīvie komentāri par e-svētku koncepciju un īstenošanu dažādos interneta portālos manāmi bieži. Arī pie dažāda veida reportāžām atsevišķās pilsētās redzamas piezīmes, ka svētki nav īsti, ir sasteigti un bērniem neko nedod. Organizētāju paustais, ka svētku gājiena jaunais video formāts ļaus būt redzamam katram dalībniekam, arī īsti nav patiess, jo visi dalībnieki nemaz nevarēja piedalīties filmēšanas procesā saistībā ar cilvēku skaita ierobežojumu. Tāpēc tomēr jāpaliek pie teiciena, ka svētki ir tur, kur ir fotogrāfs.
#dziedundejo2021 ceļš "Saulesvija"
KONTEKSTS:
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises #dziedundejo2021 notiek no 12. jūlija līdz oktobra beigām. Plānots, ka svētku kopējo programmu veido 15 dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Norises plānotas pašvaldībās, pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, ārtelpās. Jebkurā svētku norisē dalībnieku skaits ir no viena līdz tajā brīdī valstī atļautajam skaitam, nenotiek plaša pulcēšanās, nav plānoti centralizēti mēģinājumi un garš mēģinājumu process. Norises tiks iemūžinātas videoierakstos. Visi videomateriāli tiks nodoti Rakstniecības un mūzikas muzejam topošās dziesmu un deju svētku ekspozīcijas vajadzībām kā spilgta 21. gadsimta liecība.
