Svētku dienasgrāmata

Top folkloras koncertprogramma "Rotā saule, rotā bite"

Svētku dienasgrāmata

Ieskats #dziedundejo2021 norišu "Tā tik ir vasara" un "Dziesmu koks" tapšanā

Atklāšanas koncerta "Svētki esam mēs" televīzijas tiešraides aizkulises

«Svētki esam mēs» – kā tapa #dziedundejo2021 atklāšanas koncerts

XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju norišu #dziedundejo2021 dienasgrāmata šoreiz fiksē svētku atklāšanas koncerta "Svētki esam mēs" televīzijas tiešraides aizkulisēs gūtos iespaidus.

Svētku dienasgrāmata

Sekojot XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju norisēm #dziedundejo2021, raidījumā "Svētku dienasgrāmata" klātienes mirkļi un sarunas ar svētku dalībniekiem – skolēniem un skolotājiem no dažādiem Latvijas novadiem – tiek papildinātas ar radošo komandu idejām, tādējādi uzzinot, kādā veidā top koncertu video stāsti un virtuālie uzvedumi.

Svētku programmu veido 15 dažādas norises kora un instrumentālajā mūzikā, tautas un mūsdienu dejā, folklorā un vizuālajā mākslā, tāpēc katra no dienasgrāmatām būs veltīta konkrētai tēmai, sākot ar "Saulesviju" līdz pat "Dziesmu kokam".

"Svētku dienasgrāmatu" producē Inta Pīrāga, un tās tapšanā iesaistīti teju visi "Klasikas" programmu vadītāji.

18. septembra "Svētki esam mēs" tiešraides ierakstu visā tā piecu stundu garumā vēl aizvien var vērot Replay.lv un LSM.lv.

Tajā atspoguļojas sasaukšanās starp Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Rēzeknes skatuvēm, uz kurām kāpa dažnedažādi ansambļi – pūtēju orķestri, tērpu modelēšanas pulciņi, vokāli instrumentālie ansambļi, popgrupas un bungu grupas, folkloras kopas, koklētāju un flautu ansambļi, tautas deju kolektīvi un mūsdienu deju grupas, un, protams, arī kori.

Tikai noskatoties tiešraides ierakstu, "Svētki esam mēs" dalībniekiem pašiem ir iespēja ieraudzīt lielo kopbildi, kurā tie piedalījušies.

Četru pilsētu tiešraidēs katrs varēja piedzīvot tikai daļiņu no kopējās "Svētki esam mēs" norises un tādējādi sev atzīt, ka tik tiešām, mēs paši esam svētki – par to arī pārliecināmies, viesojoties tiešraides aizkulisēs Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, kur satiekam gan ansambļu dalībniekus, gan viņu vadītājus un citus tuvu stāvošus cilvēkus – Māru Mellēnu, Sandi Kalniņu un Ēriku Ešenvaldu, kuriem rūp, lai, neskatoties uz apstākļiem, svētki tomēr notiktu.

Dziesmu svētki katru gadu

Lielajā vējā savu uzstāšanos priecīgi gaidīja Gulbenes novada Rankas pamatskolas folkloras kopa "Dzīpariņi", muzikante Inguna Bleive un vadītāja Aelita Madeise kopā ar runīgākajiem kopas jauniešiem Artūru un Gustavu, kuri dalījās ar saviem svētku iespaidiem un pieredzi.

Gulbenes novada Rankas pamatskolas folkloras kopa "Dzīpariņi"

"Ļoti priecājamies, ka ir iespēja uzstāties, jo svētkus ļoti gaidījām – bērni uzreiz atdzīvojušies un priecīgi, grib braukt, grib kaut ko darīt. Muzicē un klausa skolotāju," stāsta Inguna Bleive, kurai šī nav pirmā svētku pieredze.

"Arī lielākajiem bērniem šī nav pirmā svētku pieredze, bet mazajiem bērniem gan. Pati esmu mūzikas skolotāja un cenšos ar videostarpniecību bērniem parādīt, kas ir Dziesmu un deju svētki, kas ir gājiens, kā tas izskatās. Parādu video, kā dzied kori Mežaparka Lielajā estrādē, kā dejo uz laukuma. Varbūt pēc gadiem situācija būs mainījusies un arī mazie varēs tur uzstāties. Šobrīd bērni ir savākti – viņiem ir prieks par filmēšanos, jāparāda sevi no labākās puses."

"Dzīpariņu" vadītāja Aelita Madeise teic, ka ansamblim šie ir tikai otrie svētki – pirmoreiz visi kopā piedalījušies 2015. gada svētkos. Viņa prāto – mazajiem priekšstata par svētkiem īsti nav, bet viņi skatījušies iepriekšējos svētkus.

"Mums, folkloras kopām, Dziesmu svētki ir katru gadu, jo mums ir "Pulkā eimu, pulkā teku", kuros tiekamies. Un tas ir ļoti, ļoti labi."

Gustavam un Artūram ir trīspadsmit, un no tiem septiņus viņi darbojas folkloras kopā. Abiem šī ir pirmā svētku pieredze. Uztraukuma nav, atzīst puiši. Gustavs “Dzīpariņos” spēlē flautu, bet Artūrs – dzied un dejo.

Kā viena no noslēdzošajām folkloras kopām "Svētki esam mēs" tiešraidē uz Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja skatuves uzstājās Siguldas novada Allažu tautas nama folkloras kopa "Tiptaiņi". Ar savām sajūtām pēc uzstāšanās dalās gan vadītāja Liene Teterovska, gan arī saucējas Sindija un Elza. Abām meitenēm gan esot mazs satraukums.

Sindija neslēpj – sākumā ar to saukšanu īsti nav sanācis, bijušas šķības notis: "Bet laika gaitā pēkšņi sapratu, ka varēšu – tad man tas sanāca vienkārši."

Folkloras kopā viņa darbojas aptuveni četrus, piecus gadus. Savukārt Elza "Tiptaiņos" ir no četru gadu vecuma – šobrīd viņa mācās trešajā klasē.

"Sajūta bija kā Dziesmu svētkos – te ir ļoti jauka sajūta – būt kopā visiem. Ir gandarījuma sajūta – ar to pietiek," teic Sindija par šiem neparastajiem Dziesmu un deju svētkiem.

"Bija nedaudz savādāk nekā īsti Dziesmu svētki, bet nebija sliktāki," – tā Elza.

Siguldas novada Allažu tautas nama folkloras kopa "Tiptaiņi"

Ir svarīgi pielikt punktu, lai ietu tālāk

Kad Vidzemes folkloras kopas savas uzstāšanās televīzijas tiešraidē bija beigušas, Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā satiekam arī bērnu un jauniešu folkloras svētku "Pulkā eimu, pulkā teku" rīkotāju Māru Mellēnu, kura ļoti rūpīgi seko līdzi, lai visas uzstāšanās uz abām skatuvēm noritētu veiksmīgi.

"Ļoti centāmies programmu salikt tā, lai neatkārtojas, jo rīt “ejam gaisā” ar "Rotā saule, rotā bite" koncertu, ko ierakstījām Jūrmalas Mūzikas skolā, absolūti fantastiskā akustiskā koncertzālē, bet šie ir pilnīgi citi apstākļi – esam ārā un vējā. Nezinu, kā tas skan televīzijā, bet ļoti ceru, ka skan labi – esmu lepna par savējiem, par to, ka viņi strādā bez fonogrammām un tas viss notiek dzīvajā," stāsta Māra Mellēna.

"Tāpat esmu lepna par to, ka viņi dzied un muzicē arī pēc šī gada, kad viņi patiesībā ir muzicējuši attālināti.

Mana šīrudens lielā doma ir par to, kur lai ņemam iekšēju smalkumu un lielu, lielu jūtību saprast, ka pusaudzim savā pieaugšanas procesā ir ļoti grūti tikt galā ar savu balsi.

Kur mums rast to iecietību saprast, ka tās ļoti noderīgās balsis viņiem visiem būs, un tā ir tā skolēnu svētku īpašā lieta, ko mēs nemācējām sabiedrībai izstāstīt – kāpēc mums ir tik ļoti, ļoti svarīgi, lai tas notiek šodien, šeit un tagad.

Jo bērni ir tajā vecumā, kādā ir, viņiem ir jāizdzīvo, jāizdara un jāpieliek punkts, lai ietu tālāk. Ja tas punkts netiek pielikts, ir ļoti grūti iet tālāk. Tu paliec pusratā.

Līdz ar to esmu ļoti priecīga, ka mēs to punktu esam pielikuši gan ar folkloras konkursa uzvarētājiem koncertā "Rotā saule, rotā bite", gan ar folkloras kopām televīzijas tiešraidē.

Par spīti tam, ka ir mazliet rudenīgs gaiss, svētku sajūta šeit pulsē, un mēs zinām, ko mēs tālāk darīsim. (..)

Esmu folkloras programmas režisore šeit, Brīvdabas muzejā, bet visu dienas režīmu veido Sandis Kalniņš – palīdzēju viņam ar folkloras kopu sakārtošanu, atlasi un arī repertuāra precizēšanu un tamlīdzīgām lietām. Folkloras kopas parādās arīdzan Rēzeknē, arī Jelgavā un Kuldīgā, no kurienes arī ir tiešraides, jo mēs izlēmām, ka televīzija šobrīd ir galvenā Dziesmu svētku skatuve, līdz ar to tur jāparādās pilnīgi visām nozarēm – ne tikai koprepertuāra nozarēm. Un, redz, folklora ir tā dīvainā, jo mums ir gan koprepertuārs, gan individuālās lietas, kas vērstas tieši uz lokālo tradīciju savdabību. Un šobrīd mēs jau to ieraugām, tā ka tas ir jauki."

Un tad iestājās spīts 

Par to, kāda ir "Svētki esam mēs" dažādo dalībnieku apvienojošā ideja stāsta svētku režisors Sandis Kalniņš: "Saknes šim visam meklējamas ierastajā Vērmanes dārza projektā, kas parasti ilga nedēļas garumā, kur satikās visas nozares, bet šoreiz, kā jau visi projekti, pielāgojāmies vienai dienai. Otrai projekta komandai radās ideja par to, kā to visu vēl paplašināt un iziet arī uz reģioniem, un tā nu beigās esam divas projektu grupas, kas Latvijas Televīzijā izvērtušās plašumā, bet nemainās galvenais uzsvars – nemainās tas, ka šī ir tā vieta, kur dziesmas priekā, dejas priekā un visā svētku priekā satiekas visas nozares. Runājot par nosaukumu "Svētki esam mēs", sākotnēji Vērmanes dārza projektā bija cita koncepcija. Bet, kā jau visas komandas, pielāgojāmies situācijai. Ir daudz runu bijis par to, vai svētki ir vajadzīgi, vai tos nevajag pārcelt vai atcelt. Bet tad, redzot šos jauniešus, iestājās tāds spīts – nē, nevajag atcelt! Ir liels prieks, ka tas pierādījies, jo šodien

visas dienas garumā redzu, kā bērni gatavojas, viņi nāk klāt un saka – jau visu nedēļu izgludinātu tautastērpu skapī turējuši, arī vecāki nāk klāt un saka paldies.

Un tad šķiet, ka šī tiešām ir tāda izdevusies diena visā Latvijā, ka mēs tiešām pierādām, ka svētki esam mēs."

Sandis Kalniņš "Klasikas" studijā

Sandis Kalniņš arī atklāj, no kurienes vēl šajā dienā notiek tiešraides: Kurzemi pārstāv Kuldīga, Rēzeknē pie "Gora" satikušies Latgales kolektīvi, savukārt Jelgavā, iepretim Jelgavas pilij, ir Zemgales kolektīvi. Bet Brīvdabas muzejā satikusies Rīga un Vidzeme. "Šī vienlaicīgi skaitās arī svētku atklāšanas diena Latvijas Televīzijā – neliela parāde pirms katru nedēļu gaidāmajiem notikumiem. Cik man zināms, Brīvdabas muzejā notiekošo televīzijā rādīs vēlreiz kā atsevišķu koncertu, un tad, domāju, visiem būs iespēja savas sejiņas vēlreiz ieraudzīt."

Vairāk var parādīt sevi

Kad folkloras kopu uzstāšanos nomainīja tautas deju kolektīvi, gaidot savu nākamo priekšnesumu, ar savām sajūtām atsaucīgi dalījās Cēsu tautas deju kolektīva "Randiņš" bērni un vadītāja Sandra Bārtniece.

Mazie, drusku aizelsušies, teic, ka jūtoties ļoti labi. Uz jautājumu, vai ir uztraukums, atskan daudzbalsīgs "Jā!", tāpat kā uz vaicājumu, vai kādreiz jau dejojuši kameru priekšā...

Visi arī piedalījušies iepriekšējos Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos 2015. gadā. Toreiz dejojuši stadionā "Daugava", baidījušies vairāk un... raudājuši pēc mammām. Būtu gribējuši arī šogad dejot lielajā stadionā, bet ir labi arī tā, kā ir tagad. Jo šajā gadījumā ir iespēja vairāk parādīt sevi, bet stadionā būtu visi kopā.

Cēsu kultūras un tūrisma centra tautas deju kolektīvs "Randiņš"

"Randiņa" vadītājai Sandra Bārtniecei skolēnu dziesmu un deju svētku pieredze ilgst jau 22 gadu garumā. "Šogad viss ir savādāk, bet sajūtas jau ir tās pašas – tāpat ar bērniem ir satraukums pirms katras uziešanas.

Protams, ka stadionā ir vēl palīdzīgs plecs no citiem kolektīviem, bet man gribētos tomēr pateikt lielu paldies [rīkotājiem] par šo izdevību un Dieviņam – par skaisto laiku," uzsver Bārtniece.

Vaicāta, kā gatavojušies šiem svētkiem, viņa atklāj, ka līdz pat decembra vidum visi strādājuši individuāli: "Bērni patiešām nāca – arī individuāli bija sadalīts laiks, tad uz kādiem trim mēnešiem pārgājām uz "Zoom", kur arī bērni piedalījās diezgan aktīvi, jo mēs to pārvērtām tādā priecīgā kopā būšanas laikā.

Ārā visi kopā atgriezāmies aprīlī – bērni ieradās stadionā, kaut arī lija lietus, viņi visi bija klāt. Pirmais mēģinājums mums bija lietū..."

Cēsu kultūras un tūrisma centra tautas deju kolektīvs "Randiņš"

Attālināti, bet kopā

Kamēr uz "Svētki esam mēs" skatuvēm zibēja dejotāju soļi, aizkulisēs par gatavošanos šiem svētkiem vēsta Adele, Rebeka, Kate un Amanta no Ikšķiles vidusskolas 5.-9. klašu kora. Meitenes atzīstas, ka mazs uztraukums esot. Ļoti cerējušas, ka svētki vispār notiks – jau rēķinājušās ar to, ka tie būs savādāki. Viņas teic, ka esot gatavas uzstāties tiešraidē un stāsta, ka korī esot brīnišķīga atmosfēra un tikpat brīnišķīga diriģente – kolektīvs ir ļoti draudzīgs, tāpēc viņām tur klājas ļoti labi.

Ikšķiles vidusskolas 5.-9. klašu koris

Pandēmijas laikā strādājušas attālināti, "Google Classroom" platformā satikušies divreiz nedēļā, strādājuši pa balsīm kopā ar diriģenti. Shēma labi strādājusi, un pie tās varētu atgriezties arī nākotnē. Viss patiesi bijis kvalitatīvi organizēts, un ātri piemērojušies jaunajiem apstākļiem. Kaut arī nav tikušies klātienē, visi bijuši saliedēti. Katrai balsij bijuši pat vienādi fona attēli.

Dīvaini gan bijis septembra sākumā, kad visi sanākuši kopā un sākuši dziedāt – bijusi nedrošības sajūta, jo dīvaini bijis atkal apkārt izdzirdēt citas balsis.

Ikšķiles vidusskolas 5.-9. klašu koris

Kora uzstāšanos "Svētki esam mēs" tiešraidē pa laikam nomainīja koklētāju un flautu ansambļu priekšnesumi. Ar saviem iespaidiem dalās arī Baldones Kultūras centra bērnu kokļu studijas "Dzītari" koklētājas Kate un Ilona, kurām šī ir pirmā pieredze saistībā ar Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kā arī studijas vadītāja Inta Rēdele.

Inta Rēdele: "Šis gads mums bija ļoti gaidīts – gatavojām speciālu kokļu mūzikas koncertu, kuram bija jānorisinās VEF Kultūras pilī. Bija paredzēts ar viesmāksliniekiem, videoprojekcijām. Bet viss izvērtās citādāks. Bet mēs par to ļoti nebēdājam – šī ir jauna pieredze, citādāka, gan mums arī būs iespēja lielākā kolektīvā uzspēlēt ar visas Latvijas koklētājiem kopā. Arī pieredze uzstāties sabiedriskajā televīzijā mums šī ir pirmā – esam taisījuši savas nelielas videofilmiņas, izmantojot attālināto mācīšanās laiku, bet televīzijas tiešraide ir liela atbildība. Manuprāt, ļoti brīnišķīgi tikām ar to galā."

Meitenes iedvesmo Ēriks Ešenvalds

Pēc Skolēnu pils meiteņu kora "Rīga" sniegtā priekšnesuma noklausīšanās no tālienes bija vēlēšanās pieiet tuvāk un aprunāties ar dziedošajām meitenēm un kora vadītāju Irīnu Švarcbahu. Un patīkams bija pārsteigums, uzzinot, ka klavieru pavadījumu dziesmai "Krustojums" spēlēja pats komponists Ēriks Ešenvalds.

Meitenes ar uzstāšanos ir ļoti apmierinātas – jūtas labi un uzskata, ka nodziedājušas ļoti labi. Skolotāja Irīna Švarcbaha teic, ka meitenēm ļoti palīdzējusi paša komponista klātbūtne.

Ēriks Ešenvalds: "Jau šorīt mēģinājumā meitenes, kaut arī agri cēlušās, bija sapucējušās, skaistas un skanīgas.

Es jau viņām atzinos: teicu – redziet, ja komponists vienkārši uzraksta dziesmu, tā nedzīvo – tā paliek tikai uz papīra, tāpēc komponists ir priecīgs, ja ir tik skaisti kori un izpildītāji. Tur ir arī tā atgriezeniskā saite."

Skolēnu pils meiteņu koris "Rīga" un Ēriks Ešenvalds

Vai arī Ešenvaldam ir kādas pārdomas šo savādo svētku sakarā? "Darām, ko varam, un ir atrastas iespējas sadziedāties.

Mēs viens otram esam vajadzīgi – kad sadarbojamies kopā, mūsu vērtība dubultojas. Mēs esam spējīgi radīt brīnišķīgas lietas un pārkāpt saviem sliekšņiem: viss notiek, un ir liels prieks.

(..) Izturēsim. Pasaule neapstāsies, dzīvosim tālāk, durvis atvērsies un lietas sakārtosies," uzsver komponists un piebilst: "Tas gandrīz vai kā CV būtu jāieraksta – lai katram skolniekam, skolu absolvējot, būtu ieraksts: jā, es piedalījos Dziesmu svētkos, piedalījos mūsu tautas lielākajā kultūras pasākumā kā dejotājs, kā spēlētājs, kā dziedātājs, kā rokdarbu meistars. Tas ir ļoti liels ieguldījums visā Latvijas nākotnē."

KONTEKSTS:

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises #dziedundejo2021 notiek no 12. jūlija līdz oktobra beigām. Plānots, ka svētku kopējo programmu veido 15 dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Norises plānotas pašvaldībās, pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, ārtelpās. Jebkurā svētku norisē dalībnieku skaits ir no viena līdz tajā brīdī valstī atļautajam skaitam, nenotiek plaša pulcēšanās, nav plānoti centralizēti mēģinājumi un garš mēģinājumu process. Norises tiks iemūžinātas videoierakstos. Visi videomateriāli tiks nodoti Rakstniecības un mūzikas muzejam topošās Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas vajadzībām kā spilgta 21. gadsimta liecība.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt