Lielais gājiens sāksies desmitos, bet pusstundu pirms tam to ievadīs pūtēju orķestru „Karoga gājiens”. Tas notiks no Rīgas Latviešu biedrības nama līdz Brīvības piemineklim, un tā laikā 1000 pūtēju orķestru mūziķu svinīgi pavadīs Dziesmu svētku karogus.
Pie Brīvības pieminekļa svētku konkursu uzvarētājiem visās kategorijās tiks pasniegtas Lielās balvas. Pēc tam sāksies visu dalībnieku gājiens, un tā maršruts būs no Brīvības pieminekļa līdz Dailes teātrim.
„Plkst. 10.00 atskan fanfaras,” ieskicē svētku galvenais režisors Uģis Brikmanis un turpina: „Rīcības komitejas priekšsēdētāja pasniedz Lielās balvas, un gājiens dodas ceļā. Šie vislabākie balvu ieguvēji sāk gājienu, tad seko goda virsvadītāji, virsdiriģenti, tad vadība un rīcības komiteja un tad sāk nākt visi 40 000 gājiena dalībnieki. Lielākais gājiens Dziesmu svētku un deju vēsturē. Pirmā ies Vidzeme, Kurzeme, Zemgale, Sēlija, Latgale, tad ārzemju kolektīvi un tad Rīga. Galvenais, kas mums ir jādara, ir saglabāt latvietību”.
Svētdiena ir pēdējā Dziesmu un deju svētku diena. Svētki noslēgsies svētdienas vakarā ar lielkoncertu Mežaparka estrādē.
