Rīta Panorāma

Intervija ar Montu Ķimeni, Lauri Valteru un Reini Briği

Rīta Panorāma

Pretvēža kampaņa - velomaratons «Ride 4 women» šogad arī Latvijā

Deja «Vāveru polka»

Strauja un iemīļota deja – «Vāveru polka»

Viena no Latvijas deju klasikas ir horeogrāfa Ulda Šteina veidotā “Vāveru polka”, kas ir strauja deja, kuru labi nodejot ātrā tempā ir visai grūti.

Deja “Vāveru polka” radās 1960. gadu beigās un kopš tā laika tā kļuvusi par ļoti iemīļotu daudzu dejotāju vidū. ““Vāveru polkā” ir tas kāju piesitiens – “Viens, divi - tā  bija “Vāveru polka”!" un tas ir tas, kas visiem dejotājiem ir asinīs un droši vien nav tāda dejotāja, kas nav dejojis “Vāveru polku”,” stāsta dejotāja Līga Smiltniece.

Sava pieredze ir vēl vienam dejotājam Jānim Krišānam.

“Tā man bija pirmā deja uz skatuves. Liepājā bija koncerts, un pirmo reizi apgāzos uz skatuves dēļiem. Tā bija strauja deja, ko var tikai jaunie,”

norāda Krišāns.

Pirms 50 gadiem Šteins, kurš pats sevi sauc par amatieri, nevis profesionālu horeogrāfu, dejoja Tautas deju ansamblī “Dancis”. Tomēr “Vāveru polkas” rašanās ir tieši viņa nopelns. “Es ilgu laiku dejoju “Dancī” un skatos, nav nevienas polkas. Manā foršajā kolektīvā nevienas polkas,” saka Šteins. “Atnāku mājās un izdomāju, ka vajag kaut kādu polku uztaisīt. Palūdzu koncertmeistaram, lai spēlē visādas polkas, sāk mēģināt visādas kombinācijas. Mēģināja, mēģināja, līdz beidzot atskanēja forša melodija, kas man ļoti patika priekš polkām. Prasu koncertmeistarei, kas tā par polku - no Melngaiļa grāmatas, atver, tā ir “Vāveru polka”,” atceras Šteins.

Tādā veidā Šteinam dzima ideja ar šo deju piedalīties jaunrades konkursā. Lielā ātrumā tika izdomāts, kā "Vāveru polka" ir jāizdejo. Laika bija maz, jo konkurss notika jau pēc nedēļas. “Tur nav nekā cita, kā tikai latviešiem visi zināmi soļi – polka, palēciens un galops. Pārsvarā polka un galvenokārt griežoties – tas pēc asociācijas ar vāveres riteni. Un vieglai viņai jābūt. Labi nodejot ātrā tempā nav vienkārši, tas ir jāprot,” saka Šteins.

Rezultātā tikai pirms nedēļas tapusī deja konkursā ieguvusi pat prēmiju. 1972. gadā to jau dejoja Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Pēc tam “Vāveru polka” nonāca ar pieaugušo deju svētkos. Mūsdienās to dejo daudzi jo daudzi kolektīvi. “Es jau, protams, esmu ļoti priecīgs un pateicīgs, ka viens “dancītis” dzīvo,” saka Šteins.

Arī šogad “Vāveru polka” Ulda Šteina virsvadībā tiek izdejota Dziesmu un deju svētkos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti