Autovadītāja Zanda Magone ir atvedusi dziedātājus no Saulkrastiem uz Rīgu, uz gājienu, bet pārējās dienas pati piedalīsies svētkos kā dejotāja. Pie stūres, savu pasažieru kora “Bangotne” dziedātāju mudināta, viņa sēdusies tautastērpā. Arī iepriekšējos gadus viņa ir bijusi autobusa vadītāja Dziesmu un deju svētkos.
“Iepriekšējos svētkos ar tādu pašu busiņu vizināju kolektīvu,
svētku beigās meitenes teica, vai pati negribi nākt dejot? Biju izbrīnīta, jo neticēju, ka no malas cilvēks var tā nākt un dejot. Ja uzaicināja, labprāt piekritu,” atklāj Zanda Magone.
Kādam jābūt labam Dziesmu un deju svētku šoferim? Saulkrastu kora “Bangotne” dziedātājas vērtē, ka viņam jābūt atsaucīgam, precīzam, lai vienmēr ir atrodams un lai autobuss ir kārtībā. Bet pati svarīgākā īpašība ir pacietība, jo ilgi jāgaida dalībnieki mēģinājumu un koncertu laikā, ja pacietības nav, nevar pieteikties par svētku šoferīti.
Dziesmu un deju svētkos kopā ar Saulkrastu kolektīviem šoferiem dienas ir garas, jo saulkrastieši ik dienu dodas mājās, šoferim sanāk pirmajam celties un arī pēdējam būt mājās. Pagājušos svētkos pēdējās dienās bijis jau liels nogurums, atklāj Zanda Magone. Būt par svētku dalībnieku un šoferi reizē ir sarežģīti.
“Labam šoferim jābūt tādam, kas brauc pārliecinoši, arī, ja kļūdījies. Kļūdu nedrīkst redzēt viņa sejā. Šoferim jābūt ieinteresētam pasākumā, uz kuru brauc,” uzskata pati Zanda Magone.
Viņa vienmēr, kad jāved dejotāji vai dziedātāji, pati iet skatīties koncertus.
Arī Ivars Balgalvis, kurš šajos svētkos ir gan šoferis, gan darbojas arī kā Brocēnu novada koordinators, atzīst, ka šoferi taču var iet skatīties mēģinājumus, arī šoferiem ir dalībnieku aproces. Protams, ir tādi, kas pukojas, ka atvesti uz svētkiem, un visu laiku noguļ.
Balgalvis savulaik ir bijis aktīvs dejotājs, bet tagad saka, ka izbauda autovadītāja godu un neērtības. Kā dalībnieks viņš bijis svētkos 1998. un 2001. gadā, tad nācies dejošanu nolikt malā.
“2013. gadā biju kā šoferis, novadā teica – tev jābrauc. Uzrunāja, ka tikšu nevis kā dalībnieks, bet no organizatoriskās puses,” atklāj Balgalvis.
Viņš stāsta, ka Rīga viņam nav sveša arī kā šoferim, bieži nākas braukt uz Rīgu arī ikdienā.
“Problēma ar šoferiem, jo šoferu trūkst, vairāk dalībnieku, cilvēku mazāk Latvijā. Būs izvilkti visi sirmie vīri, kas Rīgu nav redzējuši 20 gadus,” norāda Ivars Balgalvis.
Un, lai arī svētkos vairāk runājam par dejotājiem un dziedātājiem, ap viņiem ir “vesela jūra ar cilvēkiem”, lai viss noritētu raiti.
“Novada vadība ir piešķīrusi uz deju koncertu biļeti. Kad esi uz laukuma, neredzi rakstus, tagad ir tāda priekšrocība,” bilst Balgalvis. Viņš neslēpj, ka gribētos jau būt arī uz laukuma kopā ar dejotājiem, bet, ja tādas iespējas nav, izbauda svētkus citādi. Un arī amatiermākslu viņš nav pametis – tagad spēlē teātri.
