Kultūras ziņas

Latviešu bēgļu mīlasstāsts mūziklā „Eslingena”

Kultūras ziņas

Grupa “Aurora” pēc 22 gadiem

Gatavojas XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem

Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas 130 tūkstoši dalībnieku

No 2015. gada 6. līdz 12. jūlijam Rīgu pieskandinās XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kuru plašo programmu veidos koru un deju kolektīvu, pūtēju un simfonisko orķestru, vokālo un instrumentālo ansambļu, mazo mūzikas kolektīvu, mūsdienu deju kolektīvu sniegums, kā arī priecēs radošās darbnīcas, teātru izrādes un citas aktivitātes. Svētku programma jau ir sastādīta, koncertu laiki zināmi, režisori un virsvadītāji nozīmēti. Viens no galvenajiem uzdevumiem pašiem dalībniekiem – apgūt repertuāru. Organizatori sola, ka svētki izcelsies ar īpašu pasākumu dažādību un bagātību.

“Gatavošanās process šiem svētkiem sākās jau 2010. gadā, uzreiz pēc iepriekšējiem svētkiem. XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki piedāvās gan tradicionālas vērtības, gan būs arī jauninājumi. Piemēram, pirmoreiz notiks mūsdienu dejas lielkoncerts, kokļu mūzikas koncerts,” akcentē svētku izpilddirektore Agra Bērziņa.

Šobrīd svētku gatavošanas procesā iesaistīti ap 130 000 dalībnieku, bet svētkos piedalīsies ap 37 000 dalībnieku. Dalībnieku paziņošana notiks 2015. gada 20. maijā, kad būs zināmi visu skašu rezultāti.  Dalībnieku vecums – no 6 līdz 22 gadiem, visvairāk dalībnieku būs vecumā no 9 līdz 12 gadiem. Pirmoreiz svētkos izteikuši vēlmi piedalīties arī kolektīvi no latviešu diasporām ārzemēs.

Pirmo reizi piedalīsies latviešu bērni no diasporas, kuri līdz šim nav Latvijā bijuši un kuriem būs liels piedzīvojums un pārdzīvojums atbraukt uz Latviju sajust, redzēt un dzirdēt tik daudz latviešu bērnus. Pirmo reizi mēs rīkojam lielu deju koncertu,” stāsta Agra Bērziņa.

“Mākslinieciskā padome jau ir apstiprinājusi svētku norišu radošās komandas, kas aktīvi strādā pie programmu slīpēšanas. Ļoti priecājos, ka svētku programmā ir simfonisko orķestru un garīgās mūzikas koncerti. Novēlu svētkiem saglabāt Imanta Kokara laikā aizsāktās tradīcijas un atrast veiksmīgu balansu starp dalībnieku muzicēt, dejot un piedalīties prieku un skatītāju gaidām,” saka komponists, svētku Mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs Raimonds Pauls.

Svētku kulminācija tradicionāli būs lielais noslēguma koncerts Mežaparkā. Rīkotāji sola ņemt vērā pēdējo svētku kļūdas un ierobežot noslēguma koncerta garumu, rūpīgi pārdomājot repertuāru.

Es neredzu nekādu noziegumu, ja koncerta programmā tiek dziedāta veca, bet populāra dziesma, kas cilvēkiem ir tuva. Klasiku jau arī tad nevaram dziedāt, Emīlu Dārziņu. Tās ir lieliskas dziesmas, ko dziedās vienmēr,” teic Raimonds Pauls.

„Noslēguma koncertu redzu kā tādu kopdziedāšanas pasākumu, kurā redzams, ka cilvēks zālē mēģina vismaz kaut ko padziedāt līdz.Tas ir izšķirošais moments,” turpina maestro.

Svētku nedēļā Rīgā notiks ap 50 pasākumu, lielākā daļa no tiem būs bezmaksas. Pasākumi notiks 15 norises vietās – gan Rīgas pilsētvidē, gan Mežaparka Lielajā estrāde un Daugavas stadionā un citur. Biļešu tirdzniecību plānots sākt 2015. gada aprīlī.

Svētku noslēguma koncerta mākslinieciskie vadītāji ir diriģenti Gints Ceplenieks un Edgars Vītols, kuriem šī ir debija māksliniecisko vadītāju lomā.

“Protams, tas ir liels gods un atbildība, jo šie svētki ir platforma uz Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, te aug un gūst pieredzi nākošie lielo svētku dalībnieki. Izstrādājot Noslēguma koncerta repertuāru, mums svarīgi bija aptvert un iekļaut gan klasiku, gan jaundarbus, gan arī īpašo saikni ar mūsdienu mūzikas procesiem. Koncertā skanēs, piemēram, grupas „The Sound Poets” dziesmas, „Prāta vētras” dziesmas, Kārļa Lāča, Ērika Ešenvalda, Imanta Kalniņa, Raimonda Paula darbi, kā arī J.Vītola, J.Cimzes u.c. klasiķu opusi un tautasdziesmu apdares. Koncerta garums nepārsniegs divarpus stundu hronometrāžu,” atzīmē diriģents Edgars Vītols.

“Interese par tautas deju Latvijā ir milzīga – skatēm gatavojas ap 1250 kolektīvu, maksimālais deju lieluzveduma dalībnieku skaits ir 15 500 dejotāji. Šajos svētkos koncertā Daugavas stadionā atkal piedalīsies pirmsskolas vecuma dejotāji. Lieluzveduma koncepta pamatā ir mazas meitenes skats uz pasauli, izjūtas, pārdzīvojumi un piedzīvojumi. Tas reizē būs arī simbolisks veltījums horeogrāfei, lieluzveduma koncepcijas Artai Melnalksnei, kas aizgāja aizsaulē 2013.gadā,” stāsta deju lieluzveduma režisore Inga Cipe.

Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kuri notiek reizi piecos gados. Dziesmu un deju svētku tradīciju, simbolismu un unikalitāti Latvijā, Igaunijā un Lietuvā Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija 2003.gada 7.novembrī pasludināja par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir šī mantojuma sastāvdaļa jau 50 gadus, jo svētku vēsture aizsākās 1960.gadā, kad pirmo reizi Rīgā pulcējās 8539 dziedātāji no 178 skolām un 1200 dejotāji. Tradīcija vērsusies plašumā, jo X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu svētkos, kuri notika 2010.gada jūlijā, piedalījās 30 975 dalībnieki no 1305 kolektīviem. XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīko Valsts izglītības satura centrs.

Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti