Skolēnu dziesmu un deju svētkus neatcels, bet mainīs to formātu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Skolēnu dziesmu un deju svētki ir jārīko, bet citādi. Ievērojot epidemioloģiskās prasības un galveno uzsvaru liekot uz novadiem. Tāds viedoklis ir valdību veidojošajām partijām. Galīgais lēmums gan vēl nav pieņemts, un par to vēl lems valdība.

Izglītību pārzinošās Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns pēc sadarbības padomes sēdes pirmdien, 19. aprīlī, paziņoja, ka līdz šim publiskajā telpā izskanējis, ka Skolēnu dziesmu un deju svētki tiek plānoti tādi, kā ierasts, – ar gājienu Rīgas centrā, koncertiem Mežaparka estrādē, taču nekas tāds nav paredzēts.

No Skolēnu dziesmu un deju svētkiem šogad nav plānots atteikties, taču tie plānoti netradicionālā formātā.

Svētki tikšot rīkoti tā, lai nekādā veidā neapdraudētu veselību. Skolēni varēs pulcēties dziesmu un deju svētkiem novados un pagastos, kur to ļaus darīt epidemioloģiskā situācija, stāstīja ministrs. Tradicionālie svētku pasākumi Rīgā – gājiens un koncerti Mežaparkā – gan nenotiks.

Skolēnu dziesmu un deju svētkus neatcels, bet mainīs to formātu
00:00 / 03:39
Lejuplādēt

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš skaidroja: "Iedzīvotājiem skaidri jāsaprot, ka dziesmu svētki nenotiks tādā izpratnē, kā mēs tos iedomājamies. Izglītības un zinātnes ministrija nekādā gadījumā neredz iespēju pulcēt pilnu Mežaparka Lielo estrādi ar cilvēkiem. Zinot epidemioloģisko situāciju un ka tuvākajos mēnešos tik kardināli uzlabojumi nav gaidāmi, tāpēc, ja svētki notiks, tad bez lieliem pulcēšanās pasākumiem."

Bordāns minēja, ka svētki varētu notikt epidemioloģiski drošajās pašvaldībās, proti, tajās vietvarās, kur saslimstība ar Covid-19 ir samērā zema – pēc līdzīga principa, kā pašlaik tiek organizētas mācības skolās. Svētki notiks vasaras otrajā pusē, un līdz tam vēl tiks strādāts pie tehniskām detaļām svētku norisei.

"Tradicionālie latviešu dziesmu svētki sākās tieši tā – no novadiem. Tie nesākās Rīgā. Un, ja mēs runājam par Dziesmu svētku kustības aizsākumu, tad tā tieši tādā veidā arī notika, ka dziesmas un dejas notika novados, pagastos, salīdzinoši mazos kolektīvos," sacīja tieslietu ministrs.

Tiek minēti divi svarīgākie iemesli, kāpēc Dziesmu svētki ir jārīko arī pandēmijas apstākļos – gan tādēļ, ka bērniem ir vajadzīga socializēšanās, gan arī tādēļ, ka jāturpina tradīcija.

"Skaidrs ir, ka Dziesmu svētki tradicionālā izpratnē šogad nenotiks. Viņi nevar notikt tradicionālā izpratnē, bet, kas varētu, iespējams, un kādos apstākļos tā vietā notikt, tas ir vēl atvērts jautājums.

Tradicionālā izpratnē – ar lieliem koncertiem, ar gājieniem, ar masveida skatiem – šādi Dziesmu svētki šogad diemžēl nevarēs notikt,"

teica premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka IZM redzējumu, kā tieši plānots rīkot svētkus, plānots uzklausīt Ministru kabinetā otrdien, 20. aprīlī. 

Nacionālās apvienības pārstāvis Ritvars Jansons piebilda, ka visi koalīcijas partneri bijuši vienisprātis, ka svētki var būt tikai brīvprātīgi. "Tātad – paši skolēni un vecāki nosaka šo dalību brīvprātīgi. Un tā galvenā mūsu rūpe ir tāda – šos drošības pasākumus sabalansēt ar tradīciju saglabāšanu."

Svētku rīkotāji līdz šim paredzējuši pat piecus dažādus svētku scenāriju variantus, lai šo pasākumu vēlreiz nepārceltu. Nenotiktu svētku dalībnieku nakšņošana skolās, arī publikai pasākumi nebūtu apmeklējami. Skolēnu dziesmu un deju svētku Covid-19 drošības pasākumu koordinatore Zane Gemze domā, ka būtu jārod veids atbilstoši iespējām svētkus kaut vai simboliski īstenot šogad.

"Tās versijas ir daudz un dažādas, bet tas, ka šis process kaut kā ir jānoslēdz šajā gadā, nu gan ir fakts. Kā punkts septembra beigās visā Latvijā katram savā teritoriālajā ietvarā, teiksim, skolas, pagasta vai kolektīva ietvarā, vai arī kaut kad pārcelt. Pie tās strādās radošā grupa un administrācija," sacīja Gemze.

Valdība uzmanīgi sekošot līdz epidemioloģiskas situācijas attīstībai. Tieslietu ministrs pauda, ka vasaras otrajā pusē, kad svētki iecerēti, situācija varētu būt labāka un saslimstību mazinās arī vakcinācija.

Par pašreizējo situāciju gan tika atzīts – vismaz šajā nedēļā par jebkādu ierobežojumu mīkstināšanu valdība vēl lemt neplāno.

Savukārt Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis Dzintars Mozgis norādīja, ka mazāki pasākumi skolēnu dziesmu svētkos varētu notikt pie 20 saslimušajiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Viņaprāt, šāds rādītājs nozīmētu, ka risks būtu zems, taču, ņemot vērā pašreizējos rādītājus, to nevarētu sasniegt pat vasaras otrajā pusē. 

Mozgis skaidroja, ka arvien biežāk secināts, ka Covid-19 skar arī bērnus, pretēji tam, ko speciālisti domāja pandēmijas sākumā. “Ja iepriekšējā gadā vēl cerējām, ka bērnus šī slimība neskar, tad diemžēl pierādījumi aizvien vairāk liecina par pretējo. [Lai apsvērtu svētku rīkošanu], riskam vajadzētu būt zemam, tie ir 20 saslimšanas gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. (..) Saprotams, ka risks palielinās, ja cilvēki atrodas blakus. Runa ir par bērniem, kuriem ir raksturīgs tas, ka viņi vēlas komunicēt, rotaļāties, svētku noskaņā viņi var piemirst epidemioloģiskos noteikumus,” sacīja SPKC pārstāvis. 

KONTEKSTS: 

Sākotnēji XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norise bija plānoti 2020. gadā no 6. līdz 12. jūlijam, taču Covid-19 izplatības dēļ pērn marta beigās nolemts svētkus par gadu atlikt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti