Sadaļas Sadaļas

Kultūras rondo

Pūšaminstrumentu spēles konkursa “Wind Stars 2021” norise

Kultūras rondo

Ceļā pie Aleksandra Čaka. 4. stāsts. Čaka un Sudrabkalna draudzība

Skolēnu dziesmu svētku pasākumi šogad iecerēti ārtelpās ilgā laika periodā

Skolēnu dziesmu svētku tradīcijas saglabāšana šogad būs svarīgāka par kvalitāti

Norit gatavošanās XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem – tapuši vairāki svētku realizācijas plāni. Organizatori uzsver nepieciešamību darīt visu iespējamo, lai svētku tradīciju izdotos saglabāt un turpināt, norādot, ka šajos apstākļos par kvalitāti daudz svarīgāka ir iespēja būt kopā. 

3. martā notika Dziesmu un deju svētku padomes sēde, kuras laikā XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektore, Valsts izglītības satura centra Neformālās izglītības departamenta direktore Agra Bērziņa iepazīstināja ar plānoto svētku norises scenārijiem. Paredzams: ja svētki šovasar vispār drīkstēs notikt, tad pārsvarā tikai ārtelpās, bez lieliem masu koncertiem un bez ierastās dalībnieku nakšņošanas Rīgas skolās nedēļas garumā. 

Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” Bērziņa atzīst, ka svētku organizēšana pandēmijas laikā ir liels izaicinājums: “Šobrīd ir ārkārtīgi grūti prognozēt, kas būs pēc nedēļas, pēc mēneša, bet mēs domājam un strādājam, lai [..] dotu iespēju tiem bērniem, skolotājiem, vecākiem, kuri gaida, pacietīgi mēģina, atkārto repertuāru un tiekas attālināti. [..] Mēs, protams, neidealizējam visu to, kā varētu būt. Jāņem vērā gan epidemioloģiskā situācija, gan tas, kā un kad varēs notikt interešu izglītība, mēģinājumi koriem un tautas deju kolektīviem, jo šis ir kopdarbs.” Reizē visi rēķinās ar iespējamību, ka arī šogad svētkus galu galā nevarēs organizēt.  

XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki būs netradicionāli. Svētku pasākumi tiek plānoti izklaidus laika posmā no jūlija sākuma līdz pat oktobra sākumam. “Šobrīd mēs plānojam, ka katrs dziedātājs vienu dienu, varbūt divas vai trīs dienas, ierodas, nodzied savu repertuāru, skolēnu izvēlētās sadziedāšanās dziesmas un dodas mājup. Nākamajā dienā ierodas nākamie dziedātāji.

Tātad – neatkarīgi no tā, vai būs viena diena, divas vai trīs dienas, tik cik būs dziedātāju, kuri izsaka vēlmi un ir gatavi būt Mežaparka estrādē, tik dienas veidosim līdzvērtīgus koncertus.

Visi koncerti būs vienlīdz nozīmīgi un atbildīgi. [..] Arī dejotājiem šobrīd ir plānots, ka tradicionālie lielie zīmējumi netiks veidoti. Katrs kolektīvs savā iezīmētā laukumā izdejo savas dejas,” daļu no plāna ieskicē Agra Bērziņa. Viņa uzsver, ka nepieciešams darīt visu iespējamo, lai saglabātu Latvijai tik būtisko svētku tradīciju. Ņemot vērā visus apstākļus, šoreiz kvalitāte nav tik svarīga, cik iespēja būt kopā. Plānošanas darbā tiek iesaistīti arī pedagogi. 

Svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs, kordiriģents Romāns Vanags pauž pārliecību, ka bērni šos svētkus ļoti gaida un tas, vai svētki varēs notikt, ir atkarīgs no ikviena no mums. Arī viņš uzsver vajadzību saglabāt un turpināt svētku tradīciju:

“Process mums ir jānotur. Ja mēs to nenoturēsim, tad tas pārrāvums varētu būt traģiski liels – vesela paaudze varbūt būs bez Dziesmu svētkiem. Tiklīdz mēs šīs tradīcijas nekopjam, tās jau sāk izzust.”

Taujāts par svētku repertuāru, Romāns Vanags norāda, ka šajā ziņā pilnīgi visās nozarēs būs atkāpes: “Tā kā es pārstāvu māksliniecisko padomi, esmu ļoti informēts par to, kā pašreiz notiek radošie procesi katrā nozarē. Par koriem runājot, protams, repertuārs būs samazināts. Tas būs vairāk vērts uz to, ko mēs tagad gribam nodziedāt un kas varbūt pat vēl nav bijis repertuārā.” Diriģenti esot aicināti no esošā repertuāra atlasīt tos skaņdarbus, kurus ar koriem šajos apstākļos varēs sagatavot. Vanags izsaka cerību, ka pavasarī, ja epidemioloģiskā situācija uzlabosies, mēģinājumi varētu notikt kaut vai ārā. 

KONTEKSTS:

2020. gada martā, kad Latvijā tika ieviesta ārkārtējā situācija Covid-19 dēļ, tika pieņemts lēmums XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus pārcelt uz nākamo gadu.

Novembrī Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība nolēma atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kas vairākkārt pagarināta un pašlaik ir spēkā līdz 6. aprīlim. Pakāpeniski tika noteikti dažādi ierobežojumi arī kultūras nozarē, tai skaitā ir atcelti un aizliegti visi klātienē notiekošie publiskie kultūras pasākumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt